Kurzemes Vārds

10:41 Otrdiena, 26. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Vai vispār vērts sākt skaitīt?
Dina Belta

Šovasar Latvijā paredzēta lielā lauksaimniecības skaitīšana. Lai ar informāciju par situāciju šajā nozarē nodrošinātu visus, uz kuriem tas attiecas un kuriem to būtu svarīgi zināt. Iegūstamās ziņas arī ir ļoti svarīgas, lai ar tām pamatotu jaunus tiešo maksājumu naudas pārdales kritērijus Latvijai sarunās ar Eiropas Komisiju par tiešmaksājumu izlīdzināšanu – tā skaidro Ekonomikas ministrija un Centrālā statistikas pārvalde. Tātad zemniekiem tas būtu ļoti svarīgi!

Daudzās lapas, kas skaitīšanas gaitā būs jāizpilda, prasa plašu saimniecības un saimnieka raksturojumu, ziņas par zemes izmantošanu, visiem augiem un dzīvniekiem, ko tur audzē, būvēm un tehnisko nodrošinājumu, ko izmanto. Arī par to, kā ar, ecē, laista, kā veido ainavu un kā savāc mēslus.

Ja vajag, tad vajag. Tikai ir viens bet – kas to darīs? Centrālā statistikas pārvalde paziņojusi: finanšu resursu taupības nolūkā to darīs reģionālo lauksaimniecības pārvalžu telpās, kur pieteikties nāks atbalsta saņēmēji. Jā, un vēl to darīs lauku attīstības speciālisti. Tikai – viņi par to vēl neko daudz vis nezina! Vienīgi to, ka uzliktais darba apjoms ir fiziski nepaceļams un nepanesams. Piemēram, Grobiņas novadā ir vairāk nekā astoņsimt saimniecību. Un viņi zina to, ka par smago un laiku paņemošo uzdevumu pašā lauksaimniecības darbu karstumā – apmēram no aprīļa – viņiem nebūs arī finansiāla gandarījuma.

Lauku attīstības speciālistiem kreņķis vēl arī par to, kā šo lietu – iztaujāšana, kā viņi lēš, aizņemtu vismaz stundu vai pusotru – uztvers iztaujājamie. Ko teiks tie, kas ar saviem platībmaksājumu prasījumiem un citiem aktuālajiem jautājumiem sēdēs aiz kabineta durvīm, kamēr kaimiņš, nervozi pulkstenī skatīdamies un par neiestādīto kartupeļu maisiem domādams, klāstīs visus sīkumus par savu saimniecību? Turklāt nebūt ne vienmēr zemniekam galvā un mapē līdzi būs visi vajadzīgie dati – tātad ne vienmēr pietiks ar vienu iztaujāšanu vien. Un kas skaitītājiem atmaksās degvielas izdevumus?

Valsts, apaļi ņemot, algo pa vienam šādam speciālistam uz katru jaunizveidoto novadu. Bet mūspusē Grobiņas un Nīcas novados šie speciālisti vēl pagaidām algu saņem no pašvaldības, jo šīm teritorijām attīstības indekss esot pozitīvs, tātad valsts atbalsts mazāk vajadzīgs. Jā, un tad jau tā kā sanāk, ka šajos abos novados valsts vismaz pašlaik ne no viena nevar prasīt, lai viņš šo darbu darītu.

"Es varu to darīt, bet varu arī nedarīt, neviens mani nevar piespiest un nevar arī izkontrolēt," apmēram tā pirms dažiem mēnešiem sacīja kāds Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra darbinieks, kam arī vajag iesaistīties šajā procesā.

Un tad nu gluži loģiski rodas jautājums: ko vērti būs šīs skaitīšanas rezultāti? Vai tas nebūs vēl viens pasākums, ko valsts izdara tikai ķeksīša dēļ?