Kurzemes Vārds

15:05 Pirmdiena, 30. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pilsētvide

Berči mājas kliedz pēc senās godības
Kristīne Pastore

Šis Liepājā ir arhitekta Paula Maksa Berči gads – atzīmējam viņa 170. dzimšanas dienu un apzinām viņa atstāto mantojumu. Tas ir varens. Diemžēl arī stipri vien paplucis. Daudzas no viņa projektētajām agrāk tik greznajām ēkām stāv tukšas un iet bojā – laiks tās nežēlo. Ieskatīsimies trijās no tām.

Māja ar krāšņu ziemas dārzu

Ar saplākšņiem aizdarināti logi, un iekšā nekādas liecības, ka namā notiktu jel kāda dzīvība – tāda ir māja K. Valdemāra ielā 14, kas 1880. gadā celta M. Berči draugam un biznesa partnerim būvuzņēmējam Vilhelmam Rīgem kā dzīvojamā māja ar biroja telpām. Patiesībā šī ir otrā no veselām trīs šī kunga dzīvojamām mājām Liepājā, turklāt visas trīs celtas ar pavisam nelielu gadu atstarpi.

Pirmā bija turpat blakus šai – K. Valdemāra ielā 16. Tā celta 1874. gadā, un arhitektūras pētnieki to nosaukuši par vienu no interesantākajiem tā laika ķieģeļa dzīvojamās ēkas paraugiem. Šī pirmā V.Rīges māja veidota ar fasādei nesimetrisku ieejas daļu. Ēkai ir paaugstināts cokols un bagātīgi rotāta vaiņagojošā dzega. Tās īpašā vērtība ir balkona apdarē izmantotie metāla kalumi ar mājas celtniecības gada skaitli. Taču jau pēc sešiem gadiem turpat blakus uzslējās cita ēka ar izsmalcinātu fasādes apdari. Māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, un, kā uzsver vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš, daudz lielākas apbrīnas vērta par fasādi ir bijusi sētas puse, kur otrā stāvā aiz stiklotas sienas tolaik līdzīgi kā daudzās citās greznās mājās bijis krāšņs ziemas dārzs. Vasarā palmas iznestas arī laukā.

Šai mājā bijuši gan dzīvokļi, gan V. Rīges birojs, gan arī pirmajā stāvā persiešu paklāju veikaliņš, bet sētas pusē – būvmateriālu veikals. Tā kā abi kungi – gan Berči, gan Rīge – bijuši arī Brīvmūrnieku ložā, nama otrajā stāvā tai bijušas divas sapulču zāles – lielā un mazā. Tās abas bijušas ar augstiem griestiem un inkrustētām durvju vērtnēm.

G. Silakaktiņš par ievērības cienīgu nosauc šī nama kāpņu telpu, kas bijusi izdaiļota pastelīgos toņos. Sākotnēji tur bijušas arī interesantas virsgaismas, kas veidotas kā vitrāžas, diemžēl tās līdz mūsdienām nav saglabājušās.

Pašlaik šī māja ir SIA "Drandi" īpašums. Mēģinot ieskicēt šī nama iespējamo nākotni, tās valdes loceklis Nils Andersons pastāstīja, ka, visticamāk, to izmantos kādām sabiedriskām funkcijām. "Katrā ziņā veikali tur noteikti nebūs," viņš sacīja. "Taču šajos ekonomiskajos apstākļos pateikt, kad varēsim paveikt to, ko esam iecerējuši, ir neiespējami." Lai nams neietu bojā, tā saimnieki ir sakārtojuši jumtu, atbilstoši arhitektūras pieminekļa prasībām ielikuši jaunus logus, nomainījuši notekrenes un palodzes, bet tas pagaidām viss. Jāgaida labāki laiki.

Pompozs nams ar pabaisu pieskārienu

Trešā V. Rīges dzīvojamā māja atrodas Kūrmājas prospektā 21. Tā celta 1885. gadā. Daudzi liepājnieki atceras, ka padomju laikā ilgus gadus tur atradās palīgskola.

Kā stāsta G. Silakaktiņš, kad nams celts, šī bija vieta, kur slējās un gandrīz vai cita ar citu sacentās daudzas greznas un pompozas ēkas. Šī bija viena no tām. Par to liecina kaut vai ēkas interesantā fasāde ar paaugstināto ieeju. Uzkāpjot pa kāpnītēm līdz ieejas durvīm, gājējs nonāk starp masīvām kolonnām, virs kurām izvietots reprezentācijas balkons, kas saukts arī par tējas balkonu. Istabas gan šai namā bijušas izvietotas visai neērti – gandrīz visas caurstaigājamas. Toties interesanta ir šī nama fasādes apdare otrā stāvā – zem jumta karnīzes tur joprojām apskatāmi telpiskā manierē veidoti gleznojumi.

