Kurzemes Vārds

15:43 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Sarīko sēdi pie ezera smeldzīgās noskaņās
Dina Belta

Šās nedēļas nogalē Liepājas Rajona padome sanāks uz savu pēdējo sēdi. Bet pagājušajā piektdienā deputāti un citi padomes darbinieki uz sēdi daudz mazāk formālos apstākļos pulcējās pie Sepenes ezera.

Viesu nama "Kurzemes pērle" lapenē bija pulcējušies ne tikai pašvaldību vadītāji, bet arī Rajona padomes iestāžu darbinieki. Sēdes oficiālās puses lielāko daļu aizņēma Rajona padomes priekšsēdētāja Aivara Šiļa un izpilddirektora Induļa Ozoliņa uzrunas, kurās viņi pateicās kolēģiem par kopīgo darbu. Bez tam tika izskatīti arī daži ar budžeta grozīšanu saistīti jautājumi.

"Katrs mēs esam kādā reizē kaut ko ne tā izdarījuši, katrs ir reizēm kļūdījies, bet pa šiem gadiem nav bijis nekādu nopietnu konfliktu vai neatrisināmu problēmu," I. Ozoliņš atskatījās uz iepriekšējā sasaukuma pagastu un pilsētu vadītāju un iestāžu vadītāju darbu. Īpašu paldies I. Ozoliņš sacīja Izglītības pārvaldei, pēc viņa teiktā, ne visur valstī šādas struktūras savu darbu veikušas tik labi kā Liepājas rajonā. Viņš cerot, ka Izglītība pārvaldes darbinieku zināšanas noderēs arī jaunajos novados.

A. Šilis novēlēja visiem klātesošajiem "atrast savu vietu šajos grūtajos laikos un turpināt tālāk nodot savas iestrādes".

Līdzšinējo pašvaldību vadītāji un Liepājas Rajona padome savas pilnvaras noliks 1. jūlijā. Šajā datumā uz sēdēm sanāks jaunievēlētie novadu domju deputāti.

Pēc oficiālās daļas beigām Virgas Pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Balode pirmā uzsāka līgodziesmu, sagaidot vienīgo Jāni Rajona padomē – Vērgales Pagasta padomes priekšsēdētāju Jāni Vitrupu. Pēc dažām kopīgām dziesmām sanākušie devās iestiprināties pie galdiem. Nokalnītē pie ezera viņus gaidīja arī jau laikus iekurta baļļa.

Izmaksas pasākumam pie Sepenes ezera segtas no tā dalībnieku maciņiem, sacīja I. Ozoliņš. Katrs esot samaksājis 10 latu.

Bijis iecerēts, ka Rajona padomes 19. jūnija sēde varētu būt pēdējā, taču, tā kā vēl nav skaidrības par to, kā valsts budžeta grozījumi skars pašvaldības, padome sanāks kopā, iespējams, 26. jūnijā, sacīja izpilddirektors.

Sienam sieru, cepam maizi, brūvējam alutiņu
Pēteris Jaunzems

Jāņu vakaru sagaidot, vārdos neizstāstāma nevaļa pārņem Rucavas pagasta "Aizstrautu" mājas, kur dzīvo Olga Dūrēja. Šī mutīgā sieva Lejaskurzemē pazīstama ne tikai kā prasmīga siera sējēja un maizītes cepēja, bet arī kā vietējā Tradīciju kluba priekšdziedātāja. Nez kā būtu, ja viņa darbotos viena. Taču laikā apdarīt visus steidzamos darbus vīramātei un vecmāmiņai allaž palīdz vedekla Sandra Roze un mazmeitiņa Karlīna, kas jau iemanījusies samitrināt kukulīšus pirms laišanas krāsns svelmainajā mutē.

Gotiņa pateica priekšā

"Katrai saimniecei ir savi siera gatavošanas un maizes raudzēšanas noslēpumi. Tie rodas tikai darbojoties, atnāk līdz ar nostrādātajiem gadiem, un tos jau citiem nemēdz stāstīt. Bet, ja gribat zināt, kas un kā, tad vajag tikai pameklēt – ar tādām un šādām receptēm tagad ir pilnas avīzes un žurnāli, tagad cita par citu zinošāka," pavīpsnāja Olga, kad ievaicājos par aroda gudrībām. Viņa šos darbus darot nu jau gadus trīsdesmit, ja ne vairāk. Ak, kas visu varot atcerēties! Gan sieri, gan maizes kukuļi esot apaļi kā saule. Siera ritulī, labi ieskatoties, pat stari saredzami.

