Kurzemes Vārds

16:19 Pirmdiena, 30. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novados

Polderu uzturēšanu uzveļ zemniekiem
Dana France

No 1. jūlija polderu zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem būs jāmaksā puse no polderu uzturēšanas izmaksām, to nosaka izmaiņas Meliorācijas likumā. Vairāki Nīcas novada zemnieki ir sašutuši par radušos situāciju, pauduši, ka nav gatavi piedalīties līdzfinansēšanā un pieprasījuši atgriezties pie Meliorācijas likuma sākotnējās versijas, kad polderu sistēmu uzturēja valsts.

Iznīcinās konkurētspēju

Otaņķu Tautas namā pagājušonedēļ notikušajā sapulcē piedalījās ap simt novada iedzīvotāju, galvenokārt lauksaimnieki,

Latvijas Pašvaldību savienības un VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" Kurzemes reģiona Meliorācijas nodaļas speciālisti.

Starp dalībniekiem bija arī Nīcas pagasta lauksaimnieks Dainis Skrodis, kurš apņēmies nemaksāt noteiktās polderu uzturēšanas izmaksas.

"Nostādīja mūs fakta priekšā. Tas nav nopietni. Kāpēc tad ir vajadzīga valsts un valdība? Tā ir ņirgāšanās, terors. Tā jau cilvēkiem ar līdzekļiem ir grūti," sašutumu pauž D. Skrodis. Viņš apsaimnieko aptuveni 400 hektāru lielu polderu zemes platību, kurā nodarbojas ar piena ražošanu un audzē visu, kas nepieciešams lopkopībai.

Kurzemes reģiona Meliorācijas nodaļas Liepājas sektora vadītājs Juris Gusts cer, ka valstij tomēr atradīsies nauda. Gadā Nīcas novada polderu uzturēšanai tiekot tērēti aptuveni 140 tūkstoši latu, taču tās esot tikai aptuvenās izmaksas.

J. Gusts norāda: ja zemniekiem būs jāapmaksā polderu uzturēšana, viņi vairs nebūs konkurētspējīgi, un likumsakarīgi būs jāceļ arī produkcijas cenas. "Ja zemes platība ir 500 hektāru, tad jāmaksā pieci līdz septiņi tūkstoši latu. Cilvēki jau smējās, ka piena trauks būs divreiz dārgāks un uz tā būs rakstīts – ražots polderī," nosaka meliorators.

Nīcas novads ir vienīgais Liepājas pusē, kur ir polderu sistēmas.

Gadiem sakrājušās problēmas

Papes polderos izmaksas par ūdens nosūknēšanu esot no diviem līdz desmