Kurzemes Vārds

19:06 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Vai skursteņslauķu deficīts?
Viktors Ulberts

Pagājušās nedēļas nogale Liepājā un tuvākajos novados bija ļoti trauksmaina lielā ugunsgrēku skaita dēļ. Dega mājas, pirtis, noliktavas, garāžas. Un gandrīz visām šīm nelaimēm bija viens iemesls – skurstenī aizdegušies sodrēji. Šādas ziņas no ugunsdzēsējiem saņemam katru dienu, tātad pie mums kaut kas nav kārtībā ar ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

Šīs jomas speciālisti stāsta, ka parasti pietiek skursteni iztīrīt vienu reizi sezonā. Parasti to dara vasarā. Ja krāsnīs kurina labu, sausu malku, tad ziemā problēmām nevajadzētu būt. Taču biezu sodrēju kārtu skurstenī var dabūt pāris mēnešu laikā, ja krāsnī grūž slapju malku un cita veida nepiemērotu kurināmo – sadzīves gružus, vecus zābakus, plastmasu un daudz ko citu, ko liesmas spēj aprīt. Ir zināms, ka tā rīkojas daudzi, lai samazinātu gružu apjomu un, protams, mazāk maksātu par to izvešanu. Tāpat ekonomiski grūtajos apstākļos daudziem gluži vienkārši var pietrūkt naudas labai malkai, tāpēc tie spiesti dažādi izlīdzēties.

Otra problēma – skursteņa netīrīšana. Savulaik, kad runāju ar kādu pieredzējušu skursteņslauķi, tas sacīja, ka šīs profesijas pārstāvju kļūstot aizvien mazāk. Taču negribu ticēt, ka pie mums būtu skursteņslauķu deficīts. Visticamāk, cilvēki vēlas arī uz šā rēķina ietaupīt. Par vienas cukas skursteņa iztīrīšanu meistari ņemot aptuveni piecus latus. Dažam skurstenim ir trīs vai četras cukas. Papildu izmaksas var būt, ja šajos darbos nepieciešams pacēlājs. Tā ka nevar teikt, ka šis pakalpojums būtu lēts.

Taču, saņemot skumjo ugunsgrēku uzskaitījumu, kļūst skaidrs, ka runa jau ir par pašu cilvēku drošību. Un tai naudu taupīt gan nevajadzētu.

Nerosinu ideju, ka situāciju vajadzētu risināt ar administratīvām metodēm. Proti, uzlikt par pienākumu ugunsdrošības inspektoriem pirms apkures sezonas līdz ar skolām, bērnudārziem un citām valsts iestādēm pārbaudīt privātmāju stāvokli un izsniegt atļaujas krāsns kurināšanai. Diez vai tas problēmu atrisinātu, visticamāk, tikai sarežģītu cilvēkiem dzīvi. Tādēļ atliek apelēt pie pašu cilvēku veselā saprāta. Diez vai 20 latu dēļ ir vērts riskēt ar savu un tuvinieku dzīvību. Un, ja mājā vēl dzīvo bērni, tad šādai taupīšanai vispār nav nekāda attaisnojuma. Nemaz nevajag nāves draudu. Diez vai ir kāds, kas priecātos, ja viņam naktī no gultas būtu jālec ārā pa logu salā un sniegā un jānoskatās, kā sadeg visa iedzīve. Galu galā ja tiešām nav iespējas iegādāties labu malku vai samaksāt skursteņslauķim, tad vismaz piecus latus vajadzētu atrast, lai nopirktu dūmu detektoru. No ugunsgrēka tas nepaglābs, toties spalgā skaņa noteikti pamodinās, ja kaut kur kaut kas sāks kūpēt. Cilvēki vismaz paliks dzīvi.