Kurzemes Vārds

04:38 Ceturtdiena, 12. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Tā dzīvojam

Par meistaru vēl neviens nav piedzimis
Pēteris Jaunzems

Liepājas ostas Hidrogrāfijas dienesta vadītājs un bijušais zvejas kuģa kapteinis Dainis Eņģelis visos laikos runājis tiešu valodu un ar komplimentiem nekad nav mētājies. Un viņam īpaši patīkot cilvēki, kuriem ir stingrs mugurkauls un kuriem aukle klāt nav jāliek. Tādu neesot nemaz tik daudz. Viens no tiem ir Aleksandrs Kvartenoks, ar kuru Dainis savulaik kopā strādājis zvejnieku saimniecībā "Boļševiks". Kaut arī uz viena kuģa peldēt tiem neesot iznācis, viņš šo vīru ievērojis. "Uzraksti par Aleksandru. Viņam ir ko citiem pasacīt, viņš visādām situācijām ir izgājis cauri. Tāds ar katru uzdevumu tiks galā," nesen mudināja hidrogrāfs.

Darbā slodze par ļaunu nenāk

Aleksandrs pats gan par iespēju iegūt lielāku popularitāti sajūsmu neizrādīja. Aizbildinājās, ka neesot paveicis neko īpašu, lai par viņu stāstītu. Arī par zvejnieku sevi tagad vairs neuzskatot. Kopš strādājot krasta uzņēmumā SIA "Ervils" par izpilddirektoru, viņš jūrā vairs neejot. Tagad Aleksandra dienas paiet, gādājot par kuģiem, meklējot rezerves daļas un aprīkojumu, nodrošinot remontdarbus, kā arī rūpējoties par nozvejas tālāko likteni. Tāpat firmas dokumentācijas noformēšana, ko viņš uzņēmies, prasot daudz laika.

"Tas ir tikai labi, ja darbā netrūkst pienākumu un slodze ir liela," viņš sacīja. Un pastāstīja, ka savulaik pēc pamatskolas pabeigšanas ļoti interesējies par elektrību un ar to saistītiem mehānismiem, tāpēc pabeidzis Elektromehānisko tehnikumu Rīgā un kļuvis par speciālistu Mašīnbūves rūpnīcā. Tomēr pēc dienesta armijā mainījis nodarbošanos. Vēlēdamies redzēt citas zemes un valstis, kā arī gribēdams vairāk nopelnīt, viņš piekritis strādāt uz lielajiem saldētājkuģiem. Tie kursējuši pa tāljūrām, savākuši no zvejas kuģiem lomus, sasaldējuši tos un nogādājuši ostās. Aleksandrs guvis krietnu rūdījumu, iepazinis ne tikai Atlantijas, bet arī Kluso okeānu, fotografējies uz Antarktīdas ledāju fona un pat apbraucis vētrām bagāto Horna ragu Dienvidamerikā, par ko izpelnījies īpašu diplomu.

Arodu ir iespējams mainīt arī pusmūžā

Tomēr dzīvē drīz vien gadījies tā, ka profesiju nācies kārtējo reizi diezgan kardināli mainīt. Lai būtu tuvāk mājām, pēc apprecēšanās ar Guntu un ģimenes izveidošanas, viņš atgriezies dzimtajā pusē un iestājies darbā Liepājas zvejnieku kolhozā. Tajos gados strādājis un pieredzi krājis gan pie kapteiņa Kārļa Petroviča, gan pie Arvīda Lūka, gan pie veterāna Jevgēnija Ričenkova. "Bet par traļmeistaru mani izskoloja Haralds Biezais. Mācības notika tieši jūrā, kas paviršības nemēdz piedot," atcerējās Aleksandrs, atzīstot, ka darbs jūrā esot iepaticies.

Viņš uzskatot, ka par meistaru neviens vēl nav piedzimis, tāpēc cilvēkiem dzīvē ir nemitīgi jāmācās. Viņaprāt, ikviens ir spējīgs arī pusmūžā un pat vēlāk apgūt jebkuru arodu un iemācīties svešvalodas, tikai nedrīkst zaudēt sevī zinātkāri un vēlēšanos to darīt. Dažnedažādu iespēju taču mūsdienās esot pat vairāk nekā vajadzīgs. Ir pieejamas grāmatas, internets, iedzīvotājus mācīties aicina kursi un semināri. Aleksandrs gan vairāk esot paradis zinībās urbties patstāvīgi, taču viņš nelaižot garām arī citus variantus.

