Kurzemes Vārds

05:24 Ceturtdiena, 12. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Alkatība vai muļķība?
Sarmīte Pelcmane

Paziņa, kurš ar visu ģimeni aizbraucis uz Lielbritāniju ne jau tikai peļņā, bet uz palikšanu, pagaidām nav zaudējis saikni ar dzimteni un cītīgi turpina sekot līdzi notikumiem Latvijā, kā arī ziņot palicējiem par novērojumiem mītnes zemē. Un, lūk, kādu pārsteidzošu versiju tikko esot paudusi kāda no Apvienotās Karalistes nopietnākajām avīzēm – proti, ka Latvijā un tās kaimiņvalstīs tiekot īstenots labi izstrādāts scenārijs, lai atbrīvotu vietu un izveidotu atpūtas laukumu vecās Eiropas vidusmēra naudīgajām aprindām. Tām, kas negrib karsēties dienvidu svelmainā saulē un zīmēties prestižos pasākumos, bet alkst mieru mērenos klimatiskajos apstākļos, kur par vissvarīgāko tiekot uzskatīta pēc iespējas tīrāka ekoloģiskā vide.

Tieši tāpēc tiekot veicināta Baltijas valstu iedzīvotāju emigrācija jeb, vienkāršāk sakot, attīrīts laukums, radot vienlaikus divējādu labumu. Pirmkārt, vairojot izdarīgu darbinieku pieplūdumu vecās Eiropas darbavietās, kur vietējie paši negrib pūlēties un arī nevēlas redzēt slinkākus un agresīvākus viesstrādniekus no eksotiskām zemēm. Otrkārt, dāvājot vecās Eiropas ļaudīm iespēju atgriezties pie civilizācijas saknēm. Tādējādi tiekot veicināts Baltijas valstu rūpniecības uzņēmumu bankrots, lai ražotnes negandē vidi un cilvēki dodas prom, meklējot karjeras iespējas tālāk Eiropā, vienlaikus atstājot pēc iespējas tukšākas platības Austrumeiropā.

Grūti pateikt, cik šī analīze atbilst reālajai situācijai, tomēr šķiet, ka britu ekonomikas analītiķi bijuši tuvu patiesībai, kaut arī pārlieku teoretizējuši un nav ņēmuši vērā cilvēcisko faktoru. Katrā gadījumā Latvijas iemītnieku potenciāls ir daudz grandiozāks, nekā spējusi iedomāties kāda britu avīze, un tas nekādā gadījumā neliecina par vājumu vai piezemētām vēlmēm. Galu galā tādi parādi un tāds vēriens kā Latvijas galvenajiem ierēdņiem var likt šausmās nodrebēt vai visai Eiropai. Lūk, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Normunda Vilnīša parādi pārsniedz 200 tūkstošus eiro, bet viņa sievas parādsaistības ir 1,5 miljoni latu. Finanšu ministram Einaram Repšem – ap miljons latu lielas parādsaistības. Latvijas nacionālās lidsabiedrības "Air Baltic" prezidents Bertolts Fliks deklarējis parādsaistības 14 miljonu latu apmērā. Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimševica parādsaistības pērnā gada nogalē sasniegušas 630 tūkstošus eiro. Bet "Parex bankas" prezidentam Nilam Melngailim parādi sasniedz 1,72 miljonus Šveices franku jeb 820 tūkstošus latu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas Irēnas Krūmanes kredītsaistības nav mazas – ap 336 tūkstošiem latu. Tāpat Nodarbinātības valsts aģentūras vadītājas Baibas Paševicas kredītsaistības – ap 117 tūkstošiem latu. Vēl vairāk uzņēmusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva, kurai ir ap 208 tūkstošu latu lielas kredītsaistības un ikmēneša maksājums ir tāds pats, kā alga uz rokas – ap 1000 latu.

Kas liek Latvijas jau tā vislabāk apmaksātajiem ļaudīm ieslīgt arvien lielākos parādos? Vidusmēra ļaudīm nav atbildes. Tikai minējums – alkatība vai muļķība?