Kurzemes Vārds

17:23 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pilsētas naudasmaks

Jāpietiek, lai izturētu
Nora Driķe

2010. gada budžeta aprises "Kurzemes Vārdam" palīdz izprast Liepājas domes izpilddirektora vietnieks, Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs un pārvaldes vadītāja vietniece Evija Kalveniece.

2009. gads: pirmā krīzes gada pieredze

Pirms stāstīt, no kādas naudas Liepāja dzīvos 2010. gadā, ir jāsaprot, kādā situācijā pilsētas pašvaldība ir pašlaik, kāda ir 2009. gada pieredze jeb finanšu pieredze pirmajā krīzes gadā.

Latvijas finanšu krīzes dēļ pērn pirmo reizi pēc apmēram 10 gadu izaugsmes pilsētas budžets piedzīvoja lejupslīdi, un tā bija ievērojama. Jau veidojot 2009. gada budžetu, tika ieplānoti pašvaldības darbinieku algu krasi samazinājumi, darbinieku skaita samazināšana un mazāk naudas iestāžu uzturēšanai.

Gada vidū valdība, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus, pieņēma vairākus lēmumus, kas atstāja lielu un negatīvu iespaidu gan uz iedzīvotāju, gan uz pašvaldību ieņēmumiem: tika samazinātas pensijas, pārtraukts finansējums brīvbiļetēm lielai trūcīgu iedzīvotāju daļai sabiedriskajā transportā. Vienlaikus gada ritumā ievērojami palielinājās bezdarbs. Nebija gaidīts, ka tas pārsniegs 18 procentu. Arvien vairāk bija trūcīgo cilvēku – vajadzība pēc sociālās palīdzības ievērojami palielinājās. Valsts budžeta grozījumi radīja negatīvas sekas arī interešu izglītības jomā un citās.

Vienlaikus stipri saruka pilsētas ienākumi no nodokļiem. Neviena nodokļa ieņēmumu plāns netika izpildīts. Vissliktāk pilsētas budžetu iespaidoja iztrūkums iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildē. 2009. gadā šo nodokli Liepājas pašvaldība administrēja pati. Tas bija bijis izdevīgi vairākus gadus, kamēr ieņēmumi aizvien palielinājās: tā Liepāja savu nodokļa naudu saņēma uzreiz, bez valsts starpniecības. Taču pirmajā krīzes gadā pilsēta arī nodokļa iztrūkumu sāpīgi izjuta uzreiz.

Tā visa dēļ gada laikā, lai pilsētas budžetu sabalansētu, to vajadzēja grozīt vairākas reizes, samazinot izdevumus: vēlreiz apcērpot algas, uzturēšanas izdevumus, darbinieku skaitu, atsakoties no vairākām iecerēm, reorganizējot skolas un interešu izglītības iestādes. Pilsētas budžetam tas viss deva negaidītu triecienu. Daudzus izdevumus tagad valsts vietā pašvaldība ņēma uz saviem pleciem, piemēram, maksu par brīvbiļetēm sabiedriskajā transportā, interešu izglītības finanses.

Izeju no krīzes pašvaldība saredzēja Eiropas Savienības fondu finansētos projektos, cerot ar tiem ne tikai uzlabot pilsētas vidi, bet arī atbalstīt būvniecības nozari un tā iegūt arī vairāk nodokļu pilsētas budžetā. Taču konkurences asajā cīņā būvnieku algas sasniegušas tik zemu slieksni, ka guvums pilsētas budžetā no tām maz jūtams.

2010. gads: trauslais līdzsvars un melnie zirdziņi

Stāstīt par šā gada budžetu ir grūtāk, jo, pērnā gada izmācīti, tagad daudz labāk izprotam, ka ir vairāki lieli nezināmie jeb neprognozējami melnie zirdziņi. Tagad zinām, ka valdība pēkšņi var pieņemt pārsteidzošus lēmumus, atteikties no solījumiem. Zinām, ka nodokļu prognoze var nepildīties, un rēķināmies, ka bezdarbs drīzāk palielināsies, nevis saruks.