Sieru viņa sākusi siet, kad Atmodas gados palikuši bez pajumtes un gribot negribot nācies nopirkt māju. Toreiz naudiņas trūcis vēl vairāk nekā tagad, nācies prātot, kādā ceļā pie kāda santīma tikt. "Bet gotiņa kūtī bija, un tā arī pateica priekšā, kā jārīkojas. Vest uz tirgu vietējo ražojumu toreiz drīkstēja, tad nu mēs arī izmantojām šo iespēju," Olga atcerējās. Vieglāk, protams, esot, ja pie siera siešanas strādājot divatā, tad varot ņemt palagu katra aiz sava gala un viļāt. Tomēr arī viena pati to varot paveikt. Olga ne vienreiz vien ir sasējusi sieru, kura ritulis sver sešus un vairāk kilogramus. Bet tad gan rokām esot, ko turēt.

Pār lizi kāpt nedrīkst

Un arī ar maizīti esot līdzīgi noticis. To cepusi arī viņas vecmāmiņa un māte Lidija. Rucavā maizi cept protot gandrīz vai katra saimniece. Kādreiz pagastā arī alus brūvēts, bet tagad tas vairs nenotiekot. Pēdējais alus darīšanas mohikānis bijis Sležu Jānis, kas dzīvojis Muižas kalna apkārtnē. Sandra sacīja, ka turpat, taču vēl senākā pagātnē atradusies arī sava spirta tecinātava. Kā stāstījis vietējais vēstures pētnieks Gedimins Salmiņš, tā apgādājusi ar produkciju deviņus Rucavas krogus.

"Rucavnieces, gan sievēnas, gan meitēnas, ir uzsavedušas, čaklas un čadīgas," novadnieces uzslavēja Olga. Nekāda augstskola tām tādēļ neesot jāpabeidz. Galvenais esot, lai mājās būtu kārtīga maizes krāsns, kas vienmērīgi izsilst no visām pusēm. Vajadzīgi arī milti, nedaudz cukura, ūdens, kāda ķimenīte, kā arī liela pacietība. "Un mīlestība, bez tās nekas jēdzīgs nesanāk," piebilda Olgas vedekla, kas pati gan vairāk specializējusies uz tortēm. Šī iemesla dēļ fabrikas cepums neesot garšas ziņā pat salīdzināms ar lauku māju darinājumu.

Turklāt par ļaunu nenākot, ja cepēja zinot arī kādu latvju tautas paradumu. Piemēram, ja, mīklu abrā mīcot, mājinieki rājoties, rūgšana tik labi, kā vajadzētu, nepadodoties. Tādēļ, lai velti neizaicinātu likteni, viņa šo darbu mēdzot paveikt vienatnē, kad pārējie atstājuši māju. Bet, lai kukulīši krāsnī nepiedegtu, nedrīkstot pār lizi kāpt. Kaut gan viņai reizēm mēdzot piedegt arī bez visas kāpšanas. Un nevarot sacīt arī, ka tādēļ celtos kāda vaina. Vienam otram baudītājam tieši tas esot visvairāk pa prātam, ka maize ir iznākusi tāda apsvilusi.

Ogļu maize

Velnciema tirgū, Skuju ielā Liepājā, kur šogad tiek īstenots projekts "Lauku sēta pilsētā", rucavnieces saldskābmaize pat iedēvēta par ogļu maizi, taču no pircējiem nevarot atkauties un mājās nekad vēl kukulīšus neesot bijis jāved. Puišiem visvairāk garšojot tās maizītes saplaisājumu vietas, kas esot kraukšķīgas un viegli no kukulīša nolaužamas. "Bet kas to varēja iedomāties! Es sākumā spriedu, ka tās nevienam nebūs vajadzīgas un ar nazi pat skrubināju nost, bet tad mani sāka rāt, lai tā vairs nedaru," no sirds smējās cepēja. Tā, rau, rodoties tās zināšanas, pieredze un atzīšana, jo Olgas ceptā maize tagad jau esot pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Francijā un Sanktpēterburgā, kurp vairākkārt vesta kā ciemkukulis.

