Kurzemes Vārds

05:46 Trešdiena, 26. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Melni balti "liepājnieki" apsēduši Vaiņodi
Dina Belta

Kad pirms dažiem gadiem nolemts sakārtot Pižuka dīķi, tad nebūt neesot domāts, ka līdz ar to Vaiņodi apsēdīs neaicināti spārnoti ciemiņi.

Tagad vaiņodnieku iecienītā atpūtas vieta kļuvusi par milzīgas lielo ķīru kolonijas mājvietu, pārliecinājās arī "Kurzemes Vārds".

Apmēram pirms pieciem gadiem nolemts dīķi labiekārtot, to iztīrot, un iegūto zemi izmantot mākslīgu saliņu uzbēršanai. Bet uzņēmuma "Aizputes ceļinieks" darbinieki, kuri darbus veikuši, jau toreiz brīdinājuši, ka tā neesot prātīga doma, atceras Vaiņodes pašvaldības vadītāja Biruta Strēle. "Viņi teica: nevajag tādas salas taisīt, vieta pārvērtīsies par putnu audzētavu. Un tagad tas ir noticis," stāsta B. Strēle, kamēr fonā skan ķīru izteiksmīgās ķērkas.

Putni nepārtraukti rosās, pieskatot šās vasaras perējumu un gādājot ēdienu. "Līdz tam šādas kaijas mēs Vaiņodē vispār neredzējām," piebilst pašvaldības vadītāja. Tagad to ar katru gadu kļūstot aizvien vairāk, un vietējie sākot justies kā pie jūras. Turklāt šie lidoņi iedzīvotājiem sagādājot gana rūpju, jo "noķēzī visu, kas apkārt". Turklāt ne dīķa apkārtnē vien, bet arī citur pagasta centrā, kur ļaudis, no rīta sētā izejot, vispirms ieraugot vairākus melngalvainos ūdensputnus, kas skatās apkārt pēc kā ēdama.

"Pie mums tagad daudz liepājnieku sanākuši, tādu iebrukumu mēs neviens neparedzējām," nosmejas arī jaunās Vaiņodes Novada domes deputāts Visvaldis Jansons, ar to domājot, ka putni te atnākuši no Liepājas puses, kur to daudz.

Pēdējā pusgadsimta laikā lielo ķīru skaits Latvijā ir jūtami palielinājies, norāda ornitologi. To ļoti veicinājusi putnu uzvedības maiņa, aizvien biežāk izmantojot cilvēka radītas barošanās iespējas, skaidro ornitologs Jānis Vīksne. Putni iecienījuši staigāšanu aiz arkla, uzlasot virspusē izmestos kukaiņus un kāpurus. Tie iemanījušies savā labā izmantot arī citas cilvēka sagādātas iespējas – atkritumu tvertnes, jebkādu bez pieskatīšanas atstātu ēdmaņu, izgāztuves.

Šādu dzīvnieku pielāgošanos cilvēku dzīvei zinātniskā valodā sauc par sinantropizāciju, un tā ļauj izdzīvot arī ilgstoši nelabvēlīgos laika apstākļos, kad bez šādas cilvēku klātbūtnes dzīvnieki aizietu bojā daudz lielākā skaitā. Arī cilvēka ierīkotas ērtas un plēsējiem grūti pieejamas ligzdošanas vietas – kā Vaiņodes Pižuka dīķis – ķīru populācijai nāk tikai par labu.

Kaut ko panākt var tikai ar pārcilvēcīgu darbu
Pēteris Jaunzems

Pagastu lauku attīstības speciālistu ikmēneša informatīvās dienas sarīkojums šoreiz notika Sakas novadā. Tur, Rīvas apkārtnē apmeklējot zemnieku saimniecības "Dārznieki" un "Krūmiņi", viņi pārliecinājušies, ka mūsdienās lauksaimnieks kaut ko sasniegt var tikai ar pārcilvēcīgu darbu.

