Kurzemes Vārds

14:39 Svētdiena, 20. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Jaunumi

Pēc vingruma – uz trenažieru zāli

Voldemārs Jonkuss tikko cītīgi minis velosipēda pedāļus, tad pamēģinājis izkustināt mehānisko slēpju paminas, bet pēc brīža jau klāt pie kompleksā trenažiera. Kustības tik veiklas, ka negribas ticēt, ka kungam patiešām ir 76 gadi. Otrās grupas invalīds. Mūžu nostrādājis Tosmarē, tagad negriboties mājās ierūsēt. Tāpēc gandrīz katru dienu mēro ceļu uz Neredzīgo biedrības sporta kluba "Ezerkrasts" trenažieru zāli.

Un viņš nav vienīgais. Trenažieru zālē, sociālo rehabilitētāju Janas Tīrumas un Igora Langfrīda vērīgi un profesionāli uzraudzīti, ik nedēļu spēkus atgūst ap 40 Neredzīgo biedrības biedru un arī citu invalīdu. Viņiem ir iespēja darboties ar trim velosipēdiem, divām slēpēm, preses solu, stieņa cilāšanu, ar hantelēm, bumbām, vingrot uz paklāja, tā pierādot, ka invalīdi var paveikt arī ko vairāk, ne tikai nodarboties ar galda spēlēm. Pagājušā gada nogalē trenažieru zāle tikusi pie jaukas, universālā dizaina prasībām atbilstošas ģērbtuves un dušas telpas. Daļa inventāra iegādāta ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējuma atbalstu projektā "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā". Šā projekta laikā redzes invalīdiem ir iespēja 8. vidusskolas baseinā nodarboties ar peldēšanu.


Mencas paliks pie pārkāpējiem
Pēteris Jaunzems

Septiņas tonnas smagais nelegālais mencu loms, kas tika atrasts uz zvejas kuģa "Kentaurs", paliks pie pārkāpējiem.

Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks Felikss Klagišs pastāstīja: "Lai gan nelegālā krava pēc būtības būtu jākonfiscē, visticamāk, tā paliks pie pārkāpējiem." Tāda diemžēl esot valstī pašlaik pastāvošā kārtība. Zivis nav paredzēts nodot arī trūcīgajiem. Vienīgais, ko pārvaldes amatpersonas varot darīt, – vainīgajiem piespriest administratīvo sodu no 200 līdz 3000 latu. Likums gan pieļaujot, ka pārkāpējiem var piespriest papildu sodu – zivju konfiskāciju, taču tehnisku apsvērumu dēļ tas netikšot darīts: lai mencas nogādātu Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrai, neesot ne cilvēku resursu, ne transporta. "Un arī tur neviens nebūtu sajūsmā par vedumu, jo zivis ir produkcija, kas ātri bojājas, un tur tās gluži vienkārši nav kur uzglabāt," paskaidroja F. Klagišs. Kravas tirgus vērtība, pēc direktora vietnieka aprēķiniem, naudas izteiksmē esot daudz lielāka un sasniedzot ap 5 tūkstošiem latu.

Lai gan sodi zvejas noteikumu neievērotājiem nav efektīvi, pārvaldes sagatavotie grozījumi tajos kaut kur esot iestrēguši. F. Klagišs pastāstīja, ka nelegālas mencas uz kuģiem tiekot aizturētas diezgan bieži. Tomēr krava, ko inspektori atklājuši uz "Kentaura", bijusi īpaši liela. Kaut arī apkalpe to nebija nozvejojusi pati, bet tikai pārkrāvusi jūrā uz sava kuģa, pārkāpums ir noticis un par to vainīgajiem dāvināt septiņas tonnas mencu, protams, nav loģiska rīcība.


Aiziesim!
Ballīte kinoteātra vestibilā

Piektdien kinoteātra "Balle" vestibilā "Popcorn lounge" pulksten 23 paredzēts deju mūzikas pasākums "Love Sounds". Ar saulainām un pozitīvām melodijām iepriecinās Dj Nikulin, Guretsky un RXD. Dīdžejs Nikulin četru gadu laikā uzstājies gan pašmāju, gan ārvalstu klubos. DJ Guretsky muzikālais formāts ir house mūzika, bet viņam patīkot veidot arī savu setu eklektiski, taču nepazaudējot harmoniju. DJ RXD karjeru sācis 2001. gadā, spēlējot klubā "Metro". Mūzikas pamatstils vienmēr ir house un techno. Ilgu laiku sadarbojies ar Dj Rudd, tāpēc izveidoti daudzi labi house skaņdarbi. Bez dīdžejošanas viņš organizējis dažādus pasākumus. Pašlaik Dj RXD ir apvienības "housemusic.lv" dalībnieks.


