Kurzemes Vārds

17:25 Sestdiena, 22. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Reforma

Rajona robežas nojauktas
Dina Belta

Vairs nav tāda Liepājas rajona. Kaut arī jau ļoti ilgi ticis runāts par Latvijas administratīvi teritoriālo reformu, šī atziņa vēl aizvien daudziem nāk kā atklājums. Taču likumdošana vairs šādu iedalījumu neparedz, tāpēc arī ierastās robežas vairs nepastāv. Bet jautājumā par to, kā Latvijā strādās plašāka reģionāla pārvalde, vēl skaidrības nav.

Jau tiecas uz vienotu Kurzemi

"Mēs vienmēr esam bijuši paši par sevi, nevienam pagastam neesam jutušies īpaši piesaistīti," saka Rita Šihova no Pāvilostas novada nomalītes Rīvas. Līdz šim tas bija Liepājas rajona nostūris tuvu Ventspils un Kuldīgas rajona robežām. Tagad robežu vairs nav, līdz ar to te nevajadzētu vairs būt nekādam nostūrim, bet gan pašam Kurzemes rietumdaļas viducim.

"Mums būtībā nekas nav mainījies," atbild R. Šihova. Viss jau tāpat pakāpeniski uz vienotāku Kurzemi tiecies – rīveniekiem pie ārstiem, uz bezdarbnieku kantori un citām iestādēm tuvāk un izdevīgāk doties Kuldīgā. Ātrā palīdzība šurp braucot tikai no Alsungas vai Kuldīgas.

R. Šihovas mazbērni skolā iet Jūrkalnē, kas atrodas tagad jau bijušā Ventspils rajona teritorijā, tagad – Ventspils novadā. Viņiem tur ļoti patīkot un, kamēr vien tāda iespēja būšot, Jūrkalnes pamatskolu pret it kā pēc novada piekrītošo Pāvilostas vidusskolu nemainīšot. Uz veikaliem visizdevīgāk braukt Liepājā, bet arī Kuldīga esot šajā ziņā iecienīta.

Autobuss iebrauc reizi nedēļā

Rīva tukša un pamesta kļuvusi pēc tam, kad beidza darboties dzelzsbetona rūpnīca pie plašajiem grantskarjeriem. Rūpnīcas vietā tagad vērienīgas drupas, bet karjeros plāno būvēt vēja parku. Pagaidām gan tur nekāda rosība nenotiek. "Labāk lai būtu vēja parks nekā cūku kūts, kas mums nāca virsū pirms dažiem gadiem," saka R.Šihova, atceroties plānus Rīvā ierīkot cūku nobarošanas kompleksu. "Ja tas būtu izdevies, tad mēs tagad būtu mēslos līdz ausīm."

Ļaužu Rīvā maz. Ja saskaitītu kopā apdzīvotos dzīvokļus visās trijās centra trīsstāvu mājās, tad viena pilna nemaz nesanāktu. Kāda gan Rīvai var būt nākotne, rīveniece atmet ar roku. Darba nav, tāpēc arī jauni cilvēki šurp dzīvot nenāk. Apkaimē esot tikai divi lielāki zemnieki.

Satiksmes ar apkārtējām pašvaldībām arī faktiski neesot – autobuss no Liepājas iebrauc tikai vienreiz nedēļā. Viņas vīram gan, par laimi, darbs esot – dažādi ar tehniku saistīti pienākumi uzņēmējam Valentīnam Kokalim piederošajos īpašumos.

Iedzīvotājs pat nepamanīs

Rajons kā administratīvi teritoriāla vienība vairs nepastāv kopš 1. jūlija, kad uz pirmajām sēdēm sanāca šovasar ievēlētās novadu domes. Tad savas pilnvaras nolika arī Liepājas Rajona padome, kuras deputāti bija visu rajona pagastu un pilsētu vadītāji. Rajona padomes pārraudzībā bijušās iestādes ir nodotas jaunizveidotajiem astoņiem novadiem. Bet pašas Rajona padomes reorganizāciju līdz gada beigām pabeigs Grobiņas novads.

"Ir ļoti pierasts pie teritorijas apzīmējuma "Liepājas rajons", un es domāju, ka leksikā tas saglabāsies vēl ilgi, ir paaudzei jāaiziet, lai tas mainītos. Kaut vai tālruņa kodos tas saglabāsies," uzskata Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš, kurš savā amatā vēl strādās līdz nākamā gada sākumam. Tomēr viņš domā, ka iedzīvotājiem nekas būtiski nemainīsies. "Viņi varbūt vairāk jutīs to, ka novada priekšnieks tagad būs patālāk," saka I. Ozoliņš. Izpilddirektors domā, ka grūtāk būs tiem aktīvajiem ļaudīm, kas labprāt iesaistījās dažādās rajona mēroga sporta, kultūras un sabiedriskajās aktivitātēs. Par to likteni pagaidām īstas skaidrības nav – daudz kas droši vien būs atkarīgs no novadu vajadzībām un savstarpējas komunikācijas.

Taču ne Liepājas rajona Sporta skolas audzēknim, kas līdz šim mācījās kādā no tās sekcijām, ne Neklātienes vidusskolas izglītojamajam nekas nemainīsies reformas dēļ, piemērus min I. Ozoliņš. Izmaiņas varot radīt tikai vispārējie finansiālie apstākļi valstī.


Ministrija: "Reģioni būs nopietni spēlētāji"
Dina Belta

Saeimā vēl sagaidāmas konceptuālas diskusijas par reģionālo pārvaldi. Bet valdības viedoklis ir: vēlētu apriņķu nebūs, būs reģioni bez politiskas virsvadības, bet ar iedzīvotājiem pieejamām valsts iestāžu teritoriālajām iestādēm.

"Ministrijas savas teritoriālās iestādes grib koncentrēt Rīgā, bet mēs negribam to pieļaut," Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks pašvaldību pārraudzības jautājumos Artis Stucka pamato, kāpēc ministrija aktualizējusi valsts reģionālās pārvaldes nepieciešamību. Tāpēc, uzsverot, ka pakalpojumiem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem, tā pašlaik strādājot pie jauna likuma par to, kādiem būt un kā strādāt plānošanas reģioniem.

Pagājušā gada nogalē pieņemtajā "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" teikts, ka Latvija iedalāma novados, republikas pilsētās un apriņķos. RAPLM sagatavojusi likuma grozījumus, kas paredz tā arī darbu nesākušo apriņķu administratīvās teritorijas aizstāt ar jau apstiprinātām plānošanas reģionu teritorijām, tā īstenojot valsts reģionālo pārvaldi.

Latvijā ir pieci plānošanas reģioni – Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes. To veidošana pamatota ar nepieciešamību stiprināt reģionus, piesaistīt tiem Eiropas finansējumu. Lēmējinstitūcija ir plānošanas reģiona attīstības padome, kurā strādā pašvaldību pārstāvji, izpildinstitūcija – plānošanas reģiona administrācija, kuras birojs ir Rīgā. Reģiona plānošanas nodaļa atrodas Kuldīgā. RAPLM priekšlikumos vēstīts, ka līdzīgs darba modelis varētu saglabāties. Atšķirībā no apriņķiem, kādus paredz vēl pašlaik spēkā esošais likums, šādiem plānošanas reģioniem nebūs politiskas vadības, skaidro A. Stucka. "Iedzīvotājiem nebūs jādodas vēlēt apriņķa pašvaldību."

Valsts reģionālās pārvaldes struktūras nosaukums varētu palikt "Plānošanas reģions" vai arī tikt aizstāts ar vēl vienkāršāk uztveramo nosaukumu "reģions". Saskaņā ar "Sabiedrisko transporta pakalpojumu likumu", ar nākamā gada 1. janvāri plānošanas reģioniem jau būtu jāpārņem sabiedriskā transporta organizēšana reģionā. Pašlaik tiekot spriests arī par kultūras darba organizāciju reģiona līmenī, notiekot arī sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju par to, ka tas varētu pārraudzīt profesionālo izglītību. Līdzšinējo plānošanas reģionu darbu A. Stucka piecu ballu sistēmā vērtē ar četrām ballēm. "Bet mēs strādājam pie to kapacitātes celšanas," viņš piebilst. Reģionu funkcijas, atbildība tiks paplašināta.

Par to visu vēl sagaidāma diskusija Saeimā. Tas varētu būt pēc 20. augusta, kad Saeima atgriezīsies no vasaras brīvdienām. "Bet, ja tā sāktu strādāt agrāk, es personiski par to tikai priecātos," piebislt valsts sekretāres vietnieks. Ja Saeima atbalstīs šādu modeli, tad reģioni būšot tie, kas virzīs reģionālo attīstību valstī. "Tie būs nozīmīgi spēlētāji," viņš uzsver.

Līdzīgs valsts reģionālās pārvaldes modelis darbojoties visā Eiropā. Ļoti līdzīgs ministrijas piedāvātajam darbojoties Igaunijā, Somijā, Lietuvā.