Kurzemes Vārds

23:20 Svētdiena, 27. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Nebūt vienaldzīgam
Daiga Lutere

Tas ļoti labi, ka mums jūrmalā ir glābšanas dienests – un ne tikai viena, bet veselas divas vietas, kur meklēt glābējus. Kā vecās Glābšanas stacijas teritorijā, tā Dienvidrietumu rajona pludmalē. Kad vakaros dodos izbraukumā ar velosipēdu gar jūras malu, vienmēr redzu, ka siltā laikā cilvēku tur ļoti daudz līdz pat saulītes norietēšanai. Vēl daudz vairāk atpūtnieku ir dienā, it īpaši nedēļas nogalē, sestdienās un svētdienās.

Godīgi sakot, vienmēr esmu brīnījusies, kā glābēji spēj pildīt savus pienākumus pārpildītā pludmalē un kā spēj sekot jūrā notiekošajam, kur peldētāju galvas ir cita pie citas. Te kāds ūdenī ienirst, te maina peldēšanas virzienu utt. Kā var noķert to brīdi, kad kāds cilvēks tiešām sāk slīkt? Un ja nu tieši tobrīd glābējs novērsies un dodas pretējā virzienā? Negribētu domāt, ka tas, ka mūsu pludmalē visu vasaru strādā Glābšanas dienesta speciālisti, licis daļai atpūtnieku kļūt vieglprātīgiem, taču kāda nejauši noklausīta saruna vedina tā domāt. Proti, trīs sievietes vakarpusē bija nolēmušas nopeldēties. Visas čaloja, un viena pašapzinīgi iesaucās: "Lai tikai tie glābēji pamēģina mūs nepieskatīt! Par ko viņiem naudu maksā!" Glābēju tuvumā nemaz nebija...

Pagājušās nedēļas nogalē jūrā noslīka gadus piecdesmit vecs vīrietis. Vismaz trīs gadus šāds notikums peldsezonas laikā nebija reģistrēts. Jācer, ka šogad tas arī paliks vienīgais peldēšanās upuris Liepājā. Taču, kā rāda Latvijā apkopotā statistika, jūlijā vien dažādās ūdenstilpēs noslīkuši 14 cilvēku, bet kopš gada sākuma – 61, turklāt divdesmit cilvēku mirstīgās atliekas nav atrastas.

Siltais laiks turpināsies, un brīvajos brīžos peldēt dosies daudzi. Liepājā ir gara pludmales zona, ir Beberliņu ūdenskrātuve, ir arī peldvietas reģionā. Kādēļ lai neizbaudītu vasaras priekus? Tas noteikti jādara, un baidīt katru peldētāju ar noslīkšanu nav vajadzīgs. Tikai, kā rīkoties, lai iecerētā atpūta kādam no mums nepārvērstos traģēdijā? Ar ūdeni, tāpat kā ar uguni, jokot nedrīkst nekādā gadījumā!

Manuprāt, pats būtiskākais – lai katrs pieaugušais peldētājs (par bērniem cits stāsts) vispirms pats apzinātos savas spējas un varēšanu un lieki neriskētu. Ja reiz peldēšanās zona jūrā iezīmēta ar bojām, to nevajag pārkāpt. Par to, ka nedrīkst doties ūdenī pārkarsis, pārguris, ar veselības problēmām un iereibis, tiek runāts vienmēr un līdz apnikumam. Jā, lieliski, ka mūsu jūrmalā strādā profesionāli glābēji, bet pilnīgi noteikti nedrīkst visu atbildību par savu drošību uzvelt viņu pleciem. Glābēji ir daži, bet atpūtnieku tūkstošiem! Domāju, vislabākais risinājums – būt uzmanīgiem gan pašiem, gan arī būt modriem un atsaucīgiem, skatoties, kas notiek apkārt. Varbūt vajadzīga steidzama palīdzība kādam netālu peldošam cilvēkam? Vai kādam mazulim cilvēku burzmā pazuduši vecāki? Situācijas var veidoties visdažādākās. Galvenais – nebūt vienaldzīgam.