Kurzemes Vārds

15:09 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Apskats

Pelēcīgo pārdomu aplīgošana

Šķiet, ka šogad, lai arī brīvdienas savā garumā trāpījušās varenai svinēšanai vairāk nekā piemērotas, līgodziesmas tomēr būs mazāk bezrūpīgas nekā citugad. Dramatiskie budžeta samazinājumi, kas tūlīt skars lielāko sabiedrības daļu, vēl būtu tikai pusbēda, jo galu galā tirgus ekonomika, kurā mēs atrodamies, paredz, ka pārdot var tikai par tādu cenu, kādu pircējs gatavs maksāt, tādēļ diezin vai cenas, lai arī jau mazinājušas savu skrējienu, tomēr nebūs spiestas to piebremzēt vēl sparīgāk. Līdz ar to otra puse bēdas saistīta ne tik daudz ar esošo vai tūlīt gaidāmo dzīves līmeņa pazemināšanos, bet gan ar to, ka nu jau apritējis pusgads, bet Latvijā nav absolūti nekādas skaidrības par krīzes pārvarēšanas plāniem, nemaz nerunājot par to, vai šie plāni tiks īstenoti vai ne.

Tumšā zirdziņa dižie lēcieni

Viņnedēļ Valda Dombrovska valdība vadīja savas pirmās 100 dienas, un parasti šis cipars izvēlēts par katras valdības atskaites punktu, turklāt visbiežāk šajā laikposmā redzamais ļauj puslīdz precīzi apjaust, uz kādiem varoņdarbiem tad konkrētais formējums un tā līderi ir spējīgi. Šajā ziņā jāteic, ka valdība joprojām ir tāda kā tumšā zirdziņa lomā un visnotaļ atšķiras no vairākuma pēdējā laikā Latvijā strādājušo.

Jā, Ministru kabinets pieņēma dramatiskos budžeta grozījumus, kas būtiski ietekmēs sabiedrības lielākās daļas dzīves līmeni, mainot to uz leju. Zināmā mērā to varētu uzskatīt par šās valdības panākumu, jo tik dramatiski budžeta apcirpumi nebija pa spēkam, piemēram, iepriekšējās valdības vadītājam, kura kontā bija krietni lielāka valsts vadības pieredze. Tomēr grūti izsvērt, cik šajos – nepieciešamajos un faktiski ne vairāk, ne mazāk kā valsti no tūlītēja bankrota glābjošajos, jo starptautisku aizdevumu garantējošajos – budžeta grozījumos ir V. Dombrovska un viņa valdības nopelns un cik tā situācijas bezizejas diktēta. Pat vairāk – klātesošos mediju vērojumi rādīja, ka valdība nekādi nespēj izšķirties par punkta pielikšanu un izšķirošā rīcība notika tikai pēc Valsts prezidenta iejaukšanās. Bet šo iejaukšanos vistiešākajā veidā izraisīja valdības nekonsekvence, mētājoties no vienas versijas uz otru dažu stundu laikā un izplatot valstī gaužām dramatiskas baumas par pārmaiņām nodokļu iekasēšanā. Beigās lēmums tika pieņemts pēdējā brīdī, jo lielāku kavēšanos nepieļāva starptautiskie naudas aizdevēji. Un, tā kā šis ir steigas lēmums, visai viegli prognozēt, ka tajā kā āža kāja no maisa līdīs ārā dažāda veida negludumi, kas radīs virkni neskaidrību un nesola vieglas dienas valdībai. Tāpat nepalika nepamanīts, ka valdība sabiedrību ar saviem patiesajiem budžeta samazinājuma plāniem sāka iepazīstināt akurāt dienu pēc vēlēšanām, pirms tam izlikdamās, ka iespējami kaut kādi sirreāli mazie taupības pasākumi. Ja vēl to varētu norakstīt uz Latvijas politiskās vides nacionālo īpatnību fona (šis triks gan noteikti tiks atgādināts līdz šim sevi ar augstiem politiskās ētikas ideāliem personificējošam "Jaunam laikam" pirms nākošajām Saeimas vēlēšanām), tad diemžēl jandāliņš, kādā grozījumi tika pieņemti, atstāja iespaidu, ka valdība par tiem domājusi ne jau nu simts, bet labākajā gadījumā desmit dienas.