Tomēr arī šā gada budžetā ienākumu un izdevumu plāns ir līdzsvarots. Budžets veidots piesardzīgi – tā, lai izdevumu daļa būtu samazināta jau no paša gada sākuma un vēlāk vairs budžeta grozījumi uz leju nebūtu jāveic, uzsver domes izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos – Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs. Vai piesardzība ir bijusi vietā, vai visi melnie zirdziņi ir saskatīti? Vai arī tas tomēr ir pārāk optimistisks budžets, kā domes sēdē pauda opozīcijas deputāti, to redzēsim tikai gada ritumā.

Nākotne astoņiem mēnešiem

Nav iespējams skaidri prognozēt, kādi būs šā gada pamatbudžeta ieņēmumi. Budžeta plānā tie ierakstīti apmēram par 6 miljoniem latu mazāki nekā pērn. Galvenokārt samazinājums ir paredzēts tādēļ, ka maksājumi no valsts budžeta pašlaik tiek solīti tikai gada astoņiem mēnešiem. Valsts dotācijas interešu izglītības pedagogiem, mērķdotācijas speciālajām izglītības iestādēm un internātskolām, pedagogu algām – to visu pašlaik valdība ir apsolījusi tikai astoņiem mēnešiem. Kas būs pēc tam? Vai, sākoties jaunam mācību gadam, valstij būs naudas, lai bērnus varētu skolot bez izmaiņām? Pašlaik to neviens nezina.

Līdzīgi bijis arī pērn. Pašvaldību rūgtā pieredze: gada laikā valsts finansējums dažām pozīcijām te noņemts, te piepeši gada beigās atkal pielikts. Tādā situācijā grūti ar kaut ko rēķināties.

Nodokļu ieņēmumi var pārsteigt

Liepājas dome plāno, ka šogad būs mazāki ieņēmumi no azartspēļu nodokļa, jo ir slēgtas trīs spēļu zāles un samazinās spēļu iekārtu skaits.

Nekustamā īpašuma nodokļa ailē arī plānots samazinājums – par apmēram 700 tūkstošiem latu. Tas tādēļ, ka ir samazināta zemes kadastrālās vērtības bāze un nodoklis par zemi un ēkām maksātājiem būs mazāks. Bez tam pašlaik nav zināms, kāda šogad būs Liepājas domes atlaižu politika šim nodoklim. Iepriekšējos gados atlaides intensīvi izmantoja gan daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas biedrības, gan trūcīgie iedzīvotāji, pērn – arī viesnīcu ēku īpašnieki. Kopā pērn tika piešķirtas šā nodokļa atlaides par 109,5 tūkstošiem latu.

Šogad mēs, iedzīvotāji, pirmo reizi maksāsim arī mājokļa nodokli. Taču ieņēmumi no tā pašvaldības budžetā nav vēl ieplānoti. Tas tādēļ, ka tad, kad saskaņota pilsētas ieņēmumu prognoze ar Finanšu ministriju, precīzi vēl nav bijis zināms, kāds būs šā nodokļa aprēķins, skaidro R. Fricbergs.

Bet kā tad būs ar pašu galveno – iedzīvotāju ienākuma nodokli? To šogad pašvaldība saņems ar valsts starpniecību, jo pilsēta pati to vairs neiekasēs. Cik pašvaldībai jāsaņem šādā gadījumā, tas tiek aprēķināts, vadoties no nodokļa izpildes 2008. gadā. Tādēļ šā nodokļa prognoze ir lielāka nekā 2009. gadā pilsētas ieņēmumos. Prognozi ir noteikusi Finanšu ministrija, un šī prognoze domei arī bija jāieraksta budžeta plānā.

Taču arī te ir viens liels nezināmais. Pēc solījuma likumā par valsts budžetu valdība garantē pašvaldībām pārskaitīt tikai 92 procentus no šā nodokļa prognozes. Ja nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pildīsies, var gadīties, ka pašvaldības saņem arī visus 100. Ar ko šajā gadījumā rēķināties? Liepājas dome ieņēmumos rēķinās ar 100, bet izdevumos – ar 92. Šaubīgie 8 procenti ierakstīti tādā pozīcijā, kuru var gan izpildīt, gan arī neizpildīt, pārāk lielas sāpes ar to nevienam nenodarot, skaidro R. Fricbergs. Ja šie ienākumi būs, tad tos izmantos ES fondu finansētu projektu līdzfinansējumam. Ja nebūs, tad dome varēs lemt par kredītu ņemšanu vai neņemšanu šiem projektiem.