Durbeniece Maija Lankupa sacīja, ka šāds atzinums viņā nostiprinājies, redzot, ar kādu neatlaidību Anita Aina Galviņa kopā ar saviem dēliem pievērsusies agro zemeņu audzēšanai un biškopībai. Šis darbs, ko viņi paveic tikai saviem spēkiem, nepieaicinot palīgstrādniekus, no ģimenes locekļiem prasa likt lietā visus spēkus. Lai nodrošinātu saldo ogu ražu jau maija sākumā, siltumnīcas perfekti sakārto rudenī, bet februārī notiek ravēšana. Stādi ir jānosargā no salnām, jo īpaši ziedēšanas laikā. Nereti lielu skādi nodara arī kaitēkļi. Taču tad, kad visas grūtības un samezglojumi pārvarēti un atstāti aiz muguras un ogas atvestas uz Liepāju, sākoties nedienas ar produkcijas realizāciju, jo tirgus galdus pārpilda no ārzemēm ievestā produkcija, kas pircējiem tiek piedāvāta kā vietējais audzējums.

"Skumji, ka mūsu ražotājs ir pilnīgi neaizsargāts pret importu, ka viņš nevar par savu produkciju saņemt to, ko ir tajā ieguldījis," sprieda M. Lankupa.

Arī "Krūmiņos" redzētais, kur saimnieki Inese un Jānis Melbergi pievērsušies gaļas liellopu audzēšanai, skaidri parādījis, ka, lauksaimniecībā strādājot, nekādus uzkrājumus attīstībai nav iespējams nodrošināt, jo iepirkuma cenas ir pārāk zemas, bet pakalpojumi maksā dārgi.

Šīs divas zemnieku saimniecības, kā arī zemnieku saimniecības "Brīvnieki" īpašnieks Andis Muižnieks un "Ezernieku" saimnieks Valentīns Kokalis, kas audzē labību un rapšus, būtībā ir vienīgie, kas Rīvā vēl cer kaut ko ar lauksaimniecisko ražošanu panākt. Lielākā daļa padomju laikos uzcelto daudzdzīvokļu namu tur palikuši bez iemītniekiem, un tāpēc arī strādātājus, ja tādi nepieciešami, nav iespējams sameklēt. Tādēļ vienīgais, uz ko šie cilvēki var paļauties, ir pašu rokas un neatlaidība.

Saulrietu svētīs Papes jūrmalā
Pēteris Jaunzems

Lai Jāņus izjustu kā dabas svētkus, lai apgūtu tautas tradīcijas un iemācītos Jāņus izdziedāt, Rucavas tradīciju klubs aicina vecus un jaunus, lielus un mazus 21. jūnijā pulksten 16 pulcēties Zāļu vakarā Papes ciema "Vītolniekos".

Tur notiks zāļu lasīšana, vaiņagu vīšana un Jāņu vietas iekārtošana. Pēc tam pulksten 18 sāksies Jāņu ielīgošana, Jāņa mātes un tēva pušķošana, siera un alus prasīšana, kā arī Jāņa mātes un tēva slavēšana vai pelšana. Pulksten 20.30 ciemiņi dosies uz liedagu, kur paredzēta Jūras un Saules izdziedāšana, Saules pavadīšana un Jāņuguns iedegšana kāpās.

Jāņu nakts svinības pulksten 23 turpināsies "Vītolnieku" sētā, bet no pulksten 4 paredzēta Jāņu saules sagaidīšana un sveikšana. Rīkotāji sola galdā celt pašceptu rupjmaizi un saldskābmaizi, pašu sietu Jāņu sieru, balto sviestu un kvasu, kas nereibina, bet dara možus. Katrs arī var ņemt līdzi savus labumus – gan uz sviestmaizēm liekamus, gan atsevišķi baudāmus. Ieteicams silti ģērbties, jo pie jūras var kļūt pavēsi. Tumsas stundā lieti varot noderēt kabatas lukturīši.

Sīkāku informāciju var saņemt, piezvanot Sandrai Aigarei pa tālruni 26814051.

Vēlas pētīt Durbes sabiedrību un folkloru
Dina Belta

Durbes Kultūras nama bibliotēkā šodien pulksten 17 visi aicināti mācīties piedzīvot Jāņus.

Arī Durbe ir iesaistījusies Latvijas mēroga akcijā "Piedzīvosim Jāņus!", informē Kultūras nama vadītāja Daira Veilande. Nodarbību rīko tradicionālās kultūras apzināšanas kopa "Trokšņu iela" Anetes Simanovskas vadībā un Latvijas Etnokultūras centrs.