Neprognozējamība ir lielākais drauds sabiedrībai no šās valdības, lai gan, iespējams, absurdi, tomēr vienlaikus ir arī viens no šās valdības trumpjiem. Protams, šāda veida darbošanās nevar vilkties bezgalīgi, jo var novest pie kļūdām un kādai nozarei teju letālām sekām, tomēr, ja runājam par plusiem, varbūt šie ziloņu cienīgie drakoniskie cirpieni palīdzēs vismaz uzblīdušās valsts pārvaldes izdevumus samazināt līdz tādiem apjomiem, kurus pati valsts tīri matemātiski var pacelt. Nav gan pārliecības, ka uz šī jostas ne vairs savilkšanas, bet aizžņaugšanas fona būs vēl pietiekami daudz elpojošo, ar kuru rokām atkal šo valsti celt. Un šādas pārliecības nav ne jau samazinājumu dēļ, bet gan tāpēc, ka pagaidām visi šie īsinājumi tiek veikti ar tādu teju mūžīgam postam lemta grāmatveža fatālismu, aiz kura diemžēl nav nekādu reālu reformu skiču. Tēlaini runājot, ar rūpnieciskiem paņēmieniem dīķī tiek samazināts zivju skaits, bet nav pat pirmziemnieka bambusa makšķeres nākamo zivju ķeršanai, par labākiem rīkiem nemaz nerunājot.

Nezin kur bez pēdām no šā grēcīgās zemes mūsu platuma grādos pagaisuši visi gudras biznesa un ekonomikas stratēģijas skolas beigušie, citzemju viedo padomus uzklausījušie. Par ekonomikas atjaunošanas plāna nepieciešamību var ierunāties Valsts prezidents vai ik pārdienas vaimanāt mediji, bet pagaidām šie aicinājumi izklausās pēc saucēja balss tuksnesī. Un, lai cik nožēlojami tas izklausītos, visticamāk, jāsagaida, kamēr tiem pašiem naudas aizdevējiem apniks šī māžošanās un tie liks galdā savu plānu. Tas noteikti nebūs patīkams un prasīs daudz vairāk piepūles nekā pašu veidotais, tomēr laiks rit, bet neredz to savējo. Tāpat kā neredz nopietnu līderi pašreizējo politisko spēku vidū. Tas liek berzēt rokas cilvēkiem, kas nākošo vēlēšanu sakarībā gludina bikses un spodrina kurpes jaunam politiskajam iznācienam. Žēl vien, ka šie nākamo mesiju gaidīšanas brīži tik mazcerīgi pelēki.

Saspringtie vasaras saulgrieži

Vairākās planētas vietās laikposms, kuru mūspusē dēvē par vasaras saulgriežiem, solās būt īpaši saspringts. Uzmanības centrā noteikti būs Āzija, kur totalitārā režīmā dzīvojošā Ziemeļkoreja arvien izaicinošāk izturas pret pārējās pasaules mēģinājumiem ierobežot tās agresivitāti. Iepriekšējās nedēļas nogalē, kad ASV vēlējās pārbaudīt kādu šās valsts kuģi aizdomās par neatļauta bruņojuma pārvešanu, atsevišķas aģentūras pat sliecās paziņot, ka līdz ar to visa pasaule atrodas kara priekšvakarā, jo Ziemeļkoreja tika izkliegusi šādu draudu tās militāro resursu aizskaršanas gadījumā. Gribas ticēt, ka tik ļauni viss nav un dažādu varu pārstāvji, lai cik ambiciozi būtu, tomēr izšķirsies runāt diplomātu, nevis ieroču valodā, tomēr skaidrs, ka šo reģionu bezrūpīgas dienas negaida.

Tādas jau gadu desmitiem nav arī Tuvajos Austrumos, kur vēsturisks naids un abu pušu nepiekāpība ir pamatakmens konfliktam starp Izraēlu un palestīniešiem. Nu jau gadiem gan paši palestīnieši, gan demokrātiskā pasaule runā par Palestīnas valsts izveidi, tomēr atšķirīgais skatījums uz to, kā tas darāms, nav ļāvis runām virzīties tālāk uz darbiem. Aizvadītajā nedēļā palestīnieši noraidīja kārtējo Izraēlas premjera miera plānu, un citādāk jau arī viņi nevarēja rīkoties, jo šis plāns galvenokārt paredzēja vienas puses – šoreiz Izraēlas – interešu ievērošanu, kas nozīmē, ka kārtējais riņķa dancis šajā reģionā turpinās.

Jādomā, ka agri vai vēlu stabilizēsies situācija Irānā, kas līdz šim piesaistīja uzmanību ar tās prezidenta kategoriskajiem paziņojumiem par savas nācijas tiesībām uz kodolprogrammu. Prezidenta vēlēšanas pierādīja, ka paša Mahmuda Ahmadinedžada pozīcijas nav nemaz tik stabilas, kā viņam pašam līdz tam bija šķitis. Uzvara vēlēšanās gan tika izcīnīta, tomēr plašie nemieri nedēļas garumā liecināja, ka tā, saudzīgi izsakoties, nebūt nebija pārliecinoša, bet vairāki demokrātisko valstu līderi pat publiski ieteica balsis pārskaitīt vai rīkot atkārtotas vēlēšanas. Tas gan, visticamāk, nenotiks, turklāt prezidents guvis valsts garīgā līdera atbalstu, tomēr ar interesi jāgaida, kāda būs Irānas uzvedība turpmāk.

Ģeogrāfiski mums krietni tuvāk ne mazāk saistošs būs divu kaimiņvalstu Baltkrievijas un Krievijas attiecību šķetinājums. Ja iepriekš prognozējām, ka domstarpību risinājums ir tikai laika jautājums, jo pārāk ciešām saitēm abas valstis saistītas, tad pēdējā mēneša notikumi rāda, ka plaisa attiecībās bijusi lielāka, nekā izskatās. Savdabīga gan rādās Baltkrievijas tiekšanās Rietumu virzienā, ņemot vērā šās valsts līdera autoritāro, Eiropai grūti sagremojamo vadības stilu, tomēr nevar nepamanīt, ka nu jau Maskavas un Minskas attiecībās sprunguļu diezgan daudz. Joprojām gan šķiet, ka abas puses apzinās – miers baro labāk, nekā nemiers posta, taču gribētos saprast, kādu tad Aleksandrs Lukašenko redz savas valsts nākotni. Skaidrs gan viens – Maskavai šajā gadījumā iespējamas tikai divas pozīcijas, tā teikt, vai nu ar mums vai – pret, un, šķiet, Minskai diezgan labi saprotams, ko katra no tām nozīmē.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi Latvijā

– Valdība glābj valsti no bankrota, samazinot budžetu par 500 miljoniem latu, kas ir garantija starptautiskā aizdevuma saņemšanai.
– Valsts prezidents aicina politiķus atvainoties tautai par neprasmīgo valsts vadību.
– Latvijas sieviešu basketbola izlase nesasniedz iecerētās virsotnes Eiropas čempionātā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Veselības ministrs Ivars Eglītis demisionē, paziņojot, ka nespēj vadīt nozari, kuru gaida tik dramatisks naudas samazinājums.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi pasaulē

– Ziemeļkoreja turpina provocēt pasauli ar karakuģu manevriem Āzijā.
– Palestīnieši noraida Izraēlas miera plānu.
– Turpina pasliktināties Baltkrievijas un Krievijas attiecības.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Dalībvalstis atbalsta pašreizējā Eiropas Savienības līdera Žozē Manuela Barrozu kandidatūru Eiropas komisijas prezidenta amatam otro termiņu pēc kārtas.