Ieguvēji vai zaudētāji?

Šogad no pilsētas budžeta neviens nesaņems vairāk nekā pērn. Nevienam nebūs lielāka alga vai atļauts izdot vairāk naudas nekā citus gadus. Gluži pretēji – algas, darbinieku skaits, iestāžu uzturēšanas izdevumi tiek apcirpti. Tādā nozīmē ieguvēju nebūs, tikai zaudētāji, saka Evija Kalveniece un Ronalds Fricbergs.

Tomēr dažās izdevumu pozīcijās plānots pieaugums. Pilsētas budžeta prioritātes ir sociālā drošība un attīstība, vairākkārt uzsvēris domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Tādēļ nedaudz vairāk naudas nekā pērn atvēlēts sociālajiem pabalstiem: dzīvokļu pabalstiem, pabalstam garantētā iztikas minimuma nodrošināšanai, sociālajām garantijām bāreņiem un audžuģimenēm, kā arī skolēnu brīvpusdienām.

Bez tam tiek plānots turpināt visus iesāktos ES finansētos projektus, īstenot vēl citus. Pašlaik Liepājas dome nav atteikusies ne no vienas ieceres, budžeta plānā ir arī Liepājas koncertzāles iecere. Pavisam dažādu projektu un programmu finansējumam šogad paredzēti apmēram 13 miljoni latu jeb trešā daļa no pamatbudžeta izdevumiem (pērn šī pozīcija aizņēma 23 procentus no pamatbudžeta izdevumiem). Bez tam šogad plānots vairāk naudas par kredītu un procentu atmaksai – apmēram 3,4 miljoni latu. Arī šī izdevumu pozīcija gada ritumā var mainīties, jo dome daļu šo izdevumu lūgs atlikt uz turpmākiem gadiem. Tādēļ, pēc R. Fricberga domām, pašvaldības kredītsaistības 2010. gadā nebūs lielākas par apmēram 15 procentiem no pamatbudžeta, un tādā līmenī tās pašvaldības budžetu neapdraud.

Pašvaldībai un liepājniekiem – visvairāk jau pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem, kultūras darbiniekiem, kuru algas ir sarukušas līdz ļoti zemai robežai, bet arī citiem – un viņu ģimenēm šis būs ļoti grūts izturības gads. Pilsētas vadītāji sola, līdzko stabilizēsies Liepājas finansiālā situācija, algas šajās nozarēs pārskatīs. Bet ilgtermiņā, ja pašvaldībai izdosies labi īstenot lielās būvniecības ieceres – Brīvības, Zirņu un Ganības ielas pārbūvi, ēku siltināšanu un citus projektus –, tad šis gads pilsētai varētu būt lielu un pozitīvu pārvērtību gads.

Uzziņai

Liepājas budžets, miljonos latu 2009. 2010., plāns

Pamatbudžeta ieņēmumi 38,2 31,7
Speciālā budžeta ieņēmumi 2,55 2,56
Līdzekļu atlikums gada sākumā kopā (saistīts ar iesāktiem projektiem, kas tiek turpināti
nākamajā gadā) 11,06 7,68
Kredītlīdzekļu piesaiste 2,4 2,96
Kopā 54,2 44,9

Pilsētas nodokļu ieņēmumi 2009., plānots gada sākumā 2009., izpilde 2010. gada plāns, miljonos latu

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 21,5 17,7 21,97
Nekustamā īpašuma nodoklis 2,41 2,22 1,72
Azartspēļu nodoklis 0,2 0,19 0,15

Kopbudžeta izdevumi, miljonos latu 2009. 2010., plāns

Atlīdzība (algas + sociālais nodoklis) 19,86 12,59
Uzturēšanas izdevumi 6,38 5,18
Subsīdijas (t. sk. pašvaldības kapitālsabiedrībām) 6,22 3,93
Sociālie pabalsti 3,28 3,33
Projektu un programmu finansējums 11,68 12,94
Kapitālie izdevumi 0,13 0,4
Kredītu un procentu atmaksa 2,67 3,39
Rezerves fonds 0,01 0,09
Speciālā budžeta izdevumi 3,96 3,06
Kopā 54,2 44,9