Policisti pie pingponga galda

Kurzemes policisti veiksmīgi startējuši Valsts policijas spartakiādes sacensībās galda tenisā un ieguvuši godalgotas vietas, informē Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse. Kurzemes reģiona pārvaldes komandu pārstāvējusi Dace Štamere, Līva Majore, Egons Jēkabsons, Sajans Nakipovs, Ivars Šuvalovs, Agris Grazdiņš un Ēriks Abersons – Liepājas, kā arī Kuldīgas policijas iecirkņa darbinieki. Sacensībās piedalījušās septiņas reģionu komandas, un kurzemnieki komandu konkurencē izcīnījuši 2. vietu. Vislabākos rezultātus individuāli guvuši Dace Štamere un Ivars Šuvalovs. Viņiem abiem - 1. vieta.


Piedāvā darbu policijā Rīgā

Veseliem un ar likumu draudzīgiem cilvēkiem ir pavērušās darba iespējas un viņi var kļūt par valsts nozīmes objektu apsardzes kārtībniekiem, informē Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse.Darba iespējas pavērušās saskaņā ar valdības lēmumu, ka Valsts policija ar 2010. gada 1. jūliju paplašinās apsargājamo objektu sarakstu, nodrošinot Saeimas apsardzi. Lai šo uzdevumu izpildītu, Valsts policija līdz šā gada 1. aprīlim organizē kandidātu pieņemšanu dienestā un nosūtīšanu uz speciālu mācību kursu. Par kandidātiem pieņemšanai dienestā izvirzītajām prasībām, kā arī dokumentu iesniegšanas vietu un laiku līdz 15. martam jāsazinās ar Valsts policijas Personāla vadības biroju pa tālruni 67219938 vai 67219824.


Maize un avīzes vienuviet
Kristīne Pastore

Vakar Pētertirgū uzņēmums "Saldus maiznieks" atvēra vēl vienu tirdzniecības vietu. "Mums klājas labi un ies vēl labāk," priecājas pārdevējas Rasma Štolcere un Evita Dambe, norādot, ka kopā ar maizīti un dažādiem konditorejas izstrādājumiem šajā vietā var iegādāties gan "Kurzemes Vārdu", gan citas avīzes un žurnālus.

"Saldus maizniekam" Pētertirgū jau ir viens stends. Jaunais atvērts netālu no ieejas skārņos, nākot no tirgus laukuma puses. "Pie mums var nopirkt visu," piedāvājumu izrāda pārdevējas. "Gan maizi, kūkas un tortes, gan smalkmaizītes, plātsmaizes, pīrādziņus un daudz ko citu, arī visu veidu mīklu, lai gardumus ceptu mājās." Bet jaunums Pētertirgū ir avīzes un žurnāli, ko arī var iegādāties jaunatvērtajā "Saldus maiznieka" stendā.


Skolēni ēno žurnālistus, profesorus un citus
Daina Meistere

Vakar norisinājās organizācijas "Achievement – Latvija" rīkotā Ēnu diena. Un skolēni izmantoja iespēju iepazīt interesējošās nozares un to darbinieku ikdienu. Tā kā jaunieši mēdz izvēlēties tās jomas, kuras viņiem šķiet interesantas un prestižas, tad ēnas vakar sekoja arī mūsu pilsētas žurnālistiem. Laikraksta "Kurzemes Vārds" žurnālistu darba ikdienas soli uzraudzīja divas ēnas, portāla liepājniekiem.lv veidotājiem sekoja trīs ēnas. Evita Laure no Nīcas vidusskolas 12. klases, Ieva Cipriķe no Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas 11. klases un Mūzikas vidusskolas 2. kursa audzēkne Dace Melvere pastāstīja, ka viņas interesē žurnālistika un tāpēc izvēlējušās apskatīties, kā strādā šīs profesijas pārstāvji. "Es domāju studēt Liepājas Universitātē sabiedriskās attiecības un žurnālistiku, tāpēc man patika, ka bijām gan redakcijā, gan radio studijā, gan varējām arī pašas intervēt," savu izvēli motivēja Evita.

Ēnu nav trūcis arī citās iestādēs. Piemēram, Liepājas Universitātes darbiniekus un mācībspēkus ēnot bija izvēlējušies 34 skolēni. Viņi izrādījuši interesi gan par studiju programmu pasniedzēju darbu, gan par profesoru, katedras vadītāju un lektoru ikdienu, tāpat viņi ielūkojušies Sabiedrisko attiecības daļas vadītājas un speciālistes darba ikdienā. Ēna bijusi arī domes priekšsēdētāja vietniecei Silvai Goldei. Bet Valsts 1.ģimnāzijas 11. klases skolnieks Andrejs Dmuhovskis kļuvis par Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas ēnu.


