Kurzemes Vārds

23:30 Otrdiena, 21. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Veikali

Vienkārši Marijai
Nora Driķe

Pirms gadiem desmit daļa šo veikalu vēl lepojās ar nosaukumiem. Vienu īpašnieki bija nosaukuši seriāla vārdā "Vienkārši Marija". Bet tagad dzīve ir kļuvusi tiešāka. Logos zib lapiņas "Lietoti apģērbi". Vecās, labās humpalas!

Liepājas uzziņu birojā pašlaik ir informācija par 18 lietoto preču veikaliem, bet šādu apģērbu pārdošanas giganta SIA "Degas" pārstāvis Renārs Strazdiņš pat lēš, ka pilsētā varētu būt ap 30 valkāto drēbju veikalu. Viņš uzskata, ka tā ir modernas sabiedrības pazīme.

Meklē labas lietas

Ar visām savām šā brīža grūtībām cilvēki joprojām meklē ļoti kvalitatīvas lietas. Labāk pirkt labu lietu par diviem latiem, nevis kaut kādu lupatu par 20 santīmiem, uzskata Natālija Konohina, kura lietoto apģērbu tirgošanas biznesā darbojas jau gadus piecpadsmit, viņai ir viens no veikaliem Republikas ielā.

"Manuprāt, labu lietu izvēles veikalos trūkst, visur ir viens un tas pats. Jūs te nopirksiet šo mēteli, un jums tāds būs vienīgajai, un tas labi izskatīsies. Jums ir individuāla lieta. Ja jauno apģērbu tirgotāji precei meklētu individuālu piedāvājumu, tad tirdzniecība veiktos labāk un arī dzīve būtu interesantāka," tā spriež N.Konohina, neuzsverot to, ko saka pircēji: ka iegriezties lietoto preču veikalos tomēr vispirms mudina iespēja nopirkt lēti.

Krīzi, protams, jūt arī N.Konohinas veikals. Otra tik slikta gada, kāds bijis 2009., neatceroties. "No novembra tirdzniecība vispār apstājās. Decembrī jau parasti daudz mūsu preču nepārdod, jo cilvēki cenšas uz Jaungadu tomēr pirkt ko jaunu. Janvāris, februāris apģērbu veikaliem arī nav aktuāli. Martā parasti atsākas pārdošana. Dievs mums dod iespēju algas nopelnīt. Mēs no šī darba dzīvojam. Esam laimīgas, ka mums ir kāda nodarbošanās, strādājam jau ilgus gadus divatā ar pārdevēju Sandru Jarošenko. Ļoti daudzi cilvēki stāsta savus bēdu stāstus, bet pašiem tomēr arī jādomā par sevi, nevis tikai jācer uz palīdzību no malas vai no valsts. Vēl – mazie biznesmeņi, ja nebūtu pacelti nodokļi, izdzīvotu, bet tagad ir grūti." Viņa, tāpat kā pirms nedēļas kurpnieki, saka: pircēju esot mazāk arī tāpēc, ka pilsētā gluži vienkārši ir mazāk cilvēku nekā agrāk.

Vajag tik strādāt!

Liepājas centrā ir arī mazs bērnu lietoto apģērbu veikaliņš, kas parasti ir pilns ar māmiņām. "Vajag tikai strādāt! Jo es vairāk strādāju, jo man labāk iet. Esmu te jau no pulksten sešiem rītā: preces jāšķiro, jāceno, reizēm jāizmazgā, jāpiešuj kāda podziņa, mēs tās arī gludinām," saka saimniece, ievedusi dziļāk veikala telpās – mazā kambarītī, kas piekrauts dažādām vēl pārdošanai nesagatavotām lietām. Viņa labprāt dalījās savās pārdomās, bet nevēlējās avīzē minēt vārdu. "Nu, druscītiņās apgrozījums ir nokrities, lielākus ienākumus jūtam tajās dienās, kad izmaksā algas."

