Kurzemes Vārds

15:41 Pirmdiena, 30. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Liepājas vērtība
Andžils Remess

Dzimšanas dienā gaviļniekam mēdz teikt komplimentus. Nav šaubu, ka arī Liepāja šodien, savā dzimšanas dienā, tādus dzirdēs. Dzirdēs par bagātajām tradīcijām, kas vijušās daudzu desmitu gadu garumā un stiprā mezglā savijušas pilsētas pamatus. Par sava vārda skanēšanu tālu pasaulē. Par lomu Latvijas likteņgaitās, palīdzot modināt tautas pašapziņu un nosargāt savu valsti, kad tūlīt pēc tās dzimšanas šo zemi ietīkoja svešas varas.

Iespējams, minēs Liepājas izauklēto un izkalto savas pilsētas patriotismu, ko var saukt arī vienkāršāk – liepājnieciskums. Par to citviet uz mums skatās greizi, redz, nekas jau tajā Liepājā tāds nav, bet liepājnieki par savu pilsētu krīt un ceļas. Un par to citviet mūs apskauž arī, sak, Liepāja prot turēt cilvēkus kopā un savas pilsētas gods viņiem ir pāri visam.

Droši vien Liepāju sauks par iespēju pilsētu un mudinās izmantot šīs iespējas tā, kā to darījuši Liepājas pamatu licēji un pamatu stiprinātāji. Varbūt arī atgādinās Liepājā dzimstošo skarbo vēju un jūras plašuma elpu, kas gadu simtos rūdījuši pilsētu un ļāvuši tai uzdrīkstēties to, ko citur neuzdrīkstējās.

Tikai neesmu pārliecināts, vai Liepājai šādi komplimenti nepieciešami. Par patētiskām frāzēm un kruzuļaini jūsmojošiem vārdiem Liepāja tikai pavīpsnās. Jo tā labi apzinās savu lielāko vērtību – cilvēkus. Un ne jau tikai tie ir lielākā vērtība, kuri likuši tālās zemēs uzzināt, ka pie Baltijas jūras ir tāda Liepāja. Tāpat ne jau tikai tie, kuru dēļ Liepāju dēvē par kadru kalvi, par atspēriena vietu augstākam lēcienam.

Lielākā vērtība ir liepājnieki, kuri visos laikos un visos apstākļos apzinājušies piederību savai pilsētai. Gan tad, kad tā godā celta, gan tad, kad pelta. Tie nav iegūlušies pašapmierinātības ērtajos pēļos, kad Liepāja plaukusi, un nav atmetuši Liepājai ar roku, kad tā grimusi.

Bet to jau Liepāja bez visām skaistām frāzēm, jūsmīgiem vārdiem un komplimentiem zina, kāpēc tas tā. Tā apzinās, ar ko ir stipra un ar ko vāja, un netīksminās ne ar vienu, ne otru. Tā apzinās savu vērtību, un varbūt tieši tāpēc cilvēkiem vērts Liepāju saukt par savu pilsētu un palikt tai uzticīgiem.