Kurzemes Vārds

06:57 Svētdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Jaunumi

Uzvar arī mūspuses jauniešu projekti

Noslēdzies jauniešu izglītošanas programmā "Skolēnu pilsoniskā līdzdalība demokrātijā" izsludinātais jauniešu projektu konkurss "Jaunieši var!". "Delnas" projektu konkursā no 15 pretendentiem atbalstu guva 4 projekti, divus no tiem bija iesnieguši mūspuses aktīvisti. Vaiņodes jauniešu biedrība "4U" īstenos projektu "Mācāmies uzklausīt, mācāmies sadarboties!", veidojot sadarbības modeli starp novada domi un sabiedrību, lai varētu risināt aktuālus jautājumus. Savukārt Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komiteja īstenos projektu "Ieskaties Liepājā!", kura mērķis ir radīt jauniešos interesi par Liepājā notiekošajiem politiskajiem procesiem un pievērst politiķu uzmanību jaunās paaudzes vajadzībām un viedoklim. Jaunieši rīkos foto konkursu un fotogrāfiju izstādi, kurā aicinās iesūtīs fotogrāfijas ar aprakstu par kādu konkrētu vietu Liepājā, kuru vēlas sakārtot. Tāpat būs politiķu un jauniešu talka, kuras laikā sakops kādu no Liepājas vietām.

Projektus "Delna" atbalstīs finansiāli un organizatoriski. Pēc tam jaunieši ar savu pieredzi iepazīstinās Latvijas vidusskolēnus, kuri būs pulcējušies "Delnas" rīkotajā vasaras skolā.


Leļļu izrādes Svētās Annas baznīcā

Liepājas Kultūras pārvalde sadarbībā ar leļļu teātri "Maska" un Svētās Annas draudzi šogad piedāvās četras leļļu izrādes bērniem un viņu vecākiem. Tās iecerēts veidot kā interesantus notikumus ne tikai pašiem mazākajiem skatītājiem, bet visai ģimenei, piemērojot tematiku baznīcas kalendāram. Bezmaksas izrādes notiks mājīgās Svētās Annas baznīcas telpās, bet vasaras sezonā – plašais Annas baznīcas dārzs, kas atrodas pašā pilsētas centrā. Pirmā izrāde "Ziemas pasaka" notiks jau 31. janvārī pulksten 12, un tā būs veltīta Sveču dienai, kuru pēc baznīcas kalendāra atzīmē februāra sākumā. "Ziemas pasaka" vēstīs, ka brīnumus iespējams piedzīvot ne tikai Ziemassvētkos, bet katru dienu. Svētās Annas draudzes mācītājs Jānis Bitāns šo izrādi vērtē augstu, tā sniedz priekšstatu par labā un ļaunā attiecībām pasaulē. "Sveču dienas pamatā ir dievišķās gaismas atspīdēšanas tematika. Dievs ir ļāvis ieraudzīt savu mīlestību un labumu savā Dēlā, kas ir jebkura patiesa gaišuma un sirds siltuma pamats," saka mācītājs. Leļļu teātrim "Maska" sadarbībā ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu jau tapušas trīs izrādes bērniem – "Prieka noslēpums", "Dievs un es – mēs esam draugi" un "Sīnaja kalns".


Indijai Liepāja var būt interesanta
Nora Driķe

Vakar Liepājā gaidīja ierodamies Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā un Zviedrijas Karalistē Balkrišnu Šetiju ar pavadoņiem.

Taču vēstnieks pēkšņi sasirdzis un Rīgā nonācis slimnīcā, tādēļ Liepājā ieradās tikai viens pārstāvis – smaidošs Indijas vēstniecības Zviedrijā militārais atašejs Radživs Edvardss. Viesis apmeklēja Liepājas Kuģu būves rūpnīcu, Liepājas domi un gides Nataļjas Vecvagares pavadībā devās ekskursijā pa pilsētu.