Pirmā pasaules kara laikā šis nams bijis ievērojams ar to, ka tajā atradies somu jēgeru virsnieku klubs. Savukārt Otrā pasaules kara laikā tur bijusi vācu un latviešu drošības policijas mītne, tātad pabaiss nams. Tajā bijušas darba telpas ebreju iznīcināšanas akcijas organizētājiem Štālekeram un Kigleram.

Padomju laikos mājas iekšpuse krietni pārbūvēta, lai tajā ierīkotu telpas skolai. Vēlāk šo namu iegādājās akciju sabiedrība "Baltic Holding Company" un saistīja ar to lielus plānus. Tās dibinātājs Imants Cibulis pastāstīja, ka mājas remontā ir ieguldīts daudz naudas. Viena no idejām bija ierīkot tur Pēterburgas Valsts universitātes pārstāvniecību. Domāts arī par divstāvu autostāvvietas ierīkošanu un daudz ko citu. Kad šie plāni paputēja, bijusi iecere tur ierīkot Informāciju tehnoloģiju centru, taču tas nav izdevies. "BHC" šai namā saimniekoja līdz 2003.gadam. Pēc tam to nopircis Aloizs Norkus. Viņš pastāstīja, ka ticis plānots tur ierīkot biroju ēku, taču pirms aptuveni diviem gadiem ēka atkal mainījusi saimnieku. Tagad tā pieder kādai transporta pārvadājumu firmai, kura gribot to izmantot savām vajadzībām.

Drukmeiera villa ar bandītu pirti

No padomju laikiem liepājnieki māju Kungu ielā 20 atceras kā logopēdisko bērnudārzu, taču sākotnēji arī šis mans celts kā dzīvojamā māja. 1876. gadā to savas ģimenes vajadzībām uzslēja Liepājas tipogrāfijas īpašnieks Meiers. "Tā kā Liepājā to pazīstamo Meieru bija vairāki, šo iesauca par Drukmeieru – atbilstoši tam, ko viņš darīja," paskaidro G. Silakaktiņš.

Laika gaitā šis mans ir pārdzīvojis vairākas pārbūves. Vienu no tām – lai piemērotu bērnudārza vajadzībām. Liepājnieki noteikti vēl atceras, ka šai namā bija velosipēdu veikals. Tagad tur vairs nav ne bērnudārza, ne velosipēdu veikala, ne arī kā cita – skaistā māja stāv tukša un pamesta.

Toties interesants ir stāsts par pirti, kas savulaik atsevišķā ēkā bijuši šīs mājas pagalmā. G. Silakaktiņš atceras, ka pagājušā gadsimta 90. gados tur pulcējušies un pērušies Liepājas bandīti. "It kā pašā pilsētas centrā, tomēr nost no acīm," viņš paironizē. Un pavisam plāni reiz klājies blakus esošās ēkas saimniekam. Asajā Liepājas vējā nestabilajai kaimiņmājai gruvusi ķieģeļu siena un viens ķieģelis ne lūgts, ne prasīts bandītu pirtij trāpījis tieši logā, un rūts pagalam. Ui, kas par ļembastu izcēlies! Aizgājis pat tik tālu, ka ieslēgts jau skaitītājs, un nelaimīgā ķieģeļa īpašniekam pie cietušā nācies skādi par bojāto logu atstrādāt. Tagad arī šī māja gaida labākus laikus cerībā uzplaukt atkal senajā godībā.

* * *

Tiem liepājniekiem un pilsētas viesiem, kas vēlas uzzināt ko vairāk par Berči atstāto mantojumu, sestdien pulksten 12 ir vērts būt Rožu laukumā, lai kopā ar vēsturnieku Gunāru Silakaktiņu dotos ekskursijā "Berči laiks Liepājā". Būs interesanti! Gunārs sola ne tikai iepazīstināt ar slavenā arhitekta atstāto mantojumu, bet atklāt arī vienu otru pikantēriju, kas dažādos laikos notikušas Berči projektētajos namos.

Un vēl līdz 28. martam var paspēt aiziet līdz Liepājas muzejam, kur skatāma izstāde "Berči laiks Liepājas arhitektūrā". Starp daudzajiem dokumentiem, skicēm, fotogrāfijām un daudz kā cita atrodama arī arhitekta pašrocīgi rakstīta biogrāfija.