Prasmīgi kadri zemē nemētājas

Apliecināt savu vārdu patiesību viņam drīz vien nācies arī pašam. Kad sākās Atmoda, viss vecais, ierastais gruva un juka, dibināja jaunas firmas, veidoja privātuzņēmumus. Kad neilgu laiku Aleksandrs bija pastrādājis Pāvilostā, 1996.gadā viņu savā zvejas uzņēmumā iekļauties uzaicinājis Ervils Laugalis. Kopš tā brīža abi turoties kopā. Šķiet, firmas īpašnieka izvēle ir bijusi nekļūdīga. Kaut arī Aleksandrs ir paškritisks un apgalvo, ka neaizstājamu cilvēku pasaulē nemēdz būt, priekšnieks turas pie uzskata, ka zinošs un apķērīgs darbinieks mūsdienās ir zelta vērts un tādi zemē, kā mēdz sacīt, nemētājas. "Viņš visu laiku kaut ko študierē, labi pārzina datorus un dzinējus, bet uzdevumus paveic lēnā garā, bez steigas un trakošanas. Varbūt vienīgi stingrības prasībās pret padotajiem viņam varētu vēlēties vairāk," savu palīgu raksturoja zivju uzņēmuma vadītājs.

"Kaut gan zvejniekiem nekad nav klājies viegli un to maizei allaž ir bijusi cieta garoza, mūsdienās prasības nozarē kļūst aizvien sarežģītākas un stingrākas. Bet tām visām ir jāprot tikt līdzi," atzina Aleksandrs, palepojoties ar to, ka uzņēmumam izdevies saglabāt kuģu remontdarbnīcas. Tās lieti noderot, jo uz kuģa ir daudz dažāda aprīkojuma, un visa šī saimniecība kaut kādā veidā ir jāuztur kārtībā. Darbnīcas, kādu pietrūkst daudziem, izveidotas laikā, kad pašu firmas flote bija prāvāka, taču tagad tiekot izmantotas, lai sniegtu pakalpojumus arī kolēģiem.

Nav laika atpūtai un droši vien nekad nebūs

Tas ir arī Aleksandra nopelns, ka kuģu remontdarbu kvalitāte uzņēmumā atbilst visām prasībām. Ne velti Latvijas Jūras administrācija SIA "Ervils" ir izdevusi sertifikātu, kas piešķir tiesības dot savu atzinuma rakstu. Viņš pastāstīja, ka firmas labāko kuģi pēdējo gadu gaitā izdevies kā pienākas modernizēt. Tomēr, neraugoties uz to, darāmā joprojām netrūkst. Reizēm rodas iespaids, ka kāds ar to vien nodarbojas, ka sēž Briselē vai Rīgā pie rakstāmgalda un izgudro uzņēmējiem grūti atrisināmas problēmas.

1. martā stājušies spēkā jaunie zvejas noteikumi. Tie paredzēja ieviest ražošanā tādas konstrukcijas traļus, kam ir lielāks acu izmērs. Tiklīdz ar šo uzdevumu, kas prasīja gan spēkus un līdzekļus, zvejnieki bija tikuši galā, tūlīt tiem priekšā celts cits, vēl sarežģītāks pārbaudījums. Tagad kuģiniekiem vecie kuģu žurnāli jāaizstāj ar elektroniskajiem. Neviens nevaicā, vai viņiem tas ir pa spēkam. Izvirza mērķi, un viss. Kā allaž, tiek noteikti termiņi un paredzēti sodi tiem, kas nebūs pacentušies ievērot priekšrakstus.

Tāpēc neesot laika atpūtai un droši vien nekad tās zvejniekiem nebūs. Taču Aleksandru tas īpaši neskumdinot, jo darbs dodot uzmundrinājumu. Sēņot un makšķerēt upes krastā viņš neesot radis, bet tik daudz laika, lai kopā ar sievu un trim meitām kaut kur paceļotu un gūtu jaunus iespaidus, vienmēr izbrīvēt varot vasaras mēnešos.