Kuģu būves rūpnīcai ir sadarbība ar Indiju – liepājnieki kuģu būvē izmanto Indijas tēraudu, kas pašlaik ir pasaulē vislētākais, atklāja rūpnīcas direktors Ivars Muravskis, kurš nākotnē plāno kontaktus ar Indiju attīstīt. Savukārt R. Edvardss sacīja, ka vēstnieks esot ārkārtīgi ieinteresēts Indijas sadarbībā ar Latviju un tagad iecerējis Liepāju apmeklēt vasarā. Liepājas domē R. Edvardss tikās ar Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu un domes Attīstības pārvaldes vadītāja vietnieku Mārtiņu Ābolu, kuri pastāstīja par Liepāju, arī par tās plāniem un iespējām.


Viesmīlīgi uzņem augstus viesus no Kanādas
Viktors Ulberts

Ūdenslīdēju skola un Jūras spēku flotile bija galvenie objekti, ar kuriem liepājnieki iepazīstināja Kanādas parlamenta Senāta priekšsēdētāju Noelu Kinselu un viņa delegāciju, kura vakar viesojās Liepājā.

Kanādas parlamenta Senāta priekšsēdētājs N. Kinsela Latvijā viesojas pēc Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes ielūguma. Vizītes mērķis ir iepazīties un pārrunāt iespējas attīstīt sadarbību starp abu valstu ostām un augstākās izglītības iestādēm, kā arī veicināt sadarbību lauksaimniecībā un enerģētikas jomā.

Augstais viesis Liepājā ieradās pēcpusdienā, uzreiz pēc Ventspils apmeklējuma. Ūdenslīdēju skolā viņu sagaidīja Latvijas Jūras spēku komandiera pienākumu izpildītājs Rimants Štrimaitis. "Tā ir labas gribas izrādīšana, viedokļu apmaiņa. Un varbūt nākotnē kāds no Kanādas parlamentāriešiem mūs arī atcerēsies, un kaut kāda sadarbība varētu izveidoties," "Kurzemes Vārdam" sacīja R. Štrimaitis.

Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem zināma veida sadarbība ar Kanādu jau ir bijusi. Tā, piemēram, Latvijas karavīri bija devušies turp apgūt angļu un franču valodu. Savukārt Ūdenslīdēju skolā tiek izmantots Kanādā ražots aprīkojums – nemagnētiskie ūdenslīdēju aparāti.

Bez N. Kinselas Kanādas parlamenta delegācijā ir arī senatori Deniss Dosons un Pērsijs Moklers. Līdzi bija atbraukusi arī N. Kinselas dzīvesbiedre Anna Kinsela. Kamēr vīri sprieda par militārām lietām, Liepājas pašvaldība viņai bija sagatavojusi atsevišķu kultūras programmu. Jau tūlīt pēc ierašanās pilsētā Kinselas kundzi savā pārziņā ņēma pašvaldības ārējo sakaru koordinatore Ligita Pudža, un aizveda A. Kinselu gan uz Amatnieku namu, gan Sv. Annas baznīcu.
Savukārt pašā vakarā ar augstajiem viesiem tikās Liepājas Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.


Rīko Valentīna dienas konkursu

Vēl pavisam nedaudz laika ir palicis līdz Valentīna dienai, ko atzīmē 14. februārī. Biedrība "Kultūras aktīvistu apvienība "OPĀ"" aicina liepājniekus un arī lauku iedzīvotājus piedalīties konkursā "Mana lauku sirsniņa". Tam var iesniegt dažādas fotogrāfijas, kolāžas, zīmējumus vai arī citas instalācijas, kas atbilstu šā konkursa nosaukumam. Darbi jāiesniedz līdz 8. februārim. To var izdarīt, sūtot uz e-pastu apvieniba.opa@gmail.com vai ienesot Liepājas Latviešu biedrības namā, 83. kabinetā. Labāko darbu autoriem būs pārsteigumu balvas.


