Kurzemes Vārds

19:03 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Izglītība

Sešgadniekiem – piemērotu skolas vidi
Ilze Šķietniece
Daina Meistere

Valdība šonedēļ konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumdošanā, kas paredz nākamajā mācību gadā pamatizglītības ieguvi sākt no sešu, nevis septiņu gadu vecuma, kā tas bijis līdz šim. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas oficiālās informācijas, speciālisti ideju atbalsta. Taču Liepājas puses vecāki un skolotāji saskata ne tikai plusus, bet arī mīnusus. Turklāt daudzi ir pārliecināti, ka pēc dažiem gadiem viss atkal atgriezīsies vecajās sliedēs.

Bērnudārzā pārspēlējas

Latvijā jau 80. gadu beigās bija noteikts, ka bērniem skolas gaitas jāsāk ar sešiem gadiem. Piemēram, Liepājas 1. vidusskolā sākumā bija izveidota 0. klase, vēlāk tā kļuva par 1. klasi ar pierakstu 6, kas liecināja – tā ir pirmā klase sešus gadus veciem skolēniem. Bija arī 1. klase septiņus gadus veciem bērniem. Tagad varētu izveidoties līdzīga situācija, jo būs bērni, kas skolas gaitas sāks ar sešiem gadiem un kas, pabeiguši piecus un sešus gadus veco bērnu mācības, 2010. gadā sāks iet 1. klasē, sasniedzot septiņu gadu vecumu.

Iepriekš iegūtajā pieredzē un atziņās dalījās Centra pamatskolas skolotāja Daina Kronberga. "Uzreiz varu teikt: neatbalstu uzskatu, ka šis eksperiments izgāzies," sacīja skolotāja. Viņas pašas arī kā mammas pieredze rāda, ka bērns var tikt līdzi mācību programmai un sekmīgi apgūt nākamo klašu vielu, uzsācis skolas gaitas jau sešu gadu vecumā. "Seši gadi ir īstais laiks, kad sākt mācīties, citādi mazulis bērnudārzā vienkārši pārspēlējas un, atnācis uz skolu, vēlas tikai dauzīties," sacīja D. Kronberga.

Arī skolotājas Aijas Līvas meitiņa šoruden uzsāka skolas gaitas, vēl nesasniedzot septiņu gadu vecumu. "Es zinu, ko mans bērns prot un ko no viņa var prasīt. Mēs arī mājās daudz strādājām, kad viņu gatavoju skolai, un strādājam tagad, kad kopā pildām mājasdarbus," viņa pastāstīja. Lai gan no savas pedagoga pieredzes zināja: "Ja bērns ir uzsācis skolas gaitas ātrāk nekā citi klases biedri, tad viņam būs problēmas visā mācību procesā." Piemēram, bija gadījums, kad mamma lūdza atstāt savu bērnu, 5. klases skolnieku, uz otro gadu. Kāpēc? Izrādās, zēns uzsācis skolas gaitas sešu gadu vecumā un visus piecus gadus viņam ir bijušas problēmas, apgūstot mācību vielu. Tāpat skolotāja teica, ka, mācot mazos bērnus, var ļoti labi just, kad bērns kaut par pusgadu jaunāks nekā pārējie.

Ar gadu būs par maz

Tam, ka visiem nevar likt mācīties skolā no sešu gadu vecuma, piekrīt arī Liepājas novadu pedagogi. Dunalkas pamatskolas direktore Rita Jaunskunga uzsvēra: "Ir jāskatās pēc paša bērna, nevis tā, kas pieaugušajiem ir izdevīgi." Arī Dunalkas pamatskolā šogad mācības 1. klasē sācis sešus gadus vecs bērns. Tas iespējams ar ārsta atļauju un vecāku piekrišanu.

"Ir bērni, kas ir pietiekami attīstīti, lai skolas gaitas sāktu sešu gadu vecumā, jo vecāki ar viņiem mājās daudz strādā. Taču ir arī tādi, kas, atnākot uz skolu, pirmo reizi ierauga zīmulīti, šķēres," teica Kalvenes pamatskolas direktora pienākumu izpildītāja Skaidrīte Segliņa. Tāpēc ar gadu ilgu sagatavošanos mācībām būšot par maz. Tāpat daudzi bērni neesot nobrieduši fiziski, lai būtu gatavi skolas gaitām. "Ir tādi sešgadnieki piecgadnieku augumā," ir novērojusi pedagoģe.

S. Segliņa piebilda, ka, sākot piecus un sešus gadus veco bērnu mācības, arī daudziem bijušas šaubas – vai tiešām piecgadniekam jāmācās. Taču tagad daudzi vecāki ir priecīgi, jo bērns katru dienu ir nodarbināts. Tas pierādījies arī šogad, kad šo bērnu mācības finansē pašvaldības un līdz ar to tās vairs nav obligātas. "Vecākiem pateicām – ir izvēle. Domājām, varbūt tie, kuri dzīvo tālāk, bērnus negribēs tik agri modināt un vest šurp. Taču tādu problēmu nav. Neviens nav piespiests, bet bērni uz skolu nāk," stāsta S. Segliņa.

Īsākas stundas un garāki starpbrīži

Skolotāja D. Kronberga uzsvēra, ka ir jābūt vairākiem nosacījumiem, lai mācīšanās skolā no sešu gadu vecuma būtu veiksmīga. Nedrīkst mehāniski nosēdināt sešus gadus vecu bērnu 1. klases solā un likt, lai viņš apgūst to pašu vielu pēc tās pašas metodikas kā septiņus gadus vecie zēni un meitenes.

Vispirms ir nepieciešams mediķu atzinums, ka mazais ir fiziski vesels un psiholoģiski nobriedis mācībām. Toreiz, pirms apmēram 20 gadiem, skolā bija iekārtotas arī speciālas telpas, kurās mācījās un uzturējās nulles klases skolēni. Viņiem bija atvēlētas divas telpas – mācībām un gulēšanai. Skolā šie zēni un meitenes ieturēja azaidu trīs reizes.

"Stunda mums ilga trīsdesmit minūtes, pa vidu bija divdesmit minūšu garš starpbrīdis. Diena iesākās ar brokastīm, bet pēc tādām nopietnām stundām kā matemātika, lasīšana, rakstīšana sekoja pusdienas un pastaigas svaigā gaisā. Pēc tam bērni devās diendusā, lai pēcpusdienā jau citas skolotājas vadībā mācītos rokdarbus, zīmēšanu," atcerējās toreizējā mazo bērnu klases audzinātāja.

"Nepārprotami, sešus gadus vecam skolēnam ir jābūt pavisam citai pieejai," sacīja skolotāja A. Līva. "Pret sešus gadus vecu bērnu ir jābūt citādām prasībām. No viņa nevar prasīt to, ko no gada vecāka skolēna. Piemēram, mazajam vēl ļoti gribas rotaļāties, viņam grūti koncentrēties visu mācību stundu. Rociņa vēl nav tik veikla, lai vilktu burtus un līnijas tik precīzi, kā norādīts burtnīcā. Tāpat nevar prasīt vajadzīgo rokraksta slīpumu. Ir jābūt ļoti saudzīgam, ja mazais nevar izpildīt prasīto, viņš var sākt raudāt."

Varbūt mācīs bērnudārzā

Pedagoģes atzina, ka, nolemjot bērnus sūtīt skolā no sešu gadu vecuma, ir jābūt gan speciāli sagatavotiem skolotājiem, gan telpām, kurās var rotaļāties, gan izstrādātai metodikai, kas paredz gan zinību apguves veidus, gan jāņem vērā bērna vecuma psiholoģiskās un fiziskās spējas. "Sešus gadus vecs bērns var mācīties skolā. Taču bez speciāli iekārtotām telpām, bez jauna veida metodikas, kas izstrādāta tieši sešus gadus vecajiem pirmklasniekiem un bez skolotāju sagatavošanas nevar sākt mācīt bērnus, kuriem nav tagadējā pirmklasnieka vecuma, proti, vismaz septiņi gadi," rezumēja D. Kronberga. Viņa savulaik brauca uz kursiem un tikai pēc mācībām varēja strādāt 0. klasē.

Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka tiekot izstrādāta jauna izglītības programma. Speciālistiem esot skaidrs, ka iepriekš pāreja bijusi mehāniska un tā nedrīkst notikt arī tagad. Metodes, kas piemērotas septiņus gadus veciem bērniem, nevar izmantot, strādājot ar sešgadniekiem. Tādēļ mācību saturā paredzēts integrēt to, ko bērni līdz šim apguva, mācoties sešgadniekos. Jaunā izglītības programma varētu tikt izstrādāta dažu mēnešu laikā, un tad ministrija arī informēšot par to sīkāk. Un līdzekļi skolotāju mācībām noteikti būšot.

Valsts izglītības satura centrs ir gandrīz pabeidzis darbu pie programmas projekta pirmklasnieku mācīšanai, raksta ziņu aģentūra LETA. Projektā paredzēts, ka bērniem vismaz pusgadu nebūs mācību stundu, bet gan nodarbības, kas katra ilgs 30 minūtes. Šādu nodarbību nedēļā nebūs vairāk par 18, un ar brīvo rotaļu palīdzību bērnu mācīs lasīt, rakstīt, skaitīt, kā arī saskaitīt un atņemt skaitļus no 1 līdz 10. Virkne normatīvu noteiks, kādai būs jābūt mācību telpai pirmklasniekiem.

Izskanējusi gan informācija, ka bērnus mācīs pirmsskolas iestāžu pedagogi. Domājot par šo variantu, skolotāja D. Kronberga sacīja: "Es baidos, kā tā būs Izglītības un zinātnes ministrijas naudas ietaupīšana uz bērnu un pirmo klašu skolotāju rēķina. Jo nav zināms, kur paliks tā nauda, kas tagad bija paredzēta pēc principa "nauda seko skolēnam", ja gan sešus, gan septiņus gadus vecais pirmklasnieks būs bērnudārzā. Jo bērnudārzus, cik zināms, finansē pašvaldība."


Pašvaldībām būtu izdevīgi
Ilze Šķietniece

Dažādi speciālisti ideju mācības skolā sākt no sešu gadu vecuma atbalsta, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Pagājušās nedēļas beigās izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra pārstāvji tikās ar pirmsskolas un sākumskolas izglītības speciālistiem, lai turpinātu diskusijas par izglītības satura pārskatīšanu un iespējamo skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Tikšanās dalībnieki kopumā atzinīgi novērtēja iespēju uzsākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma, informēja izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.

Vēl ir jāizvērtē iespējas un jānosaka, kas par to maksās, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inta Stīpniece. Viņa piebilda, ka pāreja uz izglītošanu no sešu gadu vecuma 2010. gada 1. septembrī ilgtermiņā būtu ekonomiski izdevīga. Tādējādi jaunietis skolu beigtu vidēji 17–18 gadu vecumā. "Tagad mūsu vidusskolas absolventi ir vieni no vecākajiem skolu beidzējiem Eiropā," uzsvēra I. Stīpniece. Tas arī tiek minēts kā viens no iemesliem, kādēļ diskusija par sešus gadus veco bērnu mācībām skolā vispār sākusies.

Taču ir viedoklis, ka šāds variants būtu ekonomiski izdevīgs pašvaldībām. Šajā semestrī valsts līdzekļu taupības nolūkos piecus un sešus gadus veco bērnu mācības vairs nefinansē un to brīvprātīgi dara pašvaldības. Ja mācības skolā sāktu no sešu gadu vecuma, par to būtu jāmaksā valstij un pašvaldībām vairs šādu izdevumu nebūtu.

Jautājums par strukturālām reformām izglītības sistēmā izskatīts Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas sēdē 21. jūlijā, rāda informācija LPS mājaslapā. Izglītības un zinātnes ministrija jau tad atbildējusi, ka darbs pie sešgadīgo bērnu un 1. klases mācību programmu kompilēšanas notiek.
Septembrī televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe paziņoja, ka līdzekļi nākamgad piecus un sešus gadus veco bērnu mācībām būs. Tad arī plašāk izskanēja ideja 1. klasē mācīt sešgadniekus.

Nauda pedagogu algām un jaunās mācību programmas izstrādei tikšot ņemta no Pasaules bankas aizdevuma.