Kurzemes Vārds

22:33 Otrdiena, 31. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Domnieka krēslā

Kritiskās domāšanas speciālists
Nora Driķe

"Ļoti ceru, ka viņš nav vīlies. Jo sākumā bija skeptisks un izturējās ļoti noraidoši," saka Tālivaldis Deklaus, kurš faktiski pierunājis un ievilcis politikā skolotāju, tobrīd – Liepājas 1. vidusskolas direktoru HELVIJU VALCI. Tas bijis mazliet vairāk nekā pirms četriem gadiem. Deklaus saskatījis Valcī potenciālu jaunas paaudzes pārstāvi un vienu no perspektīvākajiem skolu vadītājiem. H. Valcis ir Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska vadītajā Liepājas partijā kopš tās dibināšanas. Deputāts kopš 2006. gada, kad šajā amatā nomainīja uz Saeimu aizgājušo Aiju Barču. Pilsētas domē ievēlēts arī šovasar. Tagad ir arī Liepājas partijas valdes loceklis. Un viņa vadītā skola tagad ir pirmā Valsts ģimnāzija Liepājā.

"Man ļoti patīk, kā direktora amats sakožas ar deputāta amatu," H. Valcis nešaubās par izvēles pareizību.

Mamma labāk zināja

Liepājas domē ir divi pedagoģijas doktori, abi no Liepājas partijas – Helvijs Valcis un Oskars Zīds. Lai gan tagad H. Valcis stāsta, ka ir skolotājs, kā mēdz sacīt, no matu galiņiem līdz papēžiem, tomēr "nekad nevarēju iedomāties, ka būšu skolotājs", varbūt tādēļ, ka šī profesija nebija prestiža arī viņa bērnībā. Vislielāko patiku skolas gados izjutis pret angļu valodu. Viņš mācījies Rīgas 1. vidusskolā, tur galvenokārt uzmanību prasījusi matemātika un fizika. Pēdējā skolas gadā, kad būtu vajadzējis īpaši pievērsties angļu valodai, viņš bijis spiests laiku izlietot matemātikai. Tāpēc spriedis, ka uz valodas studijām ceļš ir slēgts. Matemātikas zinātne viņu nav interesējusi. Bet studēt bijis nepieciešams, lai izvairītos no armijas un iespējamās nosūtīšanas uz Afganistānu. Vienkāršākais risinājums ar viņa zināšanu bagāžu bijis iestāties Liepājas Pedagoģiskajā institūtā. Kad students devies pirmajās prakses nodarbībās uz 1. vidusskolu, atskārsme bijusi negaidīti pārsteidzoša: vadīt matemātikas stundas izdodas un ļoti patīk!

Pēc augstskolas sācies darbs šajā pašā skolā, taču pēc pusotra mēneša tomēr sekojis iesaukums. Tajā agrajā rītā ap pulksten sešiem, kad Helvijs Valcis devies dienēt, viņu pavadījusi visa audzināmā klase. Pēc daudziem gadiem viņš uzzinājis, ka skolēni todien nobastojuši visu dienu un Liepājā klīdušas runas, ka skolotājs nevis devies dienēt, bet gan staigājot ar bērniem pa pilsētu. Divus gadus nokalpojis padomju armijai Kazahijā, beidzot ar vilcienu devies mājup. Maskavas stacijā puisi sagaidījusi mamma ar vārdiem: "Ejam iesniegt dokumentus uz aspirantūru."

H. Valča vecāki abi ir pedagogi. Mamma Maija Valce bija defektoloģe, arī gaidīta lektore "gan Maskavā, gan citur". "Es negribēju, bet mamma jau droši vien labāk zināja. Ko es ķīvēšos? Teicu: nu, aizejam, parunājam. Beidzās ar to, ka es iesniedzu dokumentus un pēc mēneša iestājos," stāsta H. Valcis. Zinātniskajam darbam izvēlējies Atmodas laika iespaidotu tematu "Tautas mākslas simbolika matemātikas stundās".

"Ģeometriskās zīmes, tautas dziesmas, dažādas matemātiskās struktūras ir kopīgas cilvēka domāšanai kā tādai. Mēs taču aizmirsīsim formulas vai valodas likumus, vai kaut ko no ķīmijas vai fizikas, bet domāšanas prasmes mums paliks," saka H. Valcis. "Un bieži vien jau nav pareizās atbildes."

Augstākā spriešanas spēja

Nopriecājos, internetā izlasot, ka H. Valcis ir Izglītības attīstības centra Valstiskas domāšanas programmas valdē. Tātad Latvijā ir cilvēki, kuri zina, kas ir valstiska domāšana! Tātad deputāts varētu to veicināt arī Liepājas domē. Bet izrādās, tīmeklī ir kļūda. Pareizi jābūt – Kritiskās domāšanas attīstības programma.

"Kritiskā domāšana ir augstākā spriešanas spēja," skaidro H. Valcis. "Tev ir jādomā līdzi tam, ko saka skolotājs, vai tam, ko dzirdi televīzijā vai izlasi avīzē. Tā ir pieeja, ka bērns seko līdzi pats savai izpratnei. Ja skolēns saņem novērtējumu 10 balles, tad tas nozīmē, ka viņš jau domā radošā līmenī, izvērtē un secina. Skolotāja uzdevums ir tikt ar to galā, jo bērni mainās daudz ātrāk nekā mēs, skolotāji." Viņš uzsver, ka pats ir ļoti daudz mācījies, gan arī viņa vadītās skolas skolotāji. "Mēs izvērtējam savu darbu, plānojam, kā katrs skolotājs izvēlas sevi pilnveidot. Efektīvās skolas projektā pats mācījos vadīt seminārus un iesaistīju kolēģus, atrast laiku apsēsties un paskatīties uz to, ko mēs darām, no malas. Mums ir jāsaprot, kas notiek mūsu galvā, kad mēs mācāmies. Jāizvērtē, kā mums iet, kas veicas, kas ne. Tā strādājam jau vairāk nekā desmit gadu."

Direktors analizējot arī pats savu darbu. "Man laikam tuvāk ir procesā veikt pierakstus vai analīzi un tad izdarīt secinājumus nākotnei. Man patīk tāds darba stils, kad izrunājamies caur domstarpībām, bet ne ķīvējoties. Mēs jau mācām bērnu, nevis priekšmetu. Mācām izvērtēt, analizēt, pieņemt lēmumus, pamatot tos. Mācību priekšmets ir tikai instruments, ar kuru tiekam klāt bērnam. Un mums ir svarīgi, ka mēs viņu iedrošinām, ka ļaujam noticēt saviem spēkiem. Jāļauj runāt, pat ja tas ir nepareizi, virzot, ļaujot saprast, kas notiek, kad viņš mācās. Un nevar mācīt pēc vienas receptes. Vispirms tu pats izmēģini kā skolnieks."

H. Valcis uzsver, ka tas, kāda ir izveidojusies Liepāja 1. valsts ģimnāzija, ir liels skolas pedagogu nopelns. "Man svarīgi, ka cilvēki mani akceptē, kāds esmu. Tāpēc jau esam komanda. Brīnišķīgākais, ka esam dažādi. Attīstībā visgrūtākais laikam ir noturēt labu rezultātu, kvalitāti un dot pievienoto vērtību."

Domāšana domē

Liepājas partijā H. Valcis iestājies tāpēc, ka viņam nav bijusi pieņemama neviena no tā sauktajām Latvijas partijām un tas, kas noticis Latvijas mērogā. "Man šķita, ka valstij ir jāattīstās samērīgi, jādomā citās, nevis partiju, kategorijās. Mēs esam liepājnieki, kas strādā Liepājas labā. Es arī jūtos kā skolotājs šajā ziņā, jo skolotājs pēc būtības, ja netic visam labajam, kas ir cilvēkos un bērnos, nevar būt skolotājs," izvēli pamato deputāts. Kā Liepājas partijā un domē ir ar kritisko domāšanu, jautāju.

"Te arī tā būs – ir jāliek kopā dažādi viedokļi. Tas aizvien iet ar plusa zīmi. Mani ļoti priecē, ka šajā koalīcijā ir dažādi viedokļi un cilvēki tos izsaka, tiek uzklausīti. Man ļoti patīk šis process." Pretēji dažiem citiem, it sevišķi opozīcijas deputātiem, H. Valcis uzsver, ka "vienmēr ir iespēja uzklausīt pamatojumu un iedziļināties" lēmumu projektos. "Arī Liepājas partijā ir viedokļu daudzveidība. Mēs domājam, kā veicināt diskusiju partijas iekšienē. Pašlaik tas būtu par aktuāliem apkures jautājumiem, par sociālām un izglītības lietām. Mums ir ļoti intensīvas partijas valdes sanāksmes, ir plānošanas procesā, kā dabūt ārā viedokļu daudzveidību no partijas biedriem, kā veidot kopīgo partijas nostādni." H. Valcis dziļi tic, ka Liepājas partijā ir profesionāļu komanda, kas "tik daudz pa šiem gadiem izdarījusi, un tas ir drošs pamats, ka izdarīs arī uz priekšu".

Liepājas domē H. Valcis ir atbildīgs par sociālo sfēru – vada Sociālo lietu komiteju un Sociālo lietu komisiju. T. Deklaus uzsver, ka skolas direktoram ir liela pieredze darbā ar skolotājiem un bērniem un tas dod iespēju ar sapratni strādāt arī šajā jomā. "Lai bērnam kaut kāds domāšanas process vispār sāktos, viņam ir jābūt paēdušam un viņš nedrīkst būt stresā," saka skolotājs Valcis. "Pilsēta ļoti daudz dara šajā jomā. Sociālo pakalpojumu klāsts ir tik plašs, cik vien to var atļauties. Pašlaik ļoti jādomā par atbalstu ģimenēm – agrāk palīdzību vairāk lūdza pensionāri. Mēs saprotam, cik daudz cilvēku ir nospiesti uz ceļiem tādēļ, ka viņiem ir nenormāli mazas pensijas. Un tomēr arī cilvēkam ir jāmācās līdzdarboties – to man ir iemācījuši Sociālā dienesta darbinieki. Jāsaprot, ka tā ir nodokļu maksātāju nauda un ko tu esi darījis, lai risinātu savu situāciju? Ir smagi, kad atnāk cilvēki ar traģiskiem dzīvesstāstiem."

"Sociālās lietas nebija viņa ikdienas lieta. Bet šis deputāts ir acīm redzami audzis," saka Sociālā dienesta vadītāja Iveta Pūķe. "Helvijam Valcim bija patiesa interese iedziļināties un saprast jautājumus, nevis vienkārši izmantot varu. Viņš ņem vērā sociālo darbinieku pieredzi, profesionāļu viedokļus, un mēs to ļoti novērtējam. Esam diskutējuši, viņš pārjautā, akli nepieņem, un nav tā, ka mēs nestrīdētos. Bet mēs varam rēķināties, ka ar viņu var runāt un meklēt kopīgus risinājumus, nav kaut kāda savu lietu izsišana. Kad tiek pieņemti lēmumi, tie ir korekti, pamatoti, nav populistiski."

"Deputāta amats ļauj uz procesiem paskatīties citādāk. Deputāta misiju es saskatu caur jaunatnes audzināšanu. Man kolēģi no citām skolām bieži vien prasīja: "Nu, kad tev būs tā ģimnāzija? Tā nav mana lieta, bet pilsētas izglītības sistēmas lieta. Man bija iespēja kļūt par deputātu, redzēt plašāku spēles laukumu. Bet tas ir visas pilsētas labā – lai ģimnāziju izveidotu, bija liels darbs jāizdara. Tā bija pilsētas izglītības sistēmas sakārtošana, vajadzēja pārstrukturizēt skolas pilsētā, izveidot Centra pamatskolu. Mēs veidojam konkrēto vietu, skolu, kurā es strādāju, bet tas ir visas pilsētas labā," viņš atkārto. "Un es tā nevaru atdalīt lietas, kur esmu deputāts un kur – skolas direktors."