Ar optimisma pieskaņu – uz priekšu
Līvija Leine

"Es arī ietu uz barikādēm, ja vajadzētu," vakar vakarā pārliecinoši teica 417. Liepājas jaunsargu vienības dalībnieks Dāvis Uldrihsons. Viņš stāstīja, ka, esot jaunsargu pulkā, mācījies saprast, kas ir patriotisms, ko nozīmē aizstāvēt savu valsti. Dāvis domā, ka viņu nebaidītu pat ienaidnieka draudi tikt iznīcinātam. Un, to sakot, augumā pasīkā 14 gadu vecā zēna balsī pusaudzim neierasta stingra pārliecība.

Ap nelielo ugunskuru, ko kopā ar citiem patriotiski noskaņotajiem liepājniekiem iekārtoja Liepājas Nacionālistu kluba jaunieši, tobrīd bija sapulcējušies jau vairāk nekā pusotra simta cilvēku. Starp sanākušajiem daudzi vīri, jaunekļi un meitenes formastērpos – zemessargi, jaunsargi. Starp tiem vecie ierindnieki – tautfrontieši Bruno Plotnieks, Arvīds Golts, Andris Doma, Oskars Gulbis, Modris Zihmanis, Arnolds Treide un vēl, un vēl. Te arī Ausma Blikerte. Viņa pati uz barikādēm nav bijusi, no slimnīcas, kur toreiz strādājusi, nav laista. Bet uz barikāžu atceres pasākumiem nāk vienmēr, kopš tie sākušies. "Man te jābūt, es to jūtu, tā mana iekšēja vajadzība," viņa saka. A. Blikerte ilgus gadus strādājusi kopā ar dakteri Teodoru Eniņu. "Viņš bija tas, kas visu to aizsāka," uzsver Ausma Blikerte, "un pēc tam centās ļaudis mudināt notikušo neaizmirst. Man acu priekšā, kā viņš vēl pirms dažiem gadiem te stāvēja un runāja."

Skanēja sirdis uzrunājošas tautasdziesmas Maijas Kalniņas un citu "Rikošeta" dalībnieku izpildījumā, "Daugav abas malas", ko ierosināja nodziedāt mūziķis Valdis Aivars, viens no Liepājas teātra dziedošajiem kungiem, kuri 1991. gadā 15. janvārī bija snieguši koncertu barikāžu sargiem Rīgā, vēl citas dziesmas. Viņa līdzbiedrs aktieris Jānis Dreiblats atcerējās, ka teātris tajā laikā bijusi it kā politiski neitrālā zona, ko interfrontisti un armijnieki atstājuši ārpus uzmanības loka, tāpēc viņš uzņēmies briesmu brīdī visus Tautas frontes dokumentus glabāt tur. Par to, ka piesardzība nav bijusi pārspīlēta, viņš pārliecinājies, esot Rīgā baisajā 20. janvāra naktī, kad Bastejkalnā atskanēja šāvieni un mira cilvēki. Bet, kad vakar viņš sanākušajiem jautāja, vai viņi būtu ar mieru atkal stāties savas valsts sardzē, atbilde bija kopīgs: "Jā!" Atmiņās par pieredzēto, koncertējot Doma laukumā, dalījās arī Valdis Skujiņš, par Lietuvas notikumiem – Aļģirds Šlaits, par mātes un mākslinieces izjūtām tajās dienās – fotomāksliniece Irina Tīre. Saviļņojoši bija klausīties 17 gadu vecās jaunsardzes Elīnas no sirds teikto pēc tam, kad viņa bija uzzinājusi, ka Liepājas nacionālpatriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis atceres ugunskuru iekur jau septiņpadsmito gadu. Viņa, tāpat kā Dāvis, apliecināja, ka uz šodienas jauniešiem Latvijas valsts var paļauties.

Pasākuma gaitā astoņi barikāžu sargi saņēma Barikāžu dalībnieka piemiņas medaļas. Un, no kopējā ugunskura šķiroties, visi kopā nodziedāja mūžīgi optimistisko "Bēdu manu, lielu bēdu," apliecinot, ka arī tik grūtos laikos, kādi mūs piemeklējuši pašlaik, tautā ir gana spēka gan atcerēties, gan tālāk dzīvot.