Tradicionālās kultūras pētniekus interesē atmiņu stāsti par to, kā ļaudis piedzīvojuši Jāņus agrākos laikos – gan tepat Latvijā, gan izsūtījumā. Tādēļ D. Veilande apzinājusi novada ļaudis, kam ir šādi stāsti, un aicinājusi viņus piedalīties. Kā tas vairāku gadu garumā notiekošās akcijas pasākumos jau parasts, sanākušajiem mācīs arī Līgo dziesmas un gudrības.

"Vēlos ar šo uzsākt pastāvīgu "projektu" ilgam laikam – darbīgu Durbes novada saikni ar Latvijas centrālajām augstskolām un zinātniskās pētniecības iestādēm," stāsta A. Simanovska. Viņa ieinteresējusies par iespēju, piemēram, sagatavot kādu vēstures, etnogrāfijas, folkloras vai socioloģijas specialitātes studentu un mācībspēku zinātnisko ekspedīciju Durbes novadā. Tajā varētu iesaistīt gan skolēnus, mudinot viņus pētīt novada vēsturi un sabiedrību no visdažādākajām pusēm, sākot no futbola sacensībām un beidzot ar spoku stāstiem, gan aicināt atmiņās un vērojumos dalīties vecākās paaudzes ļaudis.

Jāņu ielīgošanas pasākums būšot tāds kā iepazīšanās vakars.

Akcija "Piedzīvosim Jāņus!" radusies pirms vairākiem gadiem, tā ir mūziķes un pedagoģes Ilgas Reiznieces ideja. Akcijas galvenā koordinatore ir Rūta Kārkliņa no Krišjāņa Barona muzeja Rīgā.

Durbe ir vienīgā vieta Liepājas rajonā, kur šogad akcijas ietvaros notiek Jāņu mācības, rāda informācija portālā diena.lv. Vēl Kurzemē tās plānotas Piejūras Brīvdabas muzejā Ventspilī un Saldus rajona bērnu un ģimenes centrā "Rūķītis" Lutriņos.

Dzīvokli pārdod par sešsimt latiem

Ilze Šķietniece

Kalvenes Pagasta padomes sēdē nolemts par 600 latiem pārdot pašvaldības īpašumā esošu īres dzīvokli, informē pašvaldības vadītājs Henrijs Junkarēns.

Pašvaldība jau pirms kāda laika iedzīvotajiem piedāvājusi iegādāties īrētos dzīvokļus un pat solījusi nokārtot visu nepieciešamo dokumentāciju. Uz šo aicinājumu atsaucies tikai viens īrnieks.

Dzīvokļa pārdošanas cena – 600 latu – noteikta, ņemot vērā nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" vērtējumu. "Tas ir trīsistabu dzīvoklis. Nav ekskluzīvs, vajadzīgs remonts," iemeslus zemajai cenai nosauc H. Junkarēns. Turklāt dzīvoklī siltums netiek piegādāts centralizēti, jākurina krāsnis.

Centrālā apkure Kalvenes pagastā ir tikai sabiedriskas nozīmes ēkām.

Jaunieši diskutēs par jaunatnes politiku

Jūnija beigās Aizputes jauniešu mājā "IDEA House" notiks diskusija par to, kā visos līmeņos veidot jaunatnes politiku.

Diskusijas mērķis ir izstrādāt priekšlikumus vietējam, nacionālam un Eiropas līmenim par jaunatnes politiku un starpkultūru dialogu jaunatnes politikā. Domāts arī apspriest veidus, kā šos priekšlikumus iespējams īstenot dzīvē. Diskusijā piedalīsies Kurzemes jaunieši, jaunatnes politikas izstrādātāji, īstenotāji, vietējo pašvaldību deputāti.

Reģionālo diskusiju "Eiropa jaunatnei un starpkultūru dialogam" organizē Sabiedrības attīstības centrs sadarbībā ar Liepājas Jaunatnes centru un biedrību "NEXT" saistībā ar projektu "Europe for Youth through intercultural dialogue".

