Kurzemes Vārds

01:27 Sestdiena, 11. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Uz plika āķa
Sarmīte Pelcmane

Jau esam pieredzējuši, kā mūsējiem, tikko Briseles funkcionāri kā burkānu ēzelim pie deguna pavicina biezāku naudas zīmju paciņu, aizmiglojas skatiens, galvā pazūd jebkāda sajēga un uz ātru roku tiek likvidētas veselas nozares – Latvijai pat ļoti svarīgas, vēsturiskām tradīcijām bagātas. Cerībā uz kompensācijas lielo naudas žūksni nograujam cukurfabrikas, sagriežam metāllūžņos kuģus utt. Bet burkāns visbiežāk izrādās vien butaforija – pliks āķis, uz kā ķert alkatīgus bezdomu ļautiņus.

Līdz šim par graušanas darbiem piešķirtās naudas summas lielākoties saplūdušas atsevišķu, izmanīgāko indivīdu kabatās, tikai pavisam niecīga daļa nonākusi tautsaimniecībā un vēl mazāka – nozares likvidācijas dēļ bez darba palikušajiem. Klasisks variants – cukura nozares likvidācija mūsu valstī, kad bez darba palika ne tikai rūpnīcās strādājošie, bet arī daudz zemnieku, kas gadiem bija nodarbojušies ar cukurbiešu audzēšanu.

Neapšaubāmi, daži no šiem grautiņiem tomēr gūst savu labumu, un Latvijā atkal par kādu miljonāru vairāk. Kaut gan par to labumu var diskutēt, jo, ko līdz sagrābtie miljoni, ja tie slacīti izputināto Latvijas iedzīvotāju asarām? Ja zemnieki vicina dakšas un jaunizceptajiem miljonāriem bail pat no savas mājas iziet? Atliek tikai uzsliet mājokli citā Latvijas malā vai, vislabāk, iztērēt apšaubāmi iegūtos miljonus kādā īpašumā eksotiskās salās, lai tikai tālāk no piesmietās dzimtenes.

Bet baltā salduma ražotāju rūgtās likstas vēl nav pārdzīvotas, kad Briselei jau atkal jauns priekšlikums padomā. Lūk, tikko Latvijai pārmests par neperspektīvu nosauktās tekstila nozares saglabāšanu. Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Antons Šrāgs publiski ieteicis Latvijai tekstila nozari norakstīt, jo, pēc viņa vārdiem, "visās pārtikušajās valstīs tradicionālā tekstilrūpniecība pēdējo gadu desmitu laikā ir dramatiskos mērogos sarukusi. Savu pozīciju ir saglabājušas tikai speciālās tekstilijas, taču tās nekādā gadījumā netiek ražotas masveidā".

Jācer, ka šie ieteikumi, kas nepārprotami ievada kārtējo nozares likvidācijas kampaņu, Latvijā šoreiz neradīs atbalstu, jo bēdīgu graušanas piemēru mūsu valstī jau netrūkst. Turklāt tekstilnozare un veļas ražošana ir jo īpaši svarīga Liepājai, kur koncentrējusies lielākā daļa šās nozares pārstāvju valstī.

Ja mūsu augstvērtīgās preces – par spīti Ķīnas lēto ražojumu ekspansijai – joprojām atrod noietu gan rietumos, gan austrumos, tas nozīmē, ka mūsējiem ir nākotne. Tāpēc lai vecās Eiropas kompānijas pašas tiek galā ar savām problēmām, bet mūsējiem – nepadoties un neatstāt tām savu tirgus daļu!