Viņa šajā jomā darbojoties jau vairākus gadus. "To izvēlējos, jo te bija nepieciešams mazāks ieguldījums. Varēja sākt ar 3000 latu, tas nav daudz. Bet visu laiku ir jāiegulda. Un skaistākās lietas ir jāpārdod, nevis jānoliek pašam sev, citādi cilvēki nenāks. Ja nebūs iestrādes, nebūs arī pircēju. Agrāk jau visu biznesu apēda telpu īre. Tā taču no peļņas bija jānosedz. Tāpēc jau tirgotāji liek tos šausmīgos uzcenojumus. Paldies Dievam, tagad man ir īre, kuru varu samaksāt." Viņa stāsta, ka pēc precēm, kuru skaitā ir arī dažādi sadzīves priekšmeti, braucot uz Lietuvu, Angliju, Vāciju, cenšoties iztikt bez starpnieka, jo "es arī gribu skaistas un lētas lietas".

"Pieprasījums palielinās. Bet vajadzīgi ir labi humpalu veikali, kur ir labas drēbes. Kāpēc mums veikalos ir tā pelēcība? Vienveidība taču ir apnikusi. Un kvalitāte ir bieži vien drausmīga, ķīniešu preces – līdz pirmajai mazgāšanai. Bet humpalās var atrast ko interesantu. Pēc jaunā gada te nāk lietas pat ar visām apsveikuma kartītēm. Atvērts, paostīts, aiztaisīts ciet. Citreiz ar visām mīlestības vēstulēm izmests ārā."

Lai gan konkurence šo veikalu starpā ir milzīga, viņa, tāpat kā N.Konohina, teic: veikali izdzīvos, ja katrs atradīs savu odziņu, savu nišu. "Man šķiet, mums tirdzniecības centru ir par daudz, Liepājā vajadzētu attīstīt citas jomas – tūrismu, izklaidi."

Kāpēc – humpalas?

SIA "Degas" Latvijā pieder 28 veikali, Liepājā – divi, un šeit triju mēnešu laikā sagaidāms, ka atvērs trešo, pastāsta firmas pārstāvis R.Strazdiņš. Viņš arī nedaudz paver priekškaru noslēpumam humpalas – vārdam, kuru esam izveidojuši, saīsinot frāzi "humānā palīdzība". Ārzemēs uz ielām pie tirdzniecības centriem stāv speciāli konteineri, kuros cilvēki var atstāt lietas, kas viņiem nav vajadzīgas. Galvenokārt mērķis ir labdarība, piemēram, vāc ziedojumus kādam vēža apkarošanas fondam vai kādam citam fondam. Firma, kas drēbes savāc, no katra kilograma pārdoto drēbju noteiktu naudas daudzumu ziedo fondam. R.Strazdiņš teic, ka drēbes tiekot dezinficētas, un dod padomu, ka nopirktais lietotais apģērbs mājās noteikti ir jāizmazgā.

Viņaprāt, vērojums, ka pēdējā laikā tiek atvērti ļoti daudzi jauni lietoto preču veikali, ir pareizs, un tas notiekot visā Latvijā. "Tā ir masveida psihoze, cilvēki metas šajā biznesā, domā, ka tas ir plaukstošs. Bet šī nozare ir tāpat cietusi no krīzes, apgrozījums salīdzinājumā ar 2008.gadu pērn krities par 30–40 procentiem," stāsta R.Strazdiņš. Tieši tādēļ, lai kompensētu rūkošo apgrozījumu, arī "Degas" dažviet verot vaļā jaunus veikalus. Otra lieta – telpu īre tagad ir daudz pieņemamāka, "pirms pusotra gada tās bija zelta vērtībā". Bet viņš uzsver: "Investēt tagad lietotajos apģērbos ir tikpat liels risks kā jebkurā citā jomā."

Ko lietoto apģērbu bizness liecina par mūsu sabiedrību? R.Strazdiņš: "Mūsu cilvēki ir moderni un pareizi domājoši. Lietojot lietu atkārtoti, mazāk piesārņo dabu, ietaupa resursus. Ir cilvēki, kas pie mums meklē ekskluzīvas lietas, ražotas gadus iepriekš, kurām tagad modes acīs ir cita vērtība. Šajā gadījumā mēs neatšķiramies no citiem pasaulē. Jā, tagad nāk mazāk cilvēku pie mums, jo tie kļuvuši praktiskāki, neiepērkas tik emocionāli kā agrāk."