Lai veicinātu jauniešu izpratni par starpkultūru dialogu un iecietību, pēc diskusijas jaunieši piedalīsies triju dienu garā seminārā Rucavā. Tajā dalībnieki ar dažādām aktivitātēm un uzdevumiem aplūkos starpkultūru dialoga aspektus un iecietības jautājumus.

Diskusijai un semināram aicināti pieteikties jaunieši no visas Kurzemes. Aizpildīta pietikuma anketa līdz 25. jūnijam jānosūta Liepājas Jaunatnes centram uz e-pastu: ljc@jauns.lv. Papildu informācija pieejama Liepājas Jaunatnes centrā pa tālruni 63481646 vai 29604489.

Nīcas kori dziedās Pēterburgā

Mēneša beigās, no 26. līdz 30. jūnijam, Nīcas sieviešu un vīru kori dodas uz Pēterburgu.

Nīcenieki, saposušies košajos Nīcas tautas tērpos, sniegs divus koncertus Kirova atpūtas un kultūras parkā. Diriģentu Līgas Amerikas-Ansiņas, Jēkaba Ozoliņa, Ineses Egles un Alda Jurgas vadībā apgūta plaša latviešu tautasdziesmu programma, sagatavota arī krievu tautasdziesmas apdare.

Koristi arī plānojuši doties ekskursijās, apskatot skaistākās un ievērojamākās vietas Pēterburgā un tās apkārtnē.

Nīcas kori koncertceļojumos dodas katru vasaru. Līdz šim būts Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Polijā, Ungārijā, Slovākijā un Francijā.

Laukos digitālo televīziju skatās vairāk nekā Rīgā
Dina Belta

Trešdien medzenieks Jēkabs Svins savā sētā "Maztramdakos" viegli mulsa no Rīgas viesu un masu saziņas līdzekļu uzmanības. Tā viņam tikusi kā divsimttūkstošajam "Viasat" digitālās satelīttelevīzijas lietotājam Baltijā.

Kad Jēkabam Svinam zvanīts no "Viasat" ar piedāvājumu kļūt par klientu, viņš pārāk ilgi neesot domājis. Līdz tam izmantota parastā antena, bet tad uztveršana ne vienmēr bijusi gana kvalitatīva. "Tagad nekāda vaina, bilde ir tīra, skaidra," saka J. Svins. Un samaksa par pakalpojumu arī vismaz pagaidām nešķietot pārāk liela.

"Nevar jau bez tās televīzijas šajos laikos iztikt," nosaka medzenieks. "Ko tad citu vakarā sadarīsi? Vajag ziņas paskatīties, kādu kino."

Tagad viņš to varēs skatīties jaunajā televizorā, ko saņēma dāvanā no "Viasat" pārstāvjiem, bet satelīta signāla nodrošinātāja "SES Sirius" pārstāvji J. Svinam pasniedza gada abonementu izdevumam "Rīgas Viļņi".

Pētot savu lietotāju tīklu Baltijas valstīs, kompānija "Viasat" esot konstatējusi visai pārsteidzošu faktu – digitālo satelīttelevīziju biežāk izvēlas lauku apvidu iedzīvotāji, nevis pilsētnieki. "It kā taču vajadzētu būt otrādi, vajadzētu būt, ka pilsētniekiem ir vairāk informācijas par jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem, bet izrādījās citādāk," "Maztramdaku" pagalmā, kur gāgina zoss un deguns sajūt īstu lauku sētu, plecus rausta SIA "Ivetas Balodes Komunikāciju konsultācijas" stratēģiskā konsultante Iveta Balode. Arī viņai Rīgas centrā digitālās satelīttelevīzijas pieslēguma neesot.

Iespējams, tas tādēļ, ka ārpus lielpilsētām ļaudis, saņemot informāciju par šo TV apraides veidu, to lietišķi izsverot un visai ātri pieņemot lēmumu, bet neiedziļinoties pārāk sīkās finesēs, kamēr rīdzinieki par tām lauzot galvu vairāk. Tāpēc pārstāvji no debesīs riņķojošā satelīta signāla nodrošinātāja "SES Sirius" un kompānijas "Viasat", kas aizvada signālu līdz patērētājiem, kā arī no sabiedrisko attiecību uzņēmuma vēlējušies skatīt vaigā reālu digitālās televīzijas lietotāju viņa dzīvesvietā. Tādēļ arī visā Baltijā meklējuši mājsaimniecību, kas kļuvusi par klientu ar apaļu kārtas numuru.

