Kurzemes Vārds

18:17 Ceturtdiena, 14. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

"Ozolāji cūkaudzētava" paplašināties neplāno

Ilze Šķietniece

SIA "Ozolāji cūkaudzētava" pagājušajā nedēļā pirmo reizi izmēģināja cūkgaļas eksportu uz Lietuvu. Arī šis komplekss, tāpat kā "Nygaard International", atrodas Lažas pagastā un pieder dāņiem, taču kaimiņus par konkurentiem neuzskata. Šādas domāšanas trūkst latviešu zemniekiem, uzskata uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anderss Holks Gildenkārne.

Pārdod Krievijā, Polijā, Lietuvā

SIA "Ozolāji cūkaudzētava" atrodas Štakeldangā, netālu no Aizputes robežas uz Kuldīgas pusi. Gadā uzņēmums realizē 10 – 11 tūkstošus cūku. Fermās mīt 440 Landrasas un Jorkšīras šķirņu krustojuma sivēnmātes un tiek nobarots aptuveni pieci tūkstoši cūku. Tiek turēti arī seši Landrasas, Jorkšīras un Djurokas šķirņu kuiļi.

Tā kā barošana ir automatizēta, pietiek ar 11 darbiniekiem. Cūkas tiek nobarotas piecos, piecarpus mēnešos. Tad tās sver aptuveni 110 kilogramu. Barība tiek pirkta gan no vietējiem lauksaimniekiem un "Saldus labības", gan no ārvalstu ražotājiem.

Cūkgaļu realizējot gan vietējā tirgū, gan Krievijā, Polijā un nu arī Lietuvā. Ārvalstu tirgi meklēti un atrasti vēl pirms ekonomiskās krīzes. "Polijā un Lietuvā cena nav labāka nekā Latvijā, vienīgais labums – ir priekšapmaksa. Varam būt pārliecināti, ka nauda ienāks. Krievijā arī cūkas pērk ar priekšapmaksu, turklāt cena ir labāka," stāsta A. H. Gildenkārne. "Bet, lai cūkas eksportētu, vajadzīgs lielāks darbs un vairāk laika."

Daudz vieglāk gaļu būtu pārdot tepat, Latvijā. Taču kopš ekonomiskās krīzes sākuma ir problēmas ar naudas plūsmu, jo te joprojām nav prakses par nopirktajiem lopiem veikt priekšapmaksu. Gaļas pircēji nemaksā kautuvēm, un šī iemesla dēļ kautuves savukārt nemaksā cūku audzētājiem.

Arī dāņiem cūkas kaimiņos nepatīk

Paplašināties šis cūku audzēšanas komplekss neplāno – tas, pēc uzņēmēju domām, arī esot iemesls, kādēļ par "Ozolājiem" pēdējā laikā nekas nav dzirdēts. Ne labi vārdi, ne sūdzības. "Cūkgaļas ražošanas biznesā neiet slikti, bet vienmēr var būt labāk," saka A. H. Gildenkārne. Esot grūti dabūt finanses, lai uzsāktu paplašināšanos. "Un jautājums ir arī par to, vai vietējie būtu gatavi tam, ka mēs paplašinātos," neslēpj dāņu uzņēmējs. SIA "Ozolāji cūkaudzētava" to jau mēģinājusi 2006. gadā, piedāvājot projektu "Rukši". Sabiedrība pret to asi iebilda, un projekts palika neīstenots.

"Dānijā ir līdzīgas problēmas – ir cilvēki, kam nepatīk, ka kaimiņš nodarbojas ar cūkkopību. Taču pašlaik Dānijā ir vairāk cūku nekā Latvijā, lai gan zemes platības ziņā tā ir daudz mazāka," uzsver A. H. Gildenkārne.

Viņš uzskata, ka tieši lauksaimniecība un mežsaimniecība ir tās jomas, kas Latviju var izvest no krīzes. "Joprojām ir daudz neizmantotu zemju un daudz vietu, kur varētu nodarboties ar cūkkopību, piena lopkopību, jo nav kaimiņu, kam tas varētu nepatikt." Dāņu uzņēmējs atgādina, ka Latvija savus spēkus jau reiz pierādījusi. 20. gadsimta 30. gados tā bijusi viena no valstīm, kas ražoja un eksportēja ļoti daudz lauksaimniecības produkcijas.

SIA "Ozolāji cūkaudzētava" vadītājs uzskata, ka vietējo zemnieku problēma ir tā, ka viņiem trūkst vēlmes sadarboties savā starpā. Viņš tai pašā pagastā esošo SIA "Nygaard International" par sava uzņēmuma konkurentu neuzskata: "Kaut kādā ziņā jau mēs tādi esam. Taču mēs nestrādājam tā, lai uztvertu viņus kā konkurentus. Mēs drīzāk viens otram palīdzam."

Saprot latviešu nepatiku

SIA "Ozolāji cūkaudzētava" tika izveidota pirms septiņiem gadiem, savus līdzekļus liekot kopā pieciem investoriem. Viens no viņiem šeit bija strādājis jau iepriekš un izpētījis apstākļus. Trīs investori ar lauksaimniecību nodarbojās Dānijā, bet viens bija biznesmenis. Tagad uzņēmums pieder četriem cilvēkiem. No sākotnējā sastāva palikuši tikai trīs investori.

Lauksaimniecības zemes apstrāde "Ozolājos" ir stingri nodalīta no cūku audzēšanas. Ar to nodarbojas A. H. Gildenkārnes tēvs un brālis, nodibinot uzņēmumu SIA "Eglat". SIA "Ozolāji cūkaudzētava" pieder 800 hektāri zemes, kas iznomāti SIA "Eglat". Vēl aptuveni 600 hektāru uzņēmums nomā no lauksaimniekiem Lažas un Aizputes pagastā.

A. H. Gildenkārne noliedz, ka dāņu lauksaimnieki par darbu Latvijā saņem papildu subsīdijas no Dānijas valdības, un arī nezinot, kādēļ un kur šādas baumas radušās. Dāņi saņemot tikai tos pašus tiešos platību maksājumus par zemes kopšanu, ko latviešu zemnieki. Turklāt latvieši, pēc dāņu uzņēmēja domām, pašlaik ir privileģētā stāvoklī, jo var piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus saimniecību modernizācijai. Dānijā lauksaimniekiem šādu iespēju nav, jo tā jau ilgus gadus ir ES dalībvalsts. "Pēc kāda laika visi būsim vienlīdzīgi," viņš ir pārliecināts. Taču uzskata: "Labāk būtu, ja subsīdiju vietā par savu produkciju lauksaimnieki saņemtu tās īsto cenu."

Dāņu uzņēmējs arī saprotot latviešu nepatiku pret ienācējiem. Līdzīgā situācijā 90. gadu sākumā nonāca paši dāņi. Dānijā tajā laikā ienāca daudzas Nīderlandes kompānijas, kas nodarbojās ar piensaimniecību. Taču dāņi ar laiku savas domas mainīja un izmantoja iespēju no viņiem mācīties. Uz iebildumu, ka latvieši no dāņu cūkaudzētājiem neko nevar mācīties, jo viņiem nav tādas naudas, lai izveidotu apjomīgus kompleksus, A. H. Gildenkārne attrauc: "Lielākie cūkkopības kompleksi Latvijā pieder jums pašiem! Tā ka ir arī lieli vietējie lauksaimnieki. Taču ne vienmēr ir svarīgi būt lielam, savu pieredzi tikpat labi var izmantot mazā fermā."

Uzziņai
/ SIA "Ozolāji cūkaudzētava" tika izveidota 2003. gadā.
/ Gadā uzņēmums realizē 10 – 11 tūkstošus cūku.
/ Cūkas līdz 110 kg svaram nobaro apmēram piecos mēnešos.