Kurzemes Vārds

15:24 Trešdiena, 16. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sports

Jauns sākums vai jaunas beigas?
Andris Sudmalis

Katru gadu tūkstošiem Latvijas jauniešu kārto vidusskolas eksāmenus, izlaidumos saņem laba vēlējumus, ziedus un dāvanas, pošas jaunai dzīvei – faktiski pēdējam starpposmam pirms pilnvērtīgas iekļaušanās darba tirgū. Protams, ka daudzo vidusskolas absolventu vidū netrūkst arī sportistu, kuriem pieņemt lēmumu par savu nākotni varbūt pat ir grūtāk nekā viņu vienaudžiem. Piemēram, šovasar sevišķi grūti par savu nākamo mācību iestādi varētu būt izvēlēties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Nē, ne jau tādēļ, ka Latvijā sports būtu kļuvis nepopulārs vai jaunieši par to zaudējuši interesi. Šajā ziņā mēs vēl varam lepoties ar augstvērtīgiem rezultātiem gan individuālajos, gan komandu sporta veidos.

Taču jautājums ir – cik ilgi Latvija vēl varēs lepoties ar savu valsti pārstāvošajiem atlētiem un kā plānotā sporta skolu finansējuma samazināšana ietekmēs sporta sistēmu Latvijā? Iespējams, ka izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei ir taisnība un 69 sporta skolas Latvijai ir par daudz. Iespējams, ka par daudz ir arī 35 000 jauno sportistu šajās skolās, un iespējams pat, ka patiesais sporta skolu audzēkņu skaits ir mazāks, jo daudzās skolās sportojot tā sauktās mirušās dvēseles, respektīvi, jaunieši skaitās sporta skolu audzēkņi tikai uz papīra. Iespējams, sporta skolu struktūra bija pamatīgi jāravē, bet tas bija jādara laikus un apdomāti, nevis kā ar nazi nogriežot finansējumu sporta stūrakmenim – jauniešu sportam.

Vērtējot valsts atbalstu sportam kopumā, šāda ravēšana, visticamāk, bija jāveic tajā laikā, kad lielas summas no nodokļu maksātāju kabatām tika iepludinātas profesionālajā sportā. Tajā laikā, kad par mūsu līdzekļiem neadekvātas algas tika maksātas gan pašmāju sportistiem, gan arī leģionāriem.

Iespējams, arī Liepājā piecas sporta skolas ar aptuveni 3000 audzēkņu ir par daudz, tikai – kas gan pateiks, kura mācību iestāde ir lieka? Kuri treneri, administratīvie darbinieki, bet jo īpaši – kuri jaunieši mums nav vajadzīgi? Un vēl būtu interesanti uzzināt, kas notiks ar jauniešiem, kuri būs spiesti pārtraukt izglītošanos sporta skolās, jo trūks vai nu treneru, vai arī naudas, lai segtu kaut daļu no treniņu maksas. Nav jābūt gaišreģim, lai prognozētu, ka šajā kategorijā ietilpst bērni un jaunieši no maznodrošinātām vai nelabvēlīgām ģimenēm, kuriem sports ir viena no labākajām iespējām, kā izrauties no apkārt esošās depresīvās vides. Jautājums par to, kas notiks ar šiem jauniešiem, piemēram, vai viņi nekavējoties papildinās nepilngadīgo noziedznieku rindas, ir vēl būtiskāks nekā raizes par to, ka finansējuma samazināšana sporta skolām būtiski apdraud visas Latvijas pieaugušo jeb profesionālo sportu.

Šodien izloze un Kurzemes derbijs
Andris Sudmalis

Šodien SK "Liepājas metalurgs" futbolistus gaida divi nozīmīgi notikumi – pēcpusdienā metalurgi uzzinās savus pretiniekus UEFA Eiropas līgā, bet vakarpusē mūsējos gaida cīņa pret principiālo sāncensi – FK "Ventspils".

Jauns turnīrs, jauna sistēma

Eiropas futbola leģenda Mišels Platinī solīja, ka pēc viņa ievēlēšanas UEFA prezidenta amatā klubu sacensības vecajā kontinentā skars jūtamas izmaiņas, un doto vārdu turēja, UEFA un Intertoto kausu izcīņas vietā izveidojot vienu turnīru ar nosaukumu Eiropas līga. Turklāt likvidēts arī sacensību reģionālais princips, proti, ja iepriekšējos gados metalurgi pirms eirokausiem varēja rēķināties, ka pirmajā kārtā mūsējo pretinieki, visticamāk, būs no Ziemeļeiropas vai britu salām, tad šogad potenciālo pretinieku ģeogrāfija ir krietni plašāka.

Līdzdalību Eiropas līgā "Liepājas metalurgs" sāks ar otro kvalifikācijas kārtu un būs viena no 40 neizsētajām komandām. Tiesa, šajā ziņā situācija var mainīties, ja pirmo kvalifikācijas kārtu nepārvarēs vismaz sešas pirmajā riņķī izsētās komandas. Tādā gadījumā metalurgi otrās kārtas izsēto komandu pulkā varētu pievienoties tādiem Eiropā zināmiem klubiem kā Bukarestes "Steaua", FC "Basel", "Galatasaray", "Rosenborg", "Aalborg", "Crvena Zvezda", u.c. Tomēr, ja "Liepājas metalurgs" nepārtaps par izsēto vienību, tad tikko uzskaitītās komandas būs mūsējo potenciālās pretinieces. Un tādā gadījumā atliek cerēt uz veiksmi, jo skaidrs, ka izloze būs uzskatāma par daudz sekmīgāku, ja metalurgiem pretiniekos ielozēs, piemēram, kādu no Somijas ("HJK", "Honka") vai Īrijas ("St.Patricks Athletic", "Derry City") klubiem. Eiropas līgas pirmās un otrās kvalifikācijas kārtas izlozes sākums UEFA galvenajā mītnē Nionā (Šveice) plānots šodien ap pulksten 14.30 pēc Latvijas laika.

Kurzemes derbijs – cīņa par zeltu

Savukārt šovakar, kad mūsējie jau zinās savus pretiniekus eirokausos, Liepājas "Daugavas" stadionā notiks metalurgu spēkošanās ar FK "Ventspils". Abu komandu spēle pirmajā riņķī Ventspilī beidzās neizšķirti 0:0, un abiem principiālajiem sāncenšiem, kas virslīgā iet soli solī, uzvara būtu ārkārtīgi nozīmīga. Laukuma saimniekiem šovakar nepalīdzēs Latvijas čempionāta rezultatīvākais spēlētājs Kristaps Grebis, kuram spēle jāizlaiž diskvalifikācijas dēļ. Savukārt dzeltenzilo rindās visvairāk vārtus – deviņus – guvis Vits Rimkus, kurš vakar nosvinēja savu 36. dzimšanas dienu.

Kopš 1997. gada abas komandas tikušās 48 reizes, un mazliet labāk ir veicies liepājniekiem, kas guvuši 18 uzvaras, 13 spēles beigušās neizšķirti, bet 17 reizes pie panākuma tika FK "Ventspils". Kopējā vārtu attiecība ir 61:54 mūsējo labā. Spēles sākums televīzijas tiešraides dēļ ir neierasti vēls – pulksten 19.40.

Uzziņai

SK "Liepājas metalurgs" potenciālie pretinieki UEFA Eiropas līgas otrajā kvalifikācijas kārtā:

"Steaua" (Rumānija), "Basel" (Šveice), "Galatasaray" (Turcija), "Rosenborg" (Norvēģija), "Aalborg" (Dānija), "Crvena Zvezda" (Serbija), "Anorthosis" (Kipra), "Brøndby" (Dānija), "Metalurg Donetsk" (Ukraina), "Helsingborg" (Zviedrija), "MSK Zilina" (Slovākija), "Tromsø" (Norvēģija), "Rapid" (Austrija), "Paēos de Ferreira" (Portugāle), "NAC Breda", (Nīderlande), "Larissa" (Grieķija), "Elfsborg" (Zviedrija), "Falkirk" (Skotija) "Motherwell" (Skotija)*, "Cherno More" (Bulgārija), "Gent" (Beļģija), "Randers" (Dānija)*, "Sigma Olomouc" (Čehija), "Legia" (Polija), "Sturm" (Austrija), "Dinamo Tbilisi" (Gruzija), "Sevojno" (Serbija), "Maccabi Netanya" (Izraēla), "Bnei Yehuda" (Izraēla)*, "Omonia Nicosia" (Kipra), "Spartak Trnava" (Slovākija)*, "St. Patricks Athletic" (Īrija), "Derry City" (Īrija), "Nova Gorica" (Slovēnija), "Polonia Warsaw" (Polija)*, "Rijeka" (Horvātija), "Slaven" (Horvātija)*, "Rabotnicki" (Maķedonija), "HJK" (Somija), "Honka" (Somija).

 

Meitenes sāk ar uzvaru, zēniem – zaudējums
Miks Kuncītis

Sestdien Liepājas Olimpiskajā centrā sākās Baltijas kausa izcīņa basketbolā U-18 vecuma grupā. Ar uzvaru to uzsāka mūsu jaunās basketbolistes, bet zēni zaudēja.

Trīs dienu turnīrā pavisam piedalās astoņas komandas no piecām valstīm – Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Turcijas un Latvijas. Jāatzīmē, ka gan zēnu, gan meiteņu Latvijas izlasē spēle pa pārstāvim no Liepājas – Jāņa Rimbenieka vadītajā komandā stabils pamatpiecnieka spēlētājs ir Mareks Mejeris, kurš gan slimības dēļ pirmajā mačā laukumā neizgāja, bet Daigas Jansones meiteņu izlasē neapšaubāma līdere ir Sabīne Niedola, taču līdz ar Eiropas sieviešu čempionātu arī viņa pirmajā spēlē nepiedalījās.

Cīņā ar Igaunijas izlases basketbolistēm latvietes praktiski visu maču atradās iedzinēju lomā, taču, teicami aizvadot spēles galotni, spēja uzvarēt ar 53:51. Arī mūsu zēnu izlase mačā ar igauņiem lielāko spēles daļu bija spiesti atspēlēties, tomēr atšķirībā no Latvijas izlases meitenēm viņiem cīņas beigās lauzt mača gaitu nebija pa spēkam – 63:73.

Šodien Liepājas Olimpiskajā centrā tiks aizvadītas pēdējās Baltijas kausa izcīņas spēles – Latvijas meiteņu izlase pulksten 14.30 spēkosies ar Lietuvu, bet pulksten 16.30 laukumā dosies Latvijas un Lietuvas zēnu izlases.

Otrā vieta ar pieticīgu rezultātu
Miks Kuncītis

Liepājas skrējēja Poļina Jeļizarova Latvijas izlases sastāvā piedalījusies Eiropas komandu čempionāta otrās līgas sacensībās Bistricas pilsētā Slovākijā, izcīnot otro vietu 3000 metru kavēkļu skrējienā.

Kā zināms, jau labu laiku kādreizējā sporta skolas "Daugava" treneru Vjačeslava Alonceva un Marinas Surņinas audzēkne trenējas Rīgas sporta skolā "Arkādija" un viņas treneris ir Andrejs Saņņikovs. Šajā sezonā P. Jeļizarovai šīs bija pirmās nopietnās sacensības 3000 metru kavēkļu skrējienā, un, neskatoties uz izcīnīto otro vietu, diezin vai liepājniece ir apmierināta ar sasniegto rezultātu – 10:28,16. Atgādinām, ka pašreizējais personīgais rekords Poļinai ir deviņas minūtes un 54,94 sekundes, kas pērn tika sasniegts Jēkabpilī.

Sezonas svarīgākais starts liepājniecei plānots jūlija vidū Lietuvā, kur norisināsies Eiropas U-23 čempionāts, bet, ja sezona būs veiksmīga un izdosies izpildīt pasaules pieaugušo čempionāta normatīvu (A normatīvs – 9:40,00; B normatīvs – 9:48,00), tad augustā P. Jeļizarova piedalīsies arī šajās sacensībās.

 

Revanšējas Slovākijai
Miks Kuncītis

Eiropas sieviešu basketbola čempionātu Rīgā ar uzvaru pabeigusi Latvijas valstsvienība, kas cīņā par septīto vietu ar 67:59 (13:17, 18:10, 21:18, 15:14) pārspēja Slovākijas izlasi. Teicami iespēju sevi apliecināt izmantoja 18 gadu vecā liepājniece Sabīne Niedola, kura izcēlās ar 16 gūtiem punktiem un 11 izcīnītām atlēkušajām bumbām.

Latvijas izlases starta piecnieks – Kristīne Kārkliņa, Zane Tamane, Gunta Baško, Aija Putniņa un Anete Jēkabsone-Žogota.

Pēc zaudējuma itālietēm turnīra pēdējai spēlei vairs bija tikai simboliska nozīme, taču nevarētu teikt, ka tādēļ mūsu meitenes laukumā devās ar nolaistām rokām, jo, pirmkārt, bija vēlēšanās revanšēties par neveiksmi Eiropas čempionāta otrajā posmā (zaudējums slovākietēm lielā mērā liedza latvietēm grupā tik augstāk par trešo vietu), otrkārt, Latvijas izlases galvenā trenera amatā pēdējo maču aizvadīja Ainars Zvirgzdiņš, tā ka basketbolistes noteikti vēlējās sarūpēt viņam vismaz pozitīvu nobeigumu. Treškārt, jau pirms mača varēja paredzēt, ka pēdējā spēlē A. Zvirgzdiņš dos iespēju apliecināt sevi arī tām basketbolistēm, kuras iepriekš bija spēlējušas tikai epizodiski.

Pirmais puslaiks aizritēja ļoti līdzīgā cīņā, un vadībā atradās, te viena, te otra komanda. Ja pirmajā ceturtdaļā mazliet sekmīgāk darbojās slovākietes, tad līdz pārtraukumam latvietes panāca jau četru punktu pārsvaru, un šeit jāizceļ Sabīne Niedola, kuras cīņasspars laukumā deva patiesi lielu ieguldījumu komandas sniegumā. Arī turpinājumā cīņas gaita būtiski nemainījās un latvietes saglabāja vadību, kas pēc K. Kārkliņas un A. Jēkabsones-Žogotas tālmetieniem sasniedza septiņus punktus. Arī galotnē laukumā enerģijas un pārliecības laukumā netrūka S. Niedolai, kura vispirms ceturtās ceturtdaļas sākumā panāca desmit punktu pārsvaru Latvijas izlasei, bet divas minūtes pirms mača beigām tika arī pie pirmā double-double Latvijas sieviešu izlasē. Tieši S. Niedola ar 16 gūtiem punktiem un 11 izcīnītām atlēkušajām bumbām bija lielākā uzvaras kaldinātāja, bet A. Jēkabsone-Žogota, kura, starp citu, tika iekļauta arī Eiropas čempionāta simboliskajā piecniekā, sameta 14.

Tikmēr par Eiropas čempionēm Rīgā kļuva Francijas basketbolistes, kas, visu maču atrodoties vadībā, nu jau eksčempiones Krievijas meitenes pieveica ar 57:53. Bronzas spēlē Spānijas izlase ar 63:56 pārspēja Baltkrieviju, bet cīņā par pēdējo ceļazīmi uz pasaules čempionātu Čehijā Grieķijas basketbolistes uzvarēja Itāliju – 60:56.

Ja sportiskajā ziņā no Latvijas izlases tika gaidīts kas vairāk par septīto vietu un diezin vai kāds atļausies teikt, ka čempionāts bijis veiksmīgs, tad ar Eiropas čempionāta norisi Latvijā mēs viennozīmīgi varam būt lepni, jo organizatoru centienus ar ierobežotiem finansiālajiem līdzekļiem novērtējuši ne tikai līdzjutēji un izlašu delegācijas, bet arī FIBA Eiropa vadītāji – prezidents Georgs Vasilakopuloss un ģenerālsekretārs Nars Zanolins, noslēdzošajā preses konferencē atzīstot, ka Latvija ir sarīkojusi labāko Eiropas sieviešu čempionātu tā pastāvēšanas vēsturē.

Uzziņai

Vietu sadalījums
1.Francija
2.Krievija
3.Spānija
4.Baltkrievija
5.Grieķija
6.Itālija
7.Latvija
8.Slovākija

 

Sasniegumi granātas mešanā

Pagājušās nedēļas nogalē Alitā (Lietuvā) desmit vīri no 1. Zemessardzes novada štāba, Zemessardzes 44., 45. un 55. kājnieku bataljona piedalījās Lietuvas 19. sporta spēlēs.

Latvijas zemessargi startējuši trīs atsevišķās disciplīnās – granātas mešanā, NATO militārajā šķēršļu joslā un spēkavīru pārbaudījumos. Granātas mešanā komandu vērtējumā mūsu zemessargi izcīnījuši 2. vietu. Arī individuāli šajā disciplīnā vecākais zemessargs Gints Kokins izcīnījis 2. vietu. Savukārt NATO militārās stafetes un spēkavīru disciplīnā izcīnīta ceturtā vieta. Par spēkavīru disciplīnu Zemessardzes 45. kājnieku bataljona virsseržants Uģis Vācietis atzinis: "Pēdējo vingrinājumu mūsu komanda veica vislabāk un visātrāk, tomēr vingrinājumā "ievainotā nešana" mazliet zaudējām laiku. Kopumā esam apmierināti, no 3. vietas atpalikām tikai par trim sekundēm, bet no 1. vietas – par 10 sekundēm."