Kurzemes Vārds

19:22 Pirmdiena, 22. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ekonomika

Ar regulatoru un bez tā
Kirils Bobrovs

Celt paniku, protams, nevajag. Bez Sabiedrisko pakalpojumu regulatora nepaliksim, 17 likvidēto reģionālo kantoru funkcijas tagad pārņem tā saucamais lielais regulators Rīgā. SPR pie mums darbojās astoņus gadus. Atskatoties šķiet, ka it kā viss bijis kā nākas. Vienīgi tarifi pastāvīgi kāpuši, bet iedzīvotāju attieksme pret to bijusi visnotaļ negatīva. Un kurnošie ļaudis bieži vien gluži vienkārši neiedziļinājās ne ekonomikas, ne tirgus izmaiņās, ne arī konkrētos aprēķinos. Kaut gan tos bieži aicināja piedalīties uzņēmumu pieteikumu sabiedriskajā apspriešanā.

Būt inženierim, ekonomistam vai juristam vēl nenozīmē, ka cilvēks spēj orientēties piedāvātajos projektos un piekrist tarifu palielinājumam. SPR darbiniekiem bija jāpārzina pakalpojumu sniedzošo objektu tehnoloģija un viss tajos notiekošais. Tādēļ tā darbinieki pastāvīgi paplašināja gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas, iepazina uzņēmumu darbību, brauca pieredzes apmaiņā uz citām pilsētām. Bija jātiek skaidrībā ar siltuma zudumiem, siltummezglu darbību, avārijām, resursiem, pat ar mājokļu apsaimniekošanas biedrību izveidi, kaut gan pēdējais nemaz neietilpa SPR speciālistu interešu jomā, taču dažreiz šīs zināšanas bija ļoti noderīgas. Šajā darbā neiztikt arī bez psiholoģiskas pieredzes. Jo bija jāizskata arī pilnīgi nelietderīgas permanentas sūdzības. Un pēc likuma uz tām ir jāatbild.

SPR mītnē, M.Ķempes ielā 16a, jebkurš varēja saņemt konsultāciju. Mājokļa apsaimniekošanas biedrības pieminējām ne bez pamata. Dažreiz, sākot runāt par siltumatdevi mājā un zudumiem, uzreiz viss var atdurties pret mājas apsaimniekotāju lēmumu vai pat atgriezties pie apsaimniekošanas biedrības izveides, jo tas taču vistiešākajā veidā ietekmē tehnisko darbu veikšanas to vai citu variantu. SPR priekšsēdētājs Artis Rimma pastāstīja:

– Ir bijuši gadījumi, kad pie mums ierodas saniknots cilvēks un uzreiz izgāž pār mums visas savas negatīvās emocijas. Gan tas viņam nav pieņemams, gan tas nav pa prātam. Vēlāk, kad tāds apmeklētājs visu ir izkliedzis, es viņam mierīgi saku: viss ir kārtībā, esmu visu sapratis, bet tagad parunāsim par lietas būtību. Šādā veidā man daudzreiz izdevās izskaidrot jebkuras sarežģītas lietas.

Bet tādu sarežģītu lietu vienmēr ir daudz. Piemēram, "Liepājas ūdens", nemaz neslēpjot, sava tarifa palielināšanu motivē arī ar to, ka pilsētā sarucis ūdens patēriņš – nedarbojas daudzi uzņēmumi, dzīvojamā sektorā visi cenšas taupīt. No pirmā acu uzmetiena "Liepājas ūdens" arguments šķiet nenopietns. Bet ja palūkosimies dziļāk. Patēriņa samazināšanās dēļ it kā būtu jāsarūk arī izmaksām. Bet nav taču iespējams likvidēt, teiksim, uzņēmuma laboratoriju. Tā joprojām pilda savas funkcijas. Vienalga ir jākontrolē ūdens kvalitāte. Pēdējos gados iekškvartālu un maģistrālo tīklu garums ir pat palielināts. Uzņēmums maina cauruļvadus, taču veco cauruļu joprojām ļoti daudz, to izmantošana prasa arvien lielākas izmaksas. Pēc māju atdalīšanās no namu pārvaldēm ir palielinājies arī abonentu skaits. Bet sūkņu staciju skaitu samazināt nevar. Arī jūras krasts Šķēdē jebkurā gadījumā ir jānostiprina neatkarīgi no tā, vai ūdens patēriņš ir palielinājies, vai samazinājies. Un tā tālāk.

Daži juristi norāda, ka Liepājas dome nelikumīgi devusi Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram tiesības apstiprināt tarifu māju apsaimniekošanai. Taču šāds solis deva daudz vairāk labuma. Regulators bija prasīgs, nereti iesniegtos aprēķinus deva atpakaļ pārskatīšanai, un bija jāpieņem lēmumi pat par atsevišķām mājām. Tagad šis darbs pilnībā nodots namu pārvaldēm, lai pirms to māju atdalīšanās, kurās ir arī neprivatizēti dzīvokļi, varētu saraust pēc iespējas vairāk līdzekļu. Vai tik tādā veidā neizpaužas vēlēšanās padziļināt krīzi?

Pēdējā preses konferencē Sadzīves pakalpojumu regulatorā tika skarti visdažādākie jautājumi. Un, kā daudziem šķita, arī par nepamatoti dārgo sadzīves atkritu izvešanu. To iespaidojusi dabas resursu nodokļa palielināšana. Ir tikai viena izeja – atkritumu izmantošana un obligāta to šķirošana. A.Rimma izteica šādu apsvērumu: ja maksa par atkritumu vienu kubikmetru palielināsies līdz 7–8 latiem, tad tas piespiedīs piekrist to šķirošanai. Bet par to vēl varētu pastrīdēties: pie mums taču iedzīvotāji var paust sašutumu, tomēr ciest un maksāt. Tāda reiz ir sabiedrības psiholoģija.

SPR bijušais darbinieks Viktors Zīverts padalījās ar saviem iespaidiem pēc Skotijas apmeklējuma. Tur katrs elektroenerģijas patērētājs ik mēnesi saņem rēķinu pa pastu. Bet tagad, lūk, vēstules vietā saņem bandroli, kurā kopā ar rēķinu atsūtīta dāvana – ekonomiskās spuldzītes. Iedomājieties situāciju: firma tērē līdzekļus, lai saņemtu mazāk naudas no klientiem! Toties ievēro jaunās prasības. Vai "Latvenergo" būtu spējīgs uz kaut ko tādu?

Kas mūs gaida rīt? Tarifiem it kā vairs nebūtu jāmainās tik bieži, kā tas notika agrāk. Sadzīves atkritumiem tie jau ir apstiprināti nākamiem diviem gadiem. Siltumenerģija jau iedzīta tabulas režģī, tas nozīmē, ka maksa jau ir aprēķināta visiem dzīves gadījumiem. Bet, ja kaut kas notiks, tad ar saviem aprēķiniem mums ar padevīgi noliektu galvu būs jābrauc uz Rīgu. Kaut gan tur, protams, nekad neviens nespēs detalizēti izprast situāciju Liepājā vai Grobiņā, kā tas bija agrāk. Un, lai noskaidrotu, kāpēc, piemēram, vienā mājā ūdens maksā dārgāk nekā blakus namā, uz galvaspilsētu noteikti neviens nebrauks.