Pēc protestiem pārtrauc koku izciršanu
Pēteris Jaunzems

Vakar no rīta uzņēmuma "Tranzīts L" vīri Raiņa parkā sāka izzāģēt kastaņus un bērzus, atbrīvojot vietu suņu pastaigu laukuma iekārtošanai. Lai protestētu pret vēl zaļoksnēju un skaistu koku nozāģēšanu, notikuma vietā ap pusdienlaiku sapulcējās apkārtnes iedzīvotāji, kuriem drīz vien pievienojās "Optimistu pulka" dabas un kultūrvēsturisko vietu kopēji, Represēto kluba pārstāvji un daudzi Liepājā pazīstami cilvēki, kuriem rūp apkārtējās vide skaistums.

Ļaužu sašutums par parkā uzsāktajām darbībām bija milzīgs. Viņi teica, ka grūti atrast vārdus, kā to atbilstošāk izpaust. Arī Gunārs Silakaktiņš, kurš daudzus gadus aizvadījis valsts pieminekļu sarga postenī, atzina, ka šāds projekts esot pilnīgs sviests. Savukārt "Optimistu pulka" vadītāja Skaidrīte Solovjova uzsvēra, ka cilvēki esot atnākuši uz Raiņa parku, lai savām acīm pārliecinātos, ka iecere, ko Pilsētas dome sākusi īstenot, ir neprātīga. Suņu pastaigu laukuma ierīkošanai Liepājā varēja atrast daudz piemērotākas vietas, kur šim nolūkam nebūtu jāizcērt simtgadīgi, taču vēl perspektīvi koki.

Sapulcējušies vēlējās dzirdēt, kā notiekošo argumentē pašvaldības amatpersonas, tādēļ, piezvanījuši pa mobilo tālruni, aicināja kādu no tām atbraukt uz parku, taču drīz vien dzirdēja atbildi, ka neviens pie vēlētājiem neieradīšoties. S. Solovjova atzina, ka projekta apspriešanas gaitā domnieki ir maldinājuši liepājniekus, jo stāstījuši, ka nociršanai izraudzīti bojāti vai slimību skarti koki, taču, paraugoties uz celmiem kastaņu alejā, ikviens var pārliecināties, ka patiesībā daļai jau nozāģēto koku nav bijis nekādas vainas. Ja kādam no tiem bija nokaltis zars, tad to varēja nogriezt, koku sakopjot, nevis nozāģējot, lai Jaunās ielas galā aizvestu pārstrādāt šķeldā.

Politiski represēto kluba vadītājs Arnolds Treide bija paņēmis līdzi grāmatu, kurā aprakstīta Raiņa parka tapšanas vēsture. Alkšņu mežiņa un mitras pļavas vietā to nebija viegli ierīkot, un tas prasīja arī ieguldījumus. Bijušais aktīvais tautfrontietis Antons Anspoks teica, ka nez vai būtu savulaik tik pašaizliedzīgi darbojies, ja zinātu, cik neglīti rīkosies pie varas tikušie. Protesta akcijas dalībnieki izvirzīja pašvaldībai prasību pārtraukt koku izciršanu parkā un vēlreiz apspriest izstrādātā projekta īstenošanas nepieciešamību. Kad prasība bija apliecināta ar parakstiem, dokumentu nogādāja Pilsētas domē, kur pēc ilgām sarunām nolemts darbus pārtraukt.


Par nodokļa atlaidēm spriedīs vēlāk

Liepājas dome par šā gada iespējamām papildu nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm lems tikai maijā vai jūnijā, un lēmums būs atkarīgs no tā, kā pildīsies pilsētas budžets, "Kurzemes Vārdam" sacīja domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. Bet neatkarīgi no tā joprojām spēkā ir tās nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kuras nosaka likums, un tās tiek piešķirtas trūcīgajiem, represētajiem un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumiem. Dome aicina nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus, kuru īpašumā ir zeme zem individuālajām dzīvojamām mājām, no 15. līdz 22. februārim saņemt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumus šim gadam domes 139. kabinetā.


Skola izmisušajiem

Liepājā tiek veidota Garīgās izaugsmes un dziedināšanas skola. Tās organizatori Agris Iesalnieks un Laima Kopilova aicina tajā iesaistīties ikvienu, kura sirds meklē garīgo identitāti un kurš vēlas uzvarēt nelabvēlīgas dzīves situācijas, iemācīties pašam mainīt apstākļus, kas ietekmē dzīvi, saņemt spēku nespēka vietā, kā arī sadzirdēt sevī Dieva sirdi, kas aicina viņam tuvoties. Skolas sākums paredzēts martā. Sīkāka informācija pa tālruni 27018279.