Kurzemes Vārds

07:43 Piektdiena, 19. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Tirdzniecība

Mazie zaudē lielajiem
Sarmīte Pelcmane

Pērn kopējais tirdzniecības apjoms samazinājies vidēji par 25 procentiem. Tāpēc veselai virknei mazo veikaliņu, kuru rīcībā nav lielu apgrozāmo līdzekļu, pagājušais gads izrādījies liktenīgs, un tie bankrotējuši. Arī šis gads nebūs vieglāks – tā bez optimisma prognozē nelielie veikalnieki, paredzot, ka cilvēku pirktspēja turpinās samazināties un būs arvien grūtāk izturēt nevienlīdzīgo konkurenci ar lielveikaliem.

Milzu kritums

Eksperti aprēķinājuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums jau sarucis līdz 2004. gada līmenim un tas turpina kristies ne tikai cilvēku zemās pirktspējas, bet arī iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ. Mazie veikali cenšas noturēties, pārskatot savu sortimentu un piedāvājot tikai tās preces, kas cilvēkiem patiešām vajadzīgas, turklāt pēc iespējas lētāk, taču šajā ziņā tiem grūti konkurēt ar lielveikaliem. Mazie tirgotāji atzīst: nav noslēpums, ka lielveikalu ķēdes, tā kā ir lieli pasūtītāji, var atļauties piespiest ražotājus pazemināt preču cenas un rīkot akcijas, kā arī var pieprasīt papildu samaksu par preču izvietošanu izdevīgākajos plauktos. Bet mazajiem veikaliem tādu iespēju nav, daudzi no tiem vēl turas, kamēr izpārdod krājumus, toties jauniem preču iepirkumiem trūkst naudas, ko pašlaik aizņemties ir daudz grūtāk nekā iepriekš.

Padevušies

Tāpēc kāds tur brīnums, ka Liepājā tiek slēgti arvien vairāk mazo veikaliņu. Pērn savas durvis aizvēruši pat tādi, kuri tikko bija atvērti. Šķiet, visīsākais mūžs bijis uzņēmuma "Talsu gaļa" firmas veikalam, ko vasarā atvēra blakus tirdzniecības namam "Kurzeme". Uzņēmēji bija speciāli izvēlējušies šīs telpas, jo tur Latvijas pirmās brīvvalsts laikā arī atradusies gaļas produktu tirgotava, viņi bija parūpējušies par attiecīgu interjeru, kas atsauca atmiņā vecos laikus. Bet nekas nelīdzēja, pēc diviem mēnešiem veikaliņš bija ciet.

"Ar diviem mēnešiem mums pietika, lai saprastu, ka veikalam nav perspektīvas," laikrakstam atzina uzņēmuma pārstāvis Dzintars Obrickis, piebilstot, ka slēgti arī "Talsu gaļas" firmas veikali Dzintara un Krūmu ielā. Tagad produkciju pārdod stendā Pētertirgū un citos veikalos. Pēc Dz. Obricka domām, galvenā nelaime ir cilvēku zemā pirktspēja. "Situācijas smagumu rāda tas, ka pašlaik Latvijā ik nedēļu slēdz vismaz 10 veikalu," viņš sacīja. "Laukumā pie "Kurzemes" cilvēku plūsma bija pietiekama, bet katrs jau pērk tikai pašu nepieciešamāko. Ko dod tas, ja pircējs nopērk divus cīsiņus vai sardeli? Ar to veikals nevar izdzīvot, turklāt ja vēl jāmaksā tik barga īres nauda – ap 600 latu mēnesī."

Pirms aptuveni trim mēnešiem darbību pārtraucis arī aktīvā sporta preču veikals "Matti" Alejas ielā. "Protams, tas ir cilvēku zemās pirktspējas dēļ," atzina bijušais veikala vadītājs Dagnis Drullis. "Nevajag tagad cilvēkiem sporta preču, kad jādomā, kā izdzīvot." Tomēr risinājums ir atrasts – bijušā veikala telpās ierīkots jauniešu skeitparks. D. Drullis, kurš ir parka vadītājs, cer, ka tas varēs pastāvēt. "Galu galā tas ir lielākais skrituļparks zem jumta Kurzemē," viņš saka.

Pilsētā arvien biežāk redzamas tukšas telpas bijušo veikalu vietā. Un domājams, ka nepatīkami pārsteigumi šogad vēl gaidāmi. Piemēram, neziņā ir nesen atvērtā veikaliņa "Rožuks" (Rožu ielā) pircēji, jo kopš jaunā gada tā durvis ir slēgtas. Un tā ne viens vien veikals, uz kuru apkārtējie iedzīvotāji varēja aiziet čībās, vienrīt var izrādīties slēgts. Jo ar to, ka pāris cilvēku dienā nopērk kukulīti maizes vai pienu, acīmredzot veikaliņš nevar izdzīvot.

Vēl turas

Tomēr nav tā, ka visi mazie veikalnieki būtu nolaiduši rokas. Turēties mēģina arī veikalā "Daina", kuram smags pārbaudījums ir ne tikai cilvēku zemā pirktspēja un šogad palielinātie nodokļi, bet arī Liepājas stacijas laukumā notiekošie apjomīgie rekonstrukcijas darbi. "Bijām aizrakti no visām pusēm, nevarēja piebraukt mašīnas ar precēm, pircēji nevarēja piekļūt," – tā situāciju raksturo veikala īpašniece Daina Verbele. Bez tam esot jūtams, ka samazināts autobusu reisu skaits, tāpēc arī stacijas apkārtnē tagad apgrozās mazāk cilvēku.

"Jau esam samazinājuši darba laiku, iespējams, vajadzēs vēl. Bez tam meklējam tikai tādas preces, kas cilvēkiem tiešām nepieciešamas. Turklāt tie var būt arī lētāki importa ražojumi, jo patriotismam laikam pašlaik, kad cilvēkiem nav ko ēst, nav īstais brīdis," secina D. Verbele. Arī viņa atzīst, ka esot ļoti grūti konkurēt ar lielveikaliem: "Tur viss ir vienuviet, bet mazajiem veikaliem neviens neļauj visu tirgot vienā vietā. Ir neskaitāmas prasības, kas aizliedz turēt tuvumā dažādas preču grupas, piemēram, veļas pulveri pārtikas produktu tuvumā utt. Vajadzīgas jaunas vitrīnas, bet mazs veikals to nevar atļauties." Šis gads, pēc D. Verbeles domām, būšot bēdīgs, jo īpaši gada sākums, jo cilvēki iztērējušies Ziemassvētkos un gadumijā, tā ka naudas pirkumiem būs pavisam maz.

Cīnās arī "Liepājas Būvmateriālu veikals" Baznīcas ielā. Tā vadītājs Māris Šliseris prognozē, ka gads sāksies ļoti smagi, maz ticams, ka tā otrajā pusē gaidāmi kādi ievērojami uzlabojumi. "Esmu reālists, kaut arī – optimistisks reālists. Cilvēki turpinās zaudēt darbu, jau tagad daudzās ģimenēs pelnītājs ir tikai viens, bet varbūt pat abi palikuši bezdarbniekos, turklāt aukstās ziemas dēļ maksa par komunālajiem pakalpojumiem droši vien palielināsies, tādēļ neredzu nekādus priekšnoteikumus, lai situācija uzlabotos. Vairumam cilvēku būs svarīgs tikai primārais: ēst, siltums, drošība. Kādi remontdarbi, tapetes utt? Tam nauda neatliks," viņš saka. "Varam cerēt tikai uz tiem, kas privātajā sektorā remontu plānojuši un tam sakrājuši, kā arī uz lielajām organizācijām un pašvaldību, kas īsteno projektus ar ES struktūrfondu finansiālo atbalstu. Mēs paši, pielāgojoties šim grūtajam laikam, jau esam pārstrukturizējušies un ieviesuši jaunus produktus, meklējuši labākos variantus. Domājam, ka cilvēki, kas tomēr būs gatavi savu naudu ieguldīt, gribēs labu preci, ar ekonomisko efektu un tādu, kas kalpotu ilgtermiņā."

Varētu šķist, ka pašreizējās krīzes laikā vislabāk veiksies lietoto preču tirgotājiem. Tomēr aptaujātie šo veikalu darbinieki neapliecināja, ka būtu jutuši kādu vērā ņemamu pieaugumu. Piemēram, lietoto apģērbu veikala "Miranda" grāmatvede Svetlana Vojecka atzina, ka apgrozījums krities tāpat kā visiem citiem veikaliem. Lai noturētu klientus, veikals mēģinot pieskaņoties pircēju vēlmēm, samazinot cenas, piemērojot atlaides. Tomēr necerot, ka šajā gadā varētu sagaidīt lielu apgrozījuma pieaugumu.

Vajag apvienoties

"Kurzemes Vārdam" neizdevās sazināties ar Tirgotāju asociācijas Liepājas nodaļas līdzšinējo vadītāju Valdi Rašmani, lai noskaidrotu viņa viedokli, kā mazajiem veikaliem noturēties šajā grūtajā laikā. Meklējot pa dažādiem avotiem, vieni teica, ka V. Rašmanis esot pametis Latviju, citi norādīja, ka viņš arī savas darbības laikā esot bijis vairāk aizņemts ar finanšu piramīdām nekā veikalnieku problēmām. Galu galā bija jāsecina, ka tirgotāju pārstāvis vienkārši ir pazudis. To apstiprināja arī Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs. "Diemžēl par Rašmaņa kunga gaitām tagad neko nezinu, viņš vienkārši pazudis," atzina H. Danusēvičs. Līdz ar to arī Latvijas Tirgotāju asociācijas Liepājas nodaļa vairs nedarbojas, visi procesi notiekot centralizēti. H. Danusēvičs izteicās: "Mums nav izdevies atrast citu aktīvistu, kas vadītu nodaļu, jo, lai tās darbs atmaksātos, ir vajadzīgi 150 biedru, ko Liepājā nevar sameklēt. Līdzšinējais vadītājs pēdējos gados darbojās sabiedriskā kārtā."

Protams, arī Liepājā būtu jādarbojas tirgotājus apvienojošai organizācijai. Jo viens nav karotājs. Tikai tad, ja pretenzijas un ierosinājumus izsaka asociācija, kas pārstāv daudzus attiecīgās nozares pārstāvjus, var cerēt, ka sadzirdēs, nenoliedz Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs.

H. Danusēvičs pastāstīja, ka esot ideja apvienot Latvijas Tirgotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, jo kopā varētu paveikt vairāk. To atbalsta arī LTRK Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs. Tāpat arī par mazo veikalnieku izdzīvošanas problēmām H. Danusēvičam ir līdzīgs viedoklis. "Ir jākooperējas," viņš saka. "Ir jāatmet ambīcijas, ir jānāk kopā, ir jāmēģina kopīgiem spēkiem noturēties."