Novērš iespējamo slimnīcas slēgšanu
Ilze Šķietniece

No amata atkāpjoties līdzšinējam veselības ministram Ivaram Eglītim, apdraudēta Priekules slimnīcas pastāvēšana, uzskata jautājumā ieinteresētās personas. Pirmie centieni bijuši jau trešdien, kad Ministru kabinetā gribēts izskatīt grozījumus 1046. noteikumos.

Priekules Pagasta padome pilnvarojusi Eviju Kopštāli doties uz Ministru kabineta 17. jūnija sēdi, lai viņa vērotu tās darba gaitu un vajadzības gadījumā iejauktos. "Mums radās aizdomas, ka Veselības ministrija Ministru kabineta sēdē var vēlēties iekļaut 1046. noteikumu grozījumus, ar ko tiek pārtraukta Priekules slimnīcas darbība," skaidro Priekules Pagasta padomes priekšsēdētāja Arta Brauna.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1046 nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību. "Ja māsterplānā slimnīcas nav, tad finansējumu iestāde nesaņem," noteikumu grozījumu būtību skaidro Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde. Jaunajam māsterplāna projektam publiskajā telpā jānonāk līdz 1. jūlijam.

"Bažas apstiprinājās, jo Veselības ministrija lūdza steidzamības kārtā sēdes darba kārtībā iekļaut šo noteikumu grozījumus," stāsta A. Brauna. Vispirms izskatīšanai Ministru kabineta sēdē bija pieteikti vieni noteikumi, bet īsi pirms tās tie nomainīti. Tā kā veselības ministrs I. Eglītis 17. jūnijā demisionēja, viņš sēdē vairs nepiedalījās. Noteikumu grozījumus mēģināja izbīdīt valsts sekretārs Armands Ploriņš, valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis un valsts sekretāra vietniece Laila Ruškule.

"Mums bija informācija, ka tie ir tie paši grozījumi, kas 2007. gada beigās paredzēja slēgt trīspadsmit mazās slimnīcas, tajā skaitā arī Priekules," atklāj E. Kopštāle. Tādēļ viņa lūgusi Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim šo jautājumu neiekļaut darba kārtībā. "Es to lūdzu uz Latvijas pilsoņtiesību pamata, pārstāvot Liepājas rajona pašvaldību intereses," norāda E. Kopštāle. V. Dombrovskis to arī ņēmis vērā, lūgumu uzklausījis, pamatojoties uz atklātības principu. Tādēļ noteikumu grozījumus daļējā slepenībā nav izdevies pieņemt.

A. Brauna spriež, ka ministrijas pārstāvji vēlējušies izmantot brīdi, kad "neviens neskatās uz pirkstiem". Priekules slimnīcas galvenā ārste T. Ešenvalde gan uzskata, ka tā nebija tikai ministrijas darbinieku iniciatīva. "Demisionējot ministrs jau bija parakstījis šos 1046. noteikumu grozījumus. Iepriekš viņš teica – kad pieņems budžeta grozījumus, tad es vēl ar jums tikšos un mēs runāsim," stāsta Priekules slimnīcas galvenā ārste. Viņa uzskata, ka jau tobrīd I. Eglītis zinājis, ka demisionēs.

Nākamā Ministru kabineta sēde paredzēta 25. jūnijā. "Jāseko līdzi, vai šis jautājums atkal nebūs iekļauts darba kārtībā," norāda A. Brauna. Viņa uzsver, ka iestāde bez valsts finansējuma pastāvēt nevar, jo iedzīvotāji nevarētu atļauties maksāt par pakalpojumiem tik, cik tie reāli izmaksā. Taču pašlaik cīņa jau notiekot nevis vairs par daudzprofilu slimnīcas saglabāšanu, bet pārprofilēšanu vismaz par dienas stacionāru.

Pēc Liepājas Rajona padomes reorganizācijas SIA "Priekules slimnīca" nonāks Priekules Novada domes īpašumā. Tam jānotiek līdz 1. oktobrim.