Gan Olga, gan Sandra un tāpat mazā Karlīna ir vienisprātis, ka siera siešana, maizes cepšana, kā arī darbošanās Rucavas etnogrāfiskajā ansamblī, kur dzied vedekla ar meitiņu, un Tradīciju klubā esot cieši vienā kamolā saistītas lietas. Viņas novērojušas, ka, tirgojot maizi un sieru tautastērpos, pieprasījums ir lielāks.

"Jāņu diena, Jāņu diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Sienam sieru, cepam maizi,
Brūvējam alutiņu."

Viņas nodziedāja tik skaņi, ka noskanēja viss Muižas kalns un Sventājas ieleja līdz pat leišu zemes robežām. Lai dzird kaimiņi, ka mēs vēl dzīvojam un degunus neesam nokāruši.

Lai nelaistu sev klāt dižķibeli un mošķus, kas nomāc mūsu valsti, rucavnieces, pošoties Jāņiem, ar pīlādžu zariem izspraudīšot kūti, šķūni un māju, bet Sandra ar meitiņu iešot pirtī, kur ar bērzu slotiņām gaiņās projām nelaimi. Viņas ir noskaņotas Saulgriežu naktī negulēt, lai sagaidītu Sauli uzlecam un pašas pirmās sveiktu tās atgriešanos virs koku galotnēm.

Nosauc "Nīcas cerību"

Par "Nīcas cerību" šogad kļuvusi Zanda Pūķe. Nīcas vidusskolas izlaiduma reizē viņai pasniegta 100 latu naudas balva un Pētera Sprinča grāmata "Nīca laikmetu griežos". Zanda to nopelnījusi par ļoti labām un teicamām sekmēm,

Balvas "Par ieguldīto darbu kādā no skolas darbības jomām" saņēma Marta Būda, Elīna Čaure, Agne Priedule un Rita Teļiščuka.

Nīcas vidusskolas 12. klašu absolventi šādas balvas no pašvaldības saņem jau devīto gadu.

Galvojumu dalīs starp pašvaldībām

Pēc Jāņiem valdība plāno izskatīt Liepājas Rajona padomes reorganizācijas plānu. Tajā uzmanība tiks pievērsta Rajona padomes galvojumam par kredītu, ko savulaik ņēmis SIA "Liepājas RAS" atkritumu poligona "Ķīvītes" ierīkošanai.

No Ministru kabineta saņemtajā vēstulē Rajona padomei teikts, ka galvojums jāsadala starp jaunajām novadu pašvaldībām, proporcionāli to iedzīvotāju skaitam. "Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka padome centās panākt, lai galvojumu pēc tās pilnvaru beigām uzņemtos valsts, tādējādi neradot slogu jaunizveidoto pašvaldību budžetiem. Tomēr tagad esot aplēsts, ka pārāk smags šis slogs novadiem tomēr nebūšot, sacīja Liepājas Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš. Rajona padome ir viens no galvotājiem 1,7 miljonu dolāru lielam no Pasaules bankas ņemtam kredītam.

Sēdē piedalīsies arī Liepājas rajona pašvaldību pārstāvji.

 

Atbalstu kavējot Valsts kase

Vairāki mūsu rajona zemnieki sūdzējušies pagastu lauku attīstības speciālistiem, ka nav saņēmuši gaidītos atbalsta maksājumus.

Tomēr, zvanot uz Dienvidkurzemes Reģionālo lauksaimniecības pārvaldi Saldū, noskaidrots, ka Lauku atbalsta dienests ir paveicis visas no tā prasītās funkcijas, lai naudu laikus pārskaitītu. Tagad kļuvis zināms arī aizkavēšanās iemesls. Biedrības "Zemnieku saeima" direktore Rita Sīle informējusi lauksaimniekus, ka maksājumi ir nonākuši Valsts kasē, kur arī notiek kavēšanās.

R. Sīle paudusi minējumu, ka vilcināšanās varētu būt saistīta ar ekonomiskās krīzes radīto tukšumu valsts naudas makā, un tas nozīmējot, ka naudas aprite varēs atjaunoties tikai pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas.