Kurzemes Vārds

07:21 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novados

Grobiņnieki: " Taksobuss ir nepieciešams! "
Ilze Šķietniece

Vissāpīgāk grozījumi autobusu satiksmē skāruši Grobiņu, kur jau no 1. janvāra vairs nekursē taksobuss, kas līdz šim veica kopumā 16 reisu. Pasažieri ar šādām izmaiņām nav mierā.

Šo pakalpojumu nodrošināja privātpersona, kas bija noslēgusi līgumu ar Liepājas Autobusu parku. Līgums bija spēkā līdz 31. decembrim.

Liepājas Autobusu parks izmantoja iespēju to vairs nepagarināt, pastāstīja likvidējamās Liepājas rajona padomes administrācijas vadītājs Indulis Ozoliņš. Šo faktu apstiprina arī G. Kristapsons.

Netic, ka paliks mierā

"Nu jau ir kā vecos laikos – pārdevu simtu divas biļetes," šoferim trešdienas rītā sacīja 912. maršruta autobusa konduktore, ap pulksten pusdeviņiem iebraucot Liepājā. Kuplais braucēju skaits veidojas tikai tāpēc, ka nākamā reisa pulksten 8.20 no Grobiņas vairs nav. Ja reisu pulksten astoņos gadās nokavēt, nākamais no Grobiņas iziet tikai pirms deviņiem. Iedzīvotāji ar to nav pārāk apmierināti.

"Taksobusu nevajadzēja noņemt," saka liepājnieks Armands Lankšteins, kurš ik rītus dodas uz darbu Grobiņas novada SIA "Konoks plus". Viņam darbā jābūt pulksten astoņos no rīta, līdz šim braucis ar taksobusu, kas no Liepājas kursēja pulksten 7.15. "Ja piecpadsmit pirms astoņiem biju te, tad, uzskatu, ir normāli," A. Lankšteins stāsta.

Arī Valija Kalēja līdz šim izmantojusi šo reisu. Tagad viņa uz darbu ejot kājām. "Es jauno sarakstu vispār neesmu redzējusi," piecas dienas pēc izmaiņu stāšanās spēkā nopūšas grobiņniece Mērija Saukante. ""Kurzemes Vārdā" visas rindiņas izlasīju, jauno sarakstu neredzēju." Viņa pati gan taksobusu arī iepriekš izmantojusi reti – tikai tad, kad ilgi jāgaida līdz 912. maršruta autobusa atiešanai vai arī ir nepatīkami laika apstākļi. Liepājas Autobusu parka autobusos viņa, būdama pensionāre, varot braukt bez maksas.

"Vai tad grobiņnieki stāvēs mierā, vai tad tā arī paliks?" netic V. Kalēja.

Plāno rast alternatīvu

Grobiņas Novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Attīstības nodaļas vadītājs Jānis Neimanis uzskata: "Samazinājums ir dramatisks. Grobiņai ir svarīga laba satiksme ar Liepāju. Sevišķi tagad, kad daudzi sāk rēķināt, liek savu auto pie malas un brauc ar autobusu."

Liepājas skolās mācās vairāk nekā 200 bērnu no Grobiņas, vēl ir arī strādājošie. Grobiņas Novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols zina teikt – cik no Grobiņas brauc strādāt uz Liepāju, aptuveni tikpat brauc no Liepājas uz Grobiņu, kur joprojām darbojas dārzkopības un būvniecības uzņēmumi. Viņš apgalvoja, ka alternatīvu ir plānots rast. Par to piektdien tiks runāts ar Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāju Kristiānu Godiņu.

Liepājas Autobusu parka direktors Gundars Kristapsons uzsver, ka Grobiņas virzienā reisu grafiku ir plānots pārkārtot tā, lai tas būtu dinamiskāks, autobusi laikā, kad cilvēkiem jātiek uz darbu un skolu, kursētu ik pēc 15 – 20 minūtēm. Tagad, mehāniski izraujot no grafika noteiktus reisus, brīžiem autobusi viens pēc otra kursē ik pēc 15 minūtēm, brīžiem jāgaida pat stunda. "Problēmas ir jārisina pēc kārtas," G. Kristapsons saka, norādot, ka Autobusu parks ir tikai līguma izpildītājs, nevis lemj par reisu pārtraukšanu.

Grozījumi sabiedriskā transporta kustības grafikā bija nepieciešami, jo dotācijas no miljona latu samazinājusies līdz 680 tūkstošiem, skaidro I. Ozoliņš. G. Kristapsons norāda, ka šādu izmaiņu dēļ reisu skaits jāsamazina par 25 procentiem.

Uzziņai
Ar 2010. gada 1. janvāri maršrutā Liepāja – Grobiņa darbdienās pārtrauc kursēt autobusi: plkst. 6.40 no Grobiņas; plkst. 7.15 no Liepājas; plkst. 8.20 no Grobiņas; plkst. 9.35 no Liepājas; plkst. 10.15 no Grobiņas; plkst. 11.15 no Liepājas; plkst. 12.00 no Grobiņas; plkst. 12.30 no Liepājas; plkst. 13.05 no Grobiņas; plkst. 14.35 no Liepājas; plkst. 15.15 no Grobiņas; plkst. 15.43 no Liepājas; plkst. 16.15 no Grobiņas; plkst. 16.43 no Liepājas; plkst. 17.20 no Grobiņas; plkst. 17.50 no Liepājas.


Kultūras dzīvi organizēs divatā
Dana France

Vaiņodes kultūras dzīvi turpmāk organizēs Kultūras nama metodiķis Vilnis Ludviķis kopā ar nupat darbu sākušo kultūras menedžeri Mārtiņu Zālīti.

Jaunā darbinieka pienākumos ietilpst pasākumu, koncertu organizēšana, mākslinieku meklēšana, pastāstīja V. Ludviķis, kurš līdz šim pildīja Kultūras nama vadītāja pienākumus.

"Vaiņodē plānojam rīkot diskotēkas, koncertus, viesizrādes. Organizēsim Barikāžu atceres pasākumu, kas notiks 20. janvārī Stacijas laukumā, svinēsim Valentīna dienu," par iecerēm informē metodiķis.

Vaiņodes Novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons uzslavē jauno darbinieku par viņa idejām. "Cilvēks atnāca ar jaunu iedvesmu un vīziju par izmaiņām Vaiņodes kultūras dzīvē," pārliecināts ir priekšsēdētājs.

V. Jansons arī apgalvo, ka tādējādi domei netiek radīti lieki izdevumi, jo abiem kultūras darbiniekiem būs jāsadala viena likme. "Darba alga bija 250 latu. Tagad tā tiks dalīta pa daļām – 180 un 70 latu apmērā," paskaidro V. Jansons.


Meklē novada ģerboni
Ilze Šķietniece

Līdz februārim ir pagarināts Aizputes novada simbolu konkurss, stāsta domes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Tikko iedzīvotāju aptauju par simboliem jaunā ģerboņa izveidei izsludinājis arī Priekules novads.

Ideju konkursam "Aizputes simbolikas izveide" iesniegtie darbi tika vērtēti 11. decembrī. Žūrijā bija Aizputes Mākslas skolas pedagogi un pārstāvis no katra novada pagasta un Aizputes pilsētas. Pavisam bija iesniegti 16 darbi, piedalījās 15 dalībnieki. Par trim labākajiem tika atzīti Agneses Lībekas, Jāņa Šmita, kā arī Imanta Ozola un Linarda Tiļuga piedāvātie varianti. Tomēr žūrija norādīja, ka pilnībā novada simbolikas izveidei neviens no tiem neatbilst.

"Izveidot novada simbolu nav tik vienkārši, ir jābūt koncepcijai," uzsver A. Šilis. Viņš pieļauj, ka varbūt par pamatu var ņemt Aizputes ģerboni, to papildinot ar citiem elementiem. Tādēļ konkurss izsludināts atkārtoti, notiks janvārī un februārī. Tagad plānots piesaistīt vairāk mākslinieku un citu radošu speciālistu.

Arī Priekules novads izsludinājis aptauju par simbola izveidi un par pamatu piedāvā ņemt 1938. gadā apstiprināto un 1993. gadā atjaunoto Priekules pilsētas ģerboni, raksta www.priekulesnovads.lv.

Pašvaldības iedzīvotāji aicināti aizpildīt "Priekules Novada Ziņās" atrodamo anketu un nogādāt to pagastu bibliotēkās, pārvaldēs vai domē līdz 15. janvārim. Aptaujā aicināti iesaistīties arī mākslinieki, kurus interesē heraldika un kas spētu izveidot vairākas ģerboņa skices.

Novadu ģerboņa skices tiks iesniegtas izvērtēšanai Heraldikas komisijā. Simbolu ar parakstu apstiprina Valsts prezidents, pēc tam to reģistrē Kultūras ministrijā. Kārtību, kādā tiek radīti, apstiprināti un reģistrēti jaunie ģerboņi, nosaka "Ģerboņa likums".

Likumā "Par pašvaldībām" noteikts, ka tikai pašvaldības dome var noteikt novada simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts Heraldikas komisiju. Bet tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, ir tiesīgas lietot valsts mazo ģerboni.