Kurzemes Vārds

21:09 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēstule

"Vecīt, tu droši vien esi pedagogs, vai ne?"
Rihards Rubīns

Visās skolās viena un tā pati aina – dažus pedagogus ciena, uzklausa, citus kaitina, izsmej. Kāpēc tas tā? Nonācu pie atziņas – darbojoties pedagoģijā, nepieciešams talants. Bez tā – elle paradīzē. Nelīdz augsti diplomi – bez spējām pakļaut, ietekmēt apmācāmos neko labu nepanāksi. Izšķir tas, kā tu dari, nevis tas, ko māci.

Re, ko saka viens amerikāņu skolā daudz pastrādājis pedagogs un rakstnieks: " Kas vēl man likās ļoti smagi? Pirmais – skolēna vara pār skolotāju. Amerikā katram jāprot stučīt. Tāpēc neviens skolotājs nevienam skolēnam nekad neteiks neko sliktu. Viņš vienmēr smaidīs. Un, nedod Dievs, kaut kā aizskart, abižot skolēnu. Tāpēc nevienam nekad netiek izpaustas atzīmes. Burtnīcas ar atzīmēm vienmēr guļ ar titulvāku uz leju. Vecāki saņem zīmītes: "Jūsu bērns…" Starp citu, skolēni raksta mācību iestāžu vadītājiem par saviem skolotājiem divreiz gadā. No tā atkarīga ne tikai skolotāja alga, bet arī darbs."

Nekaunīgā uzdrīkstēšanās samīdīja cieņu, pietāti, bijību. Skola, skolotājs vairs neskanēja lepni.

Protams, redzot manu sirmbalto galvu, var sacīt: vecītis lasa jauniem morāli. Kur nu bez tā. Patiešām, ko mēs, prom ejošie, varam piedāvāt jaunatnei? Vakardienas dārgumus: centību, kārtību, godīgumu.

Bet solos sēž postmodernisti. Ar savu smeldzi, sāpi, vēlmi, domu, likteni un ironiju dvēselē. Jaunie cilvēki jūt, ka apgūt to visu, ko piedāvā vakardienas pravieši, nav iespējams. Tāpēc labāk atmest ar roku, censties iegūt tikai to, kas pašlaik modē, ar ko var taisīt karjeru un naudiņu. Dzīve apkārt kā bārdāma trako, nav taču laika siekaloties ap morālām grabažām.

Skola – arhaiska iestāde. Īsto dzīves gudrību jaunais cilvēks iegūs citur – mārketingos, birojos, prezentācijās. Ģērbsies skaisti, ņems kredītus un brauks mācīties ārzemēs.

Visām jaunām patiesībām, ienākot dzīvē, parasti jāpārdzīvo trīs posmi. Vispirms tās tiek izsmietas, tad agresīvi apkarotas, visbeidzot atzītas par pareizām, pašsaprotamām. Viss, kas ir sastindzis, – izzūd.

Daudz esmu filozofējis par to, kādam būtu jābūt mūsdienīgam pedagogam. Tēlaini domājot, veidojas vīzija. Burvis pie ugunskura. Skolēni, piedaloties rituālā, piemet žagariņus. Drūma seja, gari, pamācoši teikumi – arhaiskas relikvijas. Šodien pasniedzējs ir aktieris. Noder viss. Skats, poza, žests, mīmika. Runas veids videoklipa stilā. Steidzīgs, efektīvs, dinamisks, šokējošs. Mācību stunda – emocionāls notikums. Paiet nemanot.

***

Ak, šausmas – krīze! Viss pagalam! Taču allaž reizē ar ļauno nāk arī labais. Pastāv taču reāla iespēja izmainīt izglītības sistēmā valdošo kārtību. Teiksim, pārveidot birokrātus no kungiem par kalpiem. Centralizācija, milzīgs ierēdņu skaits, neticība cilvēkiem (skolotājiem) – totalitārisma svētumi.

Strikti zinu – visas skolas ir spējīgas pildīt savu misiju bez īpašas vadības. Būt atbildīgam par savu veikumu sabiedrības priekšā. Nu jau daudzus gadus mācību iestādes aplaimo centralizētie (ļoti dārgie) valsts eksāmeni. Vai izglītības kvalitāte kļuvusi labāka? Paklusēsim. Nedrīkst mākslas un mūzikas vidusskolas nodot Izglītības ministrijas īpašumā. Pret to cīnījos veselu gadsimta ceturksni.

Talants – tā ir valstiska vērtība. Topošos ģēnijus vajag audzināt ar mīlestību un rūpēm, katru individuāli. Reiz kāds gudrs kolhoznieks teica: "Tajās lielkūtīs telīšiem tādas skumjas acis."

Vai bija okupācija?

11. maijā "Kurzemes Vārdā" izlasījām, ka daži latvieši Uzvaras dienu uzskata par okupācijas dienu. Saprātīgi ļaudis nekad tā nedomās un nesacīs. Vēlreiz uzsveram – saprātīgi. Kāpēc?

1941. gadā Latvijas valdība vērsās pie PSRS Augstākās padomes ar lūgumu uzņemt Latviju Padomju Savienības sastāvā. Saeima apstiprināja valdības lēmumu. To laiku varas vīri bija gudrāki un tālredzīgāki nekā pašreizējie. Kamēr Latvija atradās PSRS sastāvā, ekonomikas attīstībā republikai bija piešķirti simtiem miljardu rubļu. Un Latvija kļuva par republiku ar augstražīgu rūpniecību un spēcīgu lauksaimniecību.

Parastie iedzīvotāji nav vainīgi, ka varu savās rokās negodīgā ceļā sagrāba tā saucamā radošā inteliģence, kura, izņemot muldēšanu, korupciju un graušanu, neko citu neprot darīt.

Un vēl. Sarkanā armija izglāba Latviju no iznīcības, kuru tai gatavoja Hitlers. Pieņemsim, ka būtu uzvarējis Hitlers. Tad Latvija vispār pazustu no zemes virsas. Latviešu tautas pēdējais ceļš aizvestu to uz Austrumsibīrijas koncentrācijas nometnēm, kuras tur bija ieplānojis Hitlers. Bet uz šīs zemes dzīvotu āriešu rases cilvēki. Vajadzētu palasīt par Nirnbergas procesu. Bet tie latvieši, kuri tagad uzskata Uzvaras dienu par okupācijas dienu, acīmredzot vēlējās nokļūt Austrumsibīrijas nometnēs, bet padomju armija viņiem liedza šādu iespēju, tādēļ viņi jūtas aizvainoti un uzskata sevi par okupētiem.

V. Britikovs, J. Potapenko