Kurzemes Vārds

15:44 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Katram savi Līgo svētki
Indra Imbovica
Stiprākie jūtas atbildīgi par saviem mīļajiem, tādēļ izdzīvo tieši tie.

Vasaras saulgrieži, Jāņi, Līgo svētki – arī šo jūnija dienu laiku latvieši pamanījušies nosaukt dažādi, un arī apliecinot savu radošo iztēli neskaitāmās tām veltītās tautasdziesmās. Bet savā dziļākajā būtībā tas ir dabas lielās aktivitātes laiks, kad zaļie lauki, meži un ūdeņi burtiski vulkāniski izstaro savu enerģētisko spēku. Praktiski tas ir laiks no 18. līdz 25. jūnijam, sasniedzot kulmināciju 21. jūnijā, kad ir visgarākā diena – 17 stundas un 52 minūtes – astronomiskais saulgriežu punkts.

Vakar tad arī bija īstie vasaras saulgrieži. Tieši šajā dienā jau kuro gadu folkloras kopa "Atštaukas" aicina ļaudis tos sagaidīt un latviskā garā nolīgot folkloras centrā "Namīns". Jāņu laiks ir īstais zālīšu ievākšanai un slotu siešanai. Dabā valda dažādi ritmi, Līgo svētki pieder pie viena no četriem gada saulgriežu ritmiem, kad dabā valda enerģētiski maksimumi. Īstie zālīšu vācēji zina, ka ziedi un lapas jāvāc augošā vai pilnā mēnesī (vislabāk 3. ceturksnī), tad visa enerģija no saknēm ir pacēlusies augšup uz zariem, lapām, ziediem. Latviešu folklorā ir teikts, ka tās zāles, ko plūc zāļu vakarā, ir vislabākās dziedināšanai, ka šajā laikā ir jāsavāc tējas, jāsien pirtsslotas u.c. Atštaukas ar saviem palīgiem lieliem un maziem zināt gribētājiem māca, kā sameklēt labās zālītes, kā tās sagatavot, kuras pīt vainagos, un ka pēc svētkiem jāņuzāles jāizžāvē un jāglabā kā drapes pret visām vainām.

Rīt un parīt Jāņu svinēšana tikai pa īstam sāksies. Arī šīs divas dienas vieni izmantos dabas svētības pilniem rituāliem, citi tam, lai piedzertos vai citādi aizmirstos. Gan folkloristi, gan aptiekāri, gan zāļu sieviņas stāsta, ka pašlaik vērojama liela cilvēku interese par dabas veltēm, to iedarbības spēku uz organismu. Dziedniece Zelma ar cieņu izsakās par to ļaužu daļu, kura pašreizējā visai bezcerīgajā ekonomiskajā situācijā tiecas izmēģināt visas iespējas, lai saglabātu savu veselību un enerģiju. Zelma tos sauc par saules bērniem, kuri pārvarēs grūtības un piecelsies. Taču ne mazums esot tādi, kuri meklē gluži pretējas zālītes, tādas, kas ātri, kā sveloša ugunsdzira, pielej dzīslas pilnas mānīga, īslaicīga spēka. Zelma saka: "Katram savi Līgo svētki. Katrs pats atbildīgs par savu dzīvi. Stiprākie jūtas atbildīgi par saviem mīļajiem, tādēļ izdzīvo tieši tie."

Rīt tūkstošiem līgotāju visā Latvijā izbirs pa pļavām, norām un pilsētu laukumiem. Vieni no sirds tiecas izpriecāties, atbrīvoties no sliktajām enerģijām, citiem Līgo svētki, Jāņu diena iedveš bezspēcības sajūtu un pat bailes. "Katru gadu notiek kaut kas tāds, ko negribas atcerēties," atzīstas ilggadējā medicīnas māsiņa Biruta. "Sākot ar to, ka kāds atkal pārdzēris jēgu vai guvis smagus apdegumus, lecot pāri ugunskuriem, līdz autoavārijām, kas beigušās kapos. Tikai jācer, ka šis izmisuma laiks, cīņa par izdzīvošanu neliks cilvēkiem pazaudēt saprātu."