Kurzemes Vārds

19:59 Piektdiena, 29. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novados

Rudens paretina zemnieku veikalus|
Dina Belta

Pavasarī ne viens vien apkārtējo novadu zemnieks nolēma spert soli pretī pircējiem – izveidot veikaliņus ārpus ierastajām tirdzniecības vietām Liepājas tirgos. Rudens atnesis citu ainu. "Tiecāmies pēc kaut kā vairāk, pildījām dažādu dienestu prasības, iekārtojot tirdzniecības vietas, bet nu esam turpat, kur bijām pirms desmit un vairāk gadiem – atkal tirgojam no galdiem tirgos," ar vieglu nopūtu saka Kalētu zemniece Maira Meļķe.

Nolēmuši vēl cīnīties

"Gribējām jau slēgt ciet, bet nolēmām vēl pacīnīties," saka zemnieku saimniecības "Rožkalni" veikaliņa pārdevēja Valija Menģe. "Cilvēkiem vienkārši nav naudas, pērk pa mazumiņam, pērk pa divsimt gramiem biezpiena, puslitru pieniņa..." Pie produkcijas ražošanas izmaksām pieskaitot degvielas izdevumus, telpu īri, algas sanāk, ka 35 santīmi par litru piena ir par maz pārdevējam. Bet pircējam tas ir par daudz. Pieci santīmi cenai pielikti nupat šajās dienās, bet pircēji jau grozot galvas, ka cenas ceļas. "Cilvēki skaita katru santīmu."

Vasarā ar tirdzniecību gājis labi. Straujš kritums sācies augustā – laikā, kad vecākiem jāsāk domāt par bērnu laišanu skolā. Pircēju pieprasītais sviests palicis neiztirgots, jo ļaudis to vairs nevarot atļauties pirkt. Tāpēc par jogurtu "Rožkalnu" veikaliņā pagaidām nemaz nedomājot – īsais dabiskā produkta realizācijas laiks tā tirgošanu padarīs pagalam neizdevīgu.

Lielākais trieciens – "RIMI" cenas

Vērgales pagasta zemnieku saimniecības "Rožkalni" veikaliņš Krūmu ielā strādā kopš aprīļa. Pavasarī šķita, ka zemnieki nopietni sarosījušies uz tirdzniecības vietu meklēšanu Liepājā.

Martā Bāriņu ielā durvis vēra "Mazais skārnis", kur Meļķu ģimene no Kalētiem tirgoja kūpinājumus, pienu, citu lauku produkciju. 13. novembris bija veikala pēdējā darbadiena. "Dažādi faktori sanāca kopā," saka Maira Meļķe. Pēdējais piliens bijis Bāriņu ielas rekonstrukcija, kas liegusi pircējiem ērtu pieeju "Mazajam skārnim". Bet, iespējams, būtiskākais trieciens bijusi blakus esošā "RIMI" cenu politikas maiņa – no brīža, kad Meļķi sākuši veikalā strādāt, līdz šim brīdim tur piena cenas ļoti kritušās. "Bet pavasarī bija cerīgi," piebilst M. Meļķe. Tagad viņa savu produkciju pārdod Pētertirgū un Annas tirgū. Pētertirgū darbošanos labprāt paplašinātu, bet neadekvāti augstās īres maksas to liedzot darīt.

Bet, ja būtu iespēja vēlreiz atvērt savu veikaliņu, M. Meļķe to darītu gan. "Tikai jāņem vērā viens galvenais nosacījums – tā ir vieta, vieta un vēlreiz laba vieta."

Atrod labāku vietu

Tieši nepiemērotas vietas dēļ savu šoruden atvērto veikaliņu Brīvības ielā slēdza Durbes novada zemnieks Andis Kisielis. Taču tas, izrādās, nebūt nav beidzis pastāvēt, bet atradis citu vietu – zemnieku saimniecībā "Mucenieki" ražoto, pienu, krējumu, jogurtu un citus produktus tagad var nopirkt tirdzniecības vietā Dzērves ielā 15. Turpat tirgojot arī Otaņķos ceptu maizi.

"Es nepārtraukšu pārstrādāt un pārdot," nešaubīgi saka zemnieks. Viņš savā saimniecībā turpinot strādāt pie puscietā siera ražošanas uzsākšanas, jau ražo svaigo sieru. "Mucenieku" produkciju var nopirkt arī Pētertirgū, un preces apgrozījums gan veikalā, gan tirgū esot līdzīgs.

Veikaliņiem konkurenti ir tie, kuri tirgo pienu un citus produktus māju pagalmos no auto bagāžniekiem – viņi to var atļauties darīt vēl lētāk. Taču iedzīvotājiem nav garantijas par preces izcelsmi un svaigumu. "No pircējiem dzirdētas arī diezgan sliktas atsauksmes par tiem, kas brauc pa sētām tirgoties," atklāj A. Kisielis.

Uzziņai

/ Darbu kopš pavasara turpina "Lauku sēta pilsētā" – Skuju ielā vienkāršos apstākļos tirgojas apkārtnes zemnieki.
/ Paši tirgotāji saka: te nav pārpircēju, pircēji varot būt droši, ka pārdevējs tiešām preci ražojis savā saimniecībā.
/ Nīcā apkārtnes zemnieki preci sestdienās pārdod "Dižās andeles placī".


Atgriežas pie ierastajām pārdošanas metodēm
Ilze Šķietniece

Interneta portālu, kur iespējams atrast kontaktus ar lauksaimniekiem, kas gatavi savu produkciju piegādāt pie pašām namdurvīm, kļūst aizvien vairāk. Liepājas puses lauksaimnieku pieredze gan rāda, ka atsaucība sludinājumiem ir minimāla.

"Tas bums ir beidzies," saka Edgars, kurš savu uzvārdu un saimniecības nosaukumu negribēja minēt. Viņš portālā www.zemnieks.info piedāvā iegādāties pienu un tā produktus. Lielāka atsaucība sludinājumiem internetā bijusi gada sākumā, kad piens veikalos maksāja 50 – 60 santīmu. Edgars piedāvāja to iegādāties par 40 santīmiem litrā. "Tad mūsu piedāvājums gāja uz urrā," atceras Edgars.

Arī nīceniece Aija Sileniece, kas internetā piedāvā iespēju iegādāties jēra gaļu, apgalvo, ka pavasarī tirdzniecība veikusies labāk. Tolaik gan viņa piedāvājusi iegādāties jērus un aitas audzēšanai. "Pat no Aizkraukles atbrauca pakaļ," viņa stāsta. Taču atsaucība esot lielāka sludinājumiem populārākajos portālos, piemēram, "ss.lv", nevis lauksaimniecības produkcijas tirdzniecībai izveidotajos.

"Kāds interesents jau gadās. Piezvana, atbrauc pirkt, bet ne pārāk bieži," neslēpj Maira, kuras saimniecība atrodas Priekules pusē. Viņa piedāvā iegādāties cūkgaļu un mājas kūpinājumus. Kūpinātu gaļu pērkot tie, kas dodas strādāt uz ārzemēm. "Ilgā lietošanas termiņa dēļ," piebilst Maira. Viņai esot sava tirdzniecības vieta tirgū, kas nesot vairāk ienākumu.

Intenerta portālā "Dabasdobe.lv", kura darbības teritorija ir Rīga un Rīgas apkārtne, tiek piedāvāts iegādāties ekoproduktus. Liepājas puses lauksaimnieku produkcijas piedāvājumā nav. Ražotāji – bioloģiskās saimniecības – darbojas galvenokārt Vidzemē.

Portāls piedāvā iespēju internetā izvēlēties preces, ko iegādāties, un uzņēmuma transports to piegādā tieši mājās. "Cilvēkiem ir ērti, ka nav jāstaigā pa ekoveikaliņiem, pie mums var nopirkt gan kartupeļus, gan koka vilcieniņus, gan ekošampūnu," stāsta "Dabasdobe.lv" mārketinga vadītāja Santa Krūmiņa. Lielākoties klienti gan izvēloties ar portāla starpniecību iegādāties pārtikas produktus.

Tomēr Edgars uzskata, ka lauksaimniecības produkcijas tirdzniecība internetā ir noiets posms. Tagad, kad lielveikalos pienu polietilēna pakās piedāvā pat par 18 santīmiem litrā, viņa klientiem – pensionāriem un mazturīgajiem – šis piedāvājums šķiet vilinošāks. Cenas dēļ.

Savukārt lauksaimniekiem atkal kļūst pievilcīgāka iespēja nodot produkciju kooperatīviem un kombinātiem, jo piena cena sasniegusi 17 santīmu par litru.

S. Krūmiņa šaubās, vai lauksaimniecības produktu tirdzniecībai internetā ir nākotne, jo vienkārši lauku produkti pilsētniekam ir plašāk pieejami nekā portāla "Dabasdobe.lv" tirgotie ekoprodukti.

Tomēr nīceniece A. Sileniece spriež, ka saimniecību piedāvājuma reklamēšanai internetā nākotne ir. Tikai portālu skaitam vajadzētu būt mazākam. Ja būtu viens un to daudz reklamētu, šī lieta arī varētu attīstītīties.