Kurzemes Vārds

14:39 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas

Pašvaldības un valsts nerod kompromisu
Ilze Šķietniece

Ņemot vērā prognozēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu, pašvaldību vadītāji vēlas, lai valsts noteiktu minimālo līmeni pašvaldību budžetā, kuru sasniedzot būtu iespējams vērsties pēc palīdzības pie valsts. Vienošanās pirmdien joprojām nebija panākta.

Pagājušās nedēļas beigās LPS un Finanšu ministrijas pārstāvji tikās, lai runātu par plānotajiem 2009. gada valsts budžeta grozījumiem un ar tiem saistītajām izmaiņām, informē LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule. Pašvaldību savienībā "Kurzemes Vārdam" skaidro, ka sākotnējās prognozes rādīja – no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldību budžetos šogad nonāks pavisam 664 miljoni latu. Taču pēc jaunākajām prognozēm var spriest, ka šī summa samazināsies līdz 593,7 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka pašvaldībām samazināsies ienākumi, līdz ar to būs apgrūtināta dažādu funkciju īstenošana.

Daudzas pašvaldības tikšanās laikā sūkstījušās, ka rudenī būs bankrota priekšā. Sociālajām vajadzībām atvēlētā budžeta daļa jau tagad dažviet esot iztērēta 70–80 procentu apjomā, dzirdēto atstāsta LPS loceklis, Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Iedzīvotājiem ir parādi par apkuri, kas apgrūtināšot apkures sezonas uzsākšanu. Daudzi nav samaksājuši nekustamā īpašuma nodokli.

Liepājas rajonā gan pagaidām situācija nav tik kritiska, noskaidroja "Kurzemes Vārds". Pašvaldību vadītāji gan nenoliedz, ka sociālo jautājumu risināšanai nepieciešams aizvien vairāk līdzekļu. Rudenī pašvaldībām būs vēl vairāk izdevumu, reģionālās reformas dēļ nepieciešamas, piemēram, jaunas grāmatvedības datorprogrammas, zīmogi un durvju plāksnītes, norāda U. Kristapsons.

Lai nodrošinātu pašvaldībām vismaz iepriekš prognozēto ienākumu līmeni, LPS ierosinājusi dažādus mehānismus. Viens no tiem paredz pašvaldībām novirzīt 91,6 procentus iedzīvotāju ienākuma nodokļa, atlikumu atstājot valstij. Pašreizējais sadalījums ir šāds – 83 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek novirzīts pašvaldībām, pārējais paliek valstij.

"Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka gada sākumā pašvaldību budžeti tika samazināti. LPS rīcībā esošā informācija rāda, ka vidēji – par 20 līdz 30 procentiem. Taču, tā kā arvien turpina samazināties ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, dažviet samazinājums sasniedz jau 35 procentus.

Pasniedz "Cerību balvas"
Ilze Šķietniece

Pāvilostas vidusskolas sekmīgākie audzēkņi mācību gada nobeiguma sarīkojumā saņēma naudas balvas. Tika sveikti arī olimpiāžu uzvarētāji un atzinību ieguvēji, kā arī labākie sportisti.

"Cerību balvu" kopš 2004. gada pasniedz tiem skolēniem, kuru vidējā atzīme liecībā ir augstāka par 8,5 ballēm. Šogad to ieguva pavisam 19 Pāvilostas vidusskolas audzēkņu. Tas ir lielākais skaits, kopš balva tiek pasniegta, apgalvo Sakas Novada domes sekretāre Aija Ozoliņa.

Seši skolēni saņēma lielo "Cerību balvu". To piešķir bērniem, kuru vidējā atzīme ir deviņas balles un augstāk. Visaugstākais vērtējums – 9,5 balles – ir 7. klases skolniecei Montai Kurzemniecei. Mazā "Cerību balva" tiek pasniegta tiem, kuriem vidējais vērtējums ir 8,5–9 balles.

"Cerību balvas" ieguvēji saņem prēmijas. To apjoms ir atkarīgs no tā, vai iegūta lielā vai mazā "Cerību balva", kā arī no tā, kurā klasē skolēns mācās. Jo vecāks skolēns, jo lielāka prēmija par izcilām sekmēm pienākas. Lielākā naudas balva, ko kāds skolēns saņēma, bija 60 lati.

Pēdējā skolas dienā tika sumināti arī mācību olimpiāžu laureāti. Viņi arī saņēma naudas balvas. Iepriekšējos gados skolēni gan devās ekskursijā, kuras ceļa izdevumus sedza pašvaldība. Atzinības ieguvušie skolēni savukārt saņēma jaunas grāmatas. Bet labākajiem skolas sportistiem – tādu Pāvilostā ir 20 – tika dāvanu karte tenisa laukuma apmeklēšanai un inventāra nomai.

Finansējums prēmijām rasts pašvaldības budžetā.

Cīravniekiem uzvara futbolā

Cīravas Arodvidusskolas futbolisti izcīnījuši 1. vietu Latvijas profesionālās izglītības sporta kluba "AMI" rīkotajās Kurzemes –Zemgales reģiona sacīkstēs.

Uzvarētājs tika noskaidrots, savstarpēji sacenšoties sešām labākajām Kurzemes un Zemgales komandām, informē Cīravas AVS direktora vietniece Līga Grīnvalde. Cīravnieki izcēlušies ar labu komandas saspēli un trāpīgiem soda sitieniem.

Sacīkstes maija beigās notika Saulaines Profesionālajā vidusskolā. Līdz šim skolotāja Agra Brašas trenētajiem Cīravas AVS futbolistiem labākais sasniegums šajās sacensībās bija 2. vieta.

"Piena produktus kas ēdis, savu valsti godā cēlis!"
Pēteris Jaunzems

Aizvadītās nedēļas nogalē Piensaimniecības muzejā Sieksātē risinājās visā Kurzemē izsludinātā konkursa "Piena ceļš" finālsacensības, kur spēkiem mērojās sešas komandas, kas 1. un 2. spēkošanās kārtā bija ieguvušas visvairāk punktu un 86 komandu konkurencē izvirzījušās priekšgalā. Finālistu pulkā bija iekļuvuši arī Kalētu un Vērgales pamatskolas, kā arī Lažas Speciālās internātpamatskolas audzēkņi.

Konkursa mērķis, apgalvo tā organizatori – Latvijas Piensaimniecības muzeja darbinieki –, bija ne tikai iepazīt piena ražošanas vēsturi un tradīcijas, bet arī sniegt radošas idejas šī lauksaimniecībai ārkārtīgi nozīmīgā sektora saglabāšanai un attīstībai.

Bērni darbojās apbrīnojami aizrautīgi. To apliecināja jau mājasdarba rezultāti. Mazās vērgalnieces, kuru komanda saucās "Modermeitēni", bija savākušas ziņas par sava pagasta zemnieku sasniegumiem un prata pastāstīt, cik daudz produkcijas viņi izslauc no saviem ganāmpulkiem, kā arī to, kādi ir piena ražotāju plāni. Skolnieces bija likušas lietā izdomu un uztamborējušas greznu pārsegu pašu izgatavotajam gotiņas maketam. Tas bija izdevies tik jauks, ka tika novietots uz vērtēšanas komisijas galda, kur greznojās visu finālsacensību laiku.

Muzeja telpās bija izkārtota mājasdarbu izstāde, kur atklājās konkursa dalībnieku izdoma un plaukstošie talanti. Savam zīmējumam Cieceres skolas audzēkņi bija pievienojuši patriotiski pamudinošu tekstu: "Piena produktus kas ēdis, savu valsti godā cēlis!"

Lielu jautrību klātesošajos raisīja piena pasaku stāstīšana, mīklu minēšana un piena slaukšana, ko vadīja Kristiāna Tora un Mārtiņš Gineitis.

Kalētu pamatskolas komandas "Piena vārti" kapteinim Naurim Kadiķim visvairāk paticis piedalīties pasaku sacerēšanā. Taču arī piena slaukšanā viņš parādīja, ka ir attapīgs zēns, jo prata rīkoties tā, lai slaukums nenolīst zemē. Nauris pastāstīja, ka lauku darbus iemācījies darīt vecmāmiņas saimniecībā un tie viņam labi padodoties. Vēlāk Naura izdomāto paņēmienu lika lietā arī citi konkursa dalībnieki.

Vērtēšanas komisijā darbojās Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis, kurš pauda gandarījumu par finālsacensību norisi un bērnu vispusīgajām zināšanām. Tas liecinot, ka viņi ir interesējušies par pienu un piedalīšanās konkursā izrādījusies lietderīga. Lieliski būtu, ja šādas sacensības notiktu ne tikai par piensaimniecības lietām, bet arī citiem lauksaimniecības sektoriem, piemēram, biškopību un dārzkopību. Konkurss devis oriģinālas idejas, ko iespējams izmantot arī praktiski, tādējādi bagātinot un dažādojot vietējā tirgus reklāmu.

Kaut gan finālsacensībās pirmo, otro un trešo vietu ieguva Cieceres un Turlavas skolu audzēkņu komandas, kalētnieki, vērgalnieki un Lažas Speciālās internātpamatskolas audzēkņi, saņemot krāšņas grāmatas, izpelnījās veicināšanas balvas.

Sienam sieru, cepam maizi, brūvējam alutiņu
Pēteris Jaunzems

Jāņu vakaru sagaidot, vārdos neizstāstāma nevaļa pārņem Rucavas pagasta "Aizstrautu" mājas, kur dzīvo Olga Dūrēja. Šī mutīgā sieva Lejaskurzemē pazīstama ne tikai kā prasmīga siera sējēja un maizītes cepēja, bet arī kā vietējā Tradīciju kluba priekšdziedātāja. Nez kā būtu, ja viņa darbotos viena. Taču laikā apdarīt visus steidzamos darbus vīramātei un vecmāmiņai allaž palīdz vedekla Sandra Roze un mazmeitiņa Karlīna, kas jau iemanījusies samitrināt kukulīšus pirms laišanas krāsns svelmainajā mutē.

Gotiņa pateica priekšā

"Katrai saimniecei ir savi siera gatavošanas un maizes raudzēšanas noslēpumi. Tie rodas tikai darbojoties, atnāk līdz ar nostrādātajiem gadiem, un tos jau citiem nemēdz stāstīt. Bet, ja gribat zināt, kas un kā, tad vajag tikai pameklēt – ar tādām un šādām receptēm tagad ir pilnas avīzes un žurnāli, tagad cita par citu zinošāka," pavīpsnāja Olga, kad ievaicājos par aroda gudrībām. Viņa šos darbus darot nu jau gadus trīsdesmit, ja ne vairāk. Ak, kas visu varot atcerēties! Gan sieri, gan maizes kukuļi esot apaļi kā saule. Siera ritulī, labi ieskatoties, pat stari saredzami.

Sieru viņa sākusi siet, kad Atmodas gados palikuši bez pajumtes un gribot negribot nācies nopirkt māju. Toreiz naudiņas trūcis vēl vairāk nekā tagad, nācies prātot, kādā ceļā pie kāda santīma tikt. "Bet gotiņa kūtī bija, un tā arī pateica priekšā, kā jārīkojas. Vest uz tirgu vietējo ražojumu toreiz drīkstēja, tad nu mēs arī izmantojām šo iespēju," Olga atcerējās. Vieglāk, protams, esot, ja pie siera siešanas strādājot divatā, tad varot ņemt palagu katra aiz sava gala un viļāt. Tomēr arī viena pati to varot paveikt. Olga ne vienreiz vien ir sasējusi sieru, kura ritulis sver sešus un vairāk kilogramus. Bet tad gan rokām esot, ko turēt.

Pār lizi kāpt nedrīkst

Un arī ar maizīti esot līdzīgi noticis. To cepusi arī viņas vecmāmiņa un māte Lidija. Rucavā maizi cept protot gandrīz vai katra saimniece. Kādreiz pagastā arī alus brūvēts, bet tagad tas vairs nenotiekot. Pēdējais alus darīšanas mohikānis bijis Sležu Jānis, kas dzīvojis Muižas kalna apkārtnē. Sandra sacīja, ka turpat, taču vēl senākā pagātnē atradusies arī sava spirta tecinātava. Kā stāstījis vietējais vēstures pētnieks Gedimins Salmiņš, tā apgādājusi ar produkciju deviņus Rucavas krogus.

"Rucavnieces, gan sievēnas, gan meitēnas, ir uzsavedušas, čaklas un čadīgas," novadnieces uzslavēja Olga. Nekāda augstskola tām tādēļ neesot jāpabeidz. Galvenais esot, lai mājās būtu kārtīga maizes krāsns, kas vienmērīgi izsilst no visām pusēm. Vajadzīgi arī milti, nedaudz cukura, ūdens, kāda ķimenīte, kā arī liela pacietība. "Un mīlestība, bez tās nekas jēdzīgs nesanāk," piebilda Olgas vedekla, kas pati gan vairāk specializējusies uz tortēm. Šī iemesla dēļ fabrikas cepums neesot garšas ziņā pat salīdzināms ar lauku māju darinājumu.

Turklāt par ļaunu nenākot, ja cepēja zinot arī kādu latvju tautas paradumu. Piemēram, ja, mīklu abrā mīcot, mājinieki rājoties, rūgšana tik labi, kā vajadzētu, nepadodoties. Tādēļ, lai velti neizaicinātu likteni, viņa šo darbu mēdzot paveikt vienatnē, kad pārējie atstājuši māju. Bet, lai kukulīši krāsnī nepiedegtu, nedrīkstot pār lizi kāpt. Kaut gan viņai reizēm mēdzot piedegt arī bez visas kāpšanas. Un nevarot sacīt arī, ka tādēļ celtos kāda vaina. Vienam otram baudītājam tieši tas esot visvairāk pa prātam, ka maize ir iznākusi tāda apsvilusi.

Ogļu maize

Velnciema tirgū, Skuju ielā Liepājā, kur šogad tiek īstenots projekts "Lauku sēta pilsētā", rucavnieces saldskābmaize pat iedēvēta par ogļu maizi, taču no pircējiem nevarot atkauties un mājās nekad vēl kukulīšus neesot bijis jāved. Puišiem visvairāk garšojot tās maizītes saplaisājumu vietas, kas esot kraukšķīgas un viegli no kukulīša nolaužamas. "Bet kas to varēja iedomāties! Es sākumā spriedu, ka tās nevienam nebūs vajadzīgas un ar nazi pat skrubināju nost, bet tad mani sāka rāt, lai tā vairs nedaru," no sirds smējās cepēja. Tā, rau, rodoties tās zināšanas, pieredze un atzīšana, jo Olgas ceptā maize tagad jau esot pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Francijā un Sanktpēterburgā, kurp vairākkārt vesta kā ciemkukulis.

Gan Olga, gan Sandra un tāpat mazā Karlīna ir vienisprātis, ka siera siešana, maizes cepšana, kā arī darbošanās Rucavas etnogrāfiskajā ansamblī, kur dzied vedekla ar meitiņu, un Tradīciju klubā esot cieši vienā kamolā saistītas lietas. Viņas novērojušas, ka, tirgojot maizi un sieru tautastērpos, pieprasījums ir lielāks.

"Jāņu diena, Jāņu diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Sienam sieru, cepam maizi,
Brūvējam alutiņu."

Viņas nodziedāja tik skaņi, ka noskanēja viss Muižas kalns un Sventājas ieleja līdz pat leišu zemes robežām. Lai dzird kaimiņi, ka mēs vēl dzīvojam un degunus neesam nokāruši.

Lai nelaistu sev klāt dižķibeli un mošķus, kas nomāc mūsu valsti, rucavnieces, pošoties Jāņiem, ar pīlādžu zariem izspraudīšot kūti, šķūni un māju, bet Sandra ar meitiņu iešot pirtī, kur ar bērzu slotiņām gaiņās projām nelaimi. Viņas ir noskaņotas Saulgriežu naktī negulēt, lai sagaidītu Sauli uzlecam un pašas pirmās sveiktu tās atgriešanos virs koku galotnēm.

Nosauc "Nīcas cerību"

Par "Nīcas cerību" šogad kļuvusi Zanda Pūķe. Nīcas vidusskolas izlaiduma reizē viņai pasniegta 100 latu naudas balva un Pētera Sprinča grāmata "Nīca laikmetu griežos". Zanda to nopelnījusi par ļoti labām un teicamām sekmēm,

Balvas "Par ieguldīto darbu kādā no skolas darbības jomām" saņēma Marta Būda, Elīna Čaure, Agne Priedule un Rita Teļiščuka.

Nīcas vidusskolas 12. klašu absolventi šādas balvas no pašvaldības saņem jau devīto gadu.

Galvojumu dalīs starp pašvaldībām

Pēc Jāņiem valdība plāno izskatīt Liepājas Rajona padomes reorganizācijas plānu. Tajā uzmanība tiks pievērsta Rajona padomes galvojumam par kredītu, ko savulaik ņēmis SIA "Liepājas RAS" atkritumu poligona "Ķīvītes" ierīkošanai.

No Ministru kabineta saņemtajā vēstulē Rajona padomei teikts, ka galvojums jāsadala starp jaunajām novadu pašvaldībām, proporcionāli to iedzīvotāju skaitam. "Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka padome centās panākt, lai galvojumu pēc tās pilnvaru beigām uzņemtos valsts, tādējādi neradot slogu jaunizveidoto pašvaldību budžetiem. Tomēr tagad esot aplēsts, ka pārāk smags šis slogs novadiem tomēr nebūšot, sacīja Liepājas Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš. Rajona padome ir viens no galvotājiem 1,7 miljonu dolāru lielam no Pasaules bankas ņemtam kredītam.

Sēdē piedalīsies arī Liepājas rajona pašvaldību pārstāvji.

 

Atbalstu kavējot Valsts kase

Vairāki mūsu rajona zemnieki sūdzējušies pagastu lauku attīstības speciālistiem, ka nav saņēmuši gaidītos atbalsta maksājumus.

Tomēr, zvanot uz Dienvidkurzemes Reģionālo lauksaimniecības pārvaldi Saldū, noskaidrots, ka Lauku atbalsta dienests ir paveicis visas no tā prasītās funkcijas, lai naudu laikus pārskaitītu. Tagad kļuvis zināms arī aizkavēšanās iemesls. Biedrības "Zemnieku saeima" direktore Rita Sīle informējusi lauksaimniekus, ka maksājumi ir nonākuši Valsts kasē, kur arī notiek kavēšanās.

R. Sīle paudusi minējumu, ka vilcināšanās varētu būt saistīta ar ekonomiskās krīzes radīto tukšumu valsts naudas makā, un tas nozīmējot, ka naudas aprite varēs atjaunoties tikai pēc starptautiskā aizdevuma saņemšanas.