Kurzemes Vārds

09:17 Otrdiena, 17. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ekonomika

Valsts nožēlojamais tēls gremdē biznesu
Sarmīte Pelcmane

Šā gada pirmajā pusē krīze valstī tikai pieņēmusies spēkā. Vienīgais, kas var glābt valsti, ir veiksmīga uzņēmējdarbība. "Kurzemes Vārds" ieskatījās, kā pašreizējo situāciju savos uzņēmumos un pilsētas ekonomikā kopumā vērtē vietējie uzņēmēji.

Skaitļi vieš cerības

Lielāko ekonomikas kritumu Liepāja izjuta jau pērn, kad pilsētā strauji palielinājās bezdarbs. Liepāja ātri vien sasniegusi neglaimojošo otro vietu lielākā bezdarba līmeņa ziņā valstī. Pašlaik tas jau ir 14,2 procenti (Rēzeknē – ap 18 procentiem).

Pilsētas amatpersonas skaidro, ka Liepāju kā rūpniecības pilsētu krīze sasniegusi ātrāk, jo šeit koncentrētas tautsaimniecības nozares, kam globālās ekonomikas lejupslīdes dēļ neklājas viegli ne Latvijā, ne visā pasaulē. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās informācijas par rūpniecības produkcijas apjomiem valstī šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laikposmu, vislielākais samazinājums (aptuveni uz pusi) ir vērojams tekstilizstrādājumu ražošanā, automobiļu detaļu, dažādu iekārtu, mehānismu un darbmašīnu ražošanā. Šīs nozares dominē Liepājas ražošanas sfērā un galvenokārt ietekmējušas rūpniecības produkcijas izlaides un realizācijas apjomu izmaiņas.

Taču pēdējie statistikas dati dod nelielas cerības, ka situācija pilsētas ekonomikā sāk stabilizēties. Liepājā šā gada pirmajā ceturksnī rūpniecības produkcija saražota 687 latu un realizēta 769 latu apmērā, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju. Tie ir augstākie rādītāji starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām.

Turklāt Liepājas rūpniecības uzņēmumi lielāko daļu saražoto preču eksportē uz ārvalstīm. 2009. gada pirmajā ceturksnī eksportam realizētas pašražotās preces par 54,8 miljoniem latu, kas ir 84 procenti no Liepājā saražotajām precēm un 14,9 procenti no kopējā Latvijā saražoto preču eksporta. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šā gada sākumā eksporta īpatsvars Liepājā ir ievērojami palielinājies.

Ostā viss mierīgi

Galvenie Liepājas ekonomikas balsti ir osta un rūpniecība. 2008. gadā mūsu ostā kravu apgrozījums sasniedza 4,19 miljonus tonnu. Šā gada piecos mēnešos Liepājas ostā pārkrauts 1,7 miljoni tonnu kravu, tas gan ir par aptuveni 10 procentiem mazāk nekā 2008. gada attiecīgajā laikposmā, taču pagājušā gada pirmā puse ostai bija ļoti veiksmīga, tāpēc arī rādītāji bija augstāki, uzskata Liepājas SEZ pārvaldē un vērtē, ka kravu plūsma kopumā ir stabila.

Arī lielākā ostas kompānija "Liepājas osta LM" strādā stabili, lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kravu apjoms ir nedaudz mazāks. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks atzina, ka uzņēmējiem attīstību pašlaik kavē Latvijas valsts tēls, kas izveidots starptautiskajā arēnā. Uzņēmumam ir plāni par vairākiem jauniem termināļiem, jau pērn noslēgti nodomu protokoli ar divām ārvalstu kompānijām, bet šogad līgumi tika pagarināti līdz nākamā gada martam.

"Tiek ieturēta pauze," sacīja P. Iesalnieks. "Te ir runa par lielām investīcijām, tāpēc ārvalstu kompānijas ir uzmanīgas. Nē, mūsu partneri nesatraucas ne par Liepāju, ne par mūsu kompāniju. Mums ir bijusi laba sadarbība, un viņi grib to turpināt, paplašināties Liepājas ostā. Bet ir jāpiesaista līdzekļi bankās, kur, uzzinot, ka investēt paredzēts Latvijā, kļūst ļoti piesardzīgi. Bet es ceru, ka viss notiks, kā bija iecerēts."

Arī plānoto kravu apjomu kompānija paredzējusi sasniegt. Pieaugums jūnijā un turpmākās prognozes ļaujot cerēt, ka līdz gada beigām uzņēmums plānoto sasniegšot, pat ar uzviju, tā uzskata P. Iesalnieks.

Ostā ļoti veiksmīgi strādā arī kompānija "TransWide Service", kas jau vairākus mēnešus pārsniedz 100 tūkstošus tonnu kravu apgrozījumu un, salīdzinot ar pagājušā gada pavasari, tai kravu apgrozījums ir dubultojies.

Tāpat stabili strādā SIA "Terrabalt". Kompānija ievērojami kāpinājusi kravu plūsmu, kas tieši saistīts ar prāmja līnijas Traveminde (Lībeka) – Liepāja atklāšanu pagājušā gada nogalē. Salīdzinot ar 2008. gadu, kravu apjoma palielinājums šogad sasniedzis 403,58 procentus.

Metalurgi cīnās

Vislielākās bažas pilsētas iedzīvotājiem ir par mūsu lielāko uzņēmumu – akciju sabiedrību "Liepājas metalurgs", kurā ne tikai strādā visvairāk cilvēku (ap 2500), bet vēl vismaz tikpat daudz ļaužu darbojas ar rūpnīcu saistītās nozarēs. Šogad pirmajā ceturksnī tas strādājis ar 44,799 miljonu latu konsolidēto neto apgrozījumu, kas ir par 8,3 procentiem mazāk nekā pērn tajā pašā laikā. Tādējādi uzņēmums cietis 3,206 miljonus latu zaudējumu, salīdzinot ar peļņu pirms gada. Neto apgrozījuma un peļņas samazinājums saistīts ar pasaules ekonomisko un finanšu krīzi, kā arī ar realizācijas cenu pazemināšanos, tā skaidrots uzņēmuma pārskatā Rīgas Fondu biržai.

Bet pilsētā tikmēr izplatījušās runas, ka "Liepājas metalurgā" gaidāma vai pat uzsākta strādājošo masveida atlaišana. Šīs baumas kategoriski noliedza uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs. "Cilvēku atlaišana nav paredzēta," viņš apgalvoja un norādīja, ka drīzumā "Liepājas metalurgs" sāks atkal strādāt trīs krāšņu režīmā. Bez tam veiksmīgi turpinoties rūpnīcas modernizācijas procesa otrais posms.

Tekstilražotāji apvieno spēkus

Liepājas tekstiluzņēmumam "Lauma Fabrics" esot izdevies stabilizēt apgrozījuma kritumu. Uzņēmuma ģenerāldirektors Andris Sedmalis pastāstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī apgrozījums krities no 40 līdz 45 procentiem salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laikposmu. Taču aprīlī aktivizējušies pasūtījumi, tāpēc viņš prognozē, ka gada pēdējā ceturksnī varētu būt gaidāms apgrozījuma palielinājums. Uzņēmums joprojām strādā ekonomiskā darba režīmā. Kopš aprīļa strādnieki nodarbināti četras darba dienas nedēļā. Līdz tam – no februāra –"Lauma Fabrics" strādāja tikai trīs darbdienas nedēļā.

Uzņēmuma apgrozījums 2008. gadā bija aptuveni 22 miljoni latu, tika gūta arī peļņa. "Šogad gan par peļņu nesapņojam," atzina A. Sedmalis. Meklējot iespējas noturēties, "Lauma Fabrics" kopā ar saviem klientiem, veļas ražotājiem Latvijā, nolēmusi dibināt veļas ražotāju biedrību, kas nodarbosies ar Latvijas veļas ražotāju tēla spodrināšanu pasaulē, jaunu tirgu apgūšanu, piesaistot ES līdzfinansējumu ārvalstu izstādēm, bukletiem, mācībām un jaunu tehnoloģiju iegādei.

Viss vēl priekšā

Kaut arī pilsētā šur tur manāms, ka sezonā atsākusies būvniecība, tomēr aptaujātie šās nozares pārstāvji ir visai skeptiski. Būvfirmas "UPTK" vadītājs Zigurds Kirhners sacīja, ka vēl nejūtot, ka šī nozare atplauktu. Vadītājs bija sašutis, ka viņa firma zaudējusi konkursā par sociālās dzīvojamās mājas remontu Flotes ielā 14, kur esot piedāvājusi zemāko cenu, bet uzvarējuši U. Pīlēna vadītā holdinga celtnieki. "Laikam pašvaldība grib maksāt vairāk naudas," viņš secināja. Bez tam Z. Kirhners piebilda, ka arī valsts tagad kļūstot nedrošs pasūtītājs, jo var pārtraukt līgumus vai kavēt samaksu par padarīto.

Kāds cits viņa kolēģis šim viedoklim pievienojās, daloties pieredzē, kā firma piedalījusies konkursā rajonā, izstrādājusi tāmi un uzvarējusi, taču, visticamāk, naudas trūkuma dēļ pašvaldība atsaukusi darbus. Būvnieki ir neizpratnē, kur palikusi priekšvēlēšanu gaisotnē daudz solītā plašā māju siltināšanas programma par ES līdzekļiem. Gads jau pusē, drīz būs ziema, vai tad mēģinās siltināt skolas un citas pašvaldības iestādes?

Pilsētas eksportētāju pārstāvis, uzņēmuma "Metālmeistars" tirdzniecības vadītājs Arnis Balodis savā vērtējumā ir skarbs. Protams, arī šajā uzņēmumā, tāpat kā daudzos, izjūtot krīzi, bet runas nav par to. A. Balodis ir sašutis par valsts darbību uzņēmējdarbības jomā, nesaprātīgo nodokļu politiku. "Valdošie tikai vārdos ir par uzņēmējdarbības, par eksporta atbalstu, bet, kad vajadzīga reāla palīdzība, nav nekādas atlaides," viņš saka.

Un vēl A. Balodis ir pārliecinājies, cik negatīvi biznesu ietekmē pasaulē izveidojies Latvijas negatīvais tēls. "Metālmeistars" darbojas precīzajā metālapstrādē un izgatavo detaļas būvniecības industrijai, aviācijai, automobiļu industrijai un militārajai industrijai. Ap 90 procentiem produkcijas realizē ārpus Latvijas. Noieta tirgus plašs – Dānija, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Vācija, ASV, Krievija, Lietuva, Igaunija.

"Bet tagad ir grūti strādāt ar ārzemniekiem. Viņi ir ļoti uzmanīgi, un tikai tāpēc, ka Latvijai tagad izveidojies tāds tēls kā narkomānam, ko moka lomkas un kas lūdzas Starptautiskajam valūtas fondam pēc kārtējās devas," ir pārliecinājies A. Balodis. "Visi grib avansa maksājumus, vairs neuzticas."

Pašražoto rūpniecības preču realizācija 2008. gadā (Ls uz vienu iedzīvotāju)

Rīga Daugavpils Jelgava Liepāja Rēzekne Ventspils
Eksportam 1091 581 449 3818 572 978
Vietējam tirgum 2374 809 746 1238 877 691