Kurzemes Vārds

01:16 Otrdiena, 25. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novads

Lauksaimniecības ķimikāliju dēļ iet bojā zivis
Dina Belta

Pirmsjāņu dienās Gaviezes pagasta centru satrauca ziņa, ka mazajā dīķītī iepretim pagastnamam un veikalam augšup pavērstiem vēderiem peld noindētas zivis. Vietējie ļaudis notikušajā vaino Gaviezē strādājošo ārvalstu lauksaimnieku, bet viņš savu saistību ar nelaimi noliedz.

Otrdien "Kurzemes Vārds" Gaviezē pārliecinājās, ka beigtās zivis sanestas pie dīķa krastiem. Mušu apsēstas, tur gulēja prāvas karūsas, līdakas, asari, līņi. Citām varēja redzēt tikai baltos vēderus, citas, visticamāk, no saskares ar indīgu vielu bija nedabiski sārtā krāsā. Dīķī dzīvojusi arī gulbju ģimene, tagad tās tur vairs nav. Ļaudis cer, ka lielie putni mazuļus pārveduši uz citu dīķi un ka tiem nekas ļauns nav noticis.

Apkārtnes iedzīvotāji sacīja: tagad vairs tik stipri nesmirdot, bet vēl pirms dienas vai divām smaka esot rāvusi elpu ciet.

Vieni no pirmajiem notikušo esot konstatējuši puikas, kas dīķī labprāt makšķerējuši. Viņi esot skrējuši mājās raudādami par to, ka zivis pagalam. Pēc tam ap dīķi sapulcējušies vīri, viņi izsaukuši arī Liepājas Iekšējo ūdeņu kontroles sektora darbiniekus.

"Kurzemes Vārda" uzrunātie vietējie ļaudis domā, ka vaina jāuzņemas vācu uzņēmējam, kas Gaviezē nodarbojas ar lauksaimniecību. Viņa tehnika dīķī regulāri, vairākas reizes dienā, esot uzpildījusi ūdeni, ko pēc tam sajaukt ar lauku miglošanai paredzētajām ķimikālijām. Vieni min, ka varbūt izmantota muca un šļūtene, kas bijusi saskarē ar miglojamo līdzekli, citi – ka pie dīķa izgāzusies tvertne ar šo vielu.

Gavieznieks Roberts stāsta, ka vācu uzņēmējs esot ticies ar viņa tēvu un solījis notikušo vērst par labu.

"Es tiešām nezinu, kas noticis, visu laiku esam strādājuši bez kādiem sarežģījumiem, un nu pēkšņi ir tāda problēma," savukārt "Kurzemes Vārdam" savu saistību ar notikušo noliedza uzņēmuma "Becks agro" vadītājs Aike Pītersens. "Jā, cilvēki te runā – vainojams esot mans uzņēmums. Bet es nezinu, kas ir noticis." Uzņēmējs piebilst, ka ļaudis sakās redzējuši pie dīķa arī traktorus zilā un zaļā krāsā, bet "Becks agro" strādājot tikai ar sarkanas krāsas traktoru. "Es neesmu vienīgais, kas šo dīķi izmanto ūdens gūšanai, zilos un zaļos traktorus izmanto vietējie zemnieki," piebilda A. Pītersens.

"Kurzemes Vārds" turpinās sekot notikumiem, kas saistīti ar Gaviezes dīķi.

 

Sasabrauca līgotāji no maliņu maliņām
Pēteris Jaunzems

Šajos vasaras saulgriežos Rucavas Tradīciju kluba rīkotajai Jāņu izdziedāšanai bija daudz vairāk dalībnieku nekā citus gadus. Kluba priekšdziedātāja Olga Dūrēja teica, ka līgotāji Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiālē Papes ciema "Vītolniekos" šoreiz bija sasabraukuši no maliņu maliņām – tur pulcējies vairāk par simt cilvēku.

Tradicionālā saulgriežu svētīšana sākusies 21. jūnija pēcpusdienā, un dziedāšana noklususi tikai pēc tam, kad gavilēm bijusi apsveikta Jāņu dienas saule.

Kad priekšdziedātāja Olga Dūrēja ieradusies "Vītolniekos", sētsvidus jau bijis ciemiņiem pilns un lielais, sešus kilogramus smagais Jāņu siera ritulis jau notiesāts. Par to, protams, viņa tikai priecājusies – tātad cienasts izdevies garšīgs. Savukārt kluba vadītāja Sandra Aigare gādājusi, lai visiem līgotājiem būtu ozollapu vai ziedu vainagi galvā. Bez tiem ciemiņi nemaz netika laisti pa goda vārtiem pagalmā, atbraucēji, kas vainagus nebija nopinuši, mīļi aicināti pļavā to izdarīt. Tur, ja bijis vajadzīgs padoms, ar to tūliņ izlīdzējuši vainagu pīšanas meistari. Tas noderējis ne tikai praktiski, bet raisījis arī saskaņu.

Ciemiņi bijuši vienisprātis, ka gaisotnei "Vītolniekos" piemitusi īpaša burvība. "Šeit katrs jutās sevī brīvs, svabads no kreņķiem un nedienām un tomēr arī cieši vienots ar kopīgo noskaņu, ar tautas ticējumiem un parašām, ar latvisko gaisotni," vēlāk savos iespaidos dalījās kāda apmeklētāja.

Pēc tam, kad sarīkojuma dalībnieki apmeklējuši liedagu, kur notikusi Jūras un Saules izdziedāšana, Saules pavadīšana un Jāņuguns iedegšana kāpās, dziedāšana turpinājusies pie gaiši liesmojoša ugunskura. Uz to neviens neesot bijis īpaši mudināms, jo visi tāpat sapratuši, kas viņiem jādara. Uz dančiem gan cilvēkus iekustināt bijis grūtāk, kaut gan lielā Nidas purva malā knišļi neganti koduši un arī jauniešu līgotāju pulkā neesot trūcis. Iespējams, tas tādēļ, ka šoreiz sarīkojumā nez kāpēc nav bijis tautas muzikanta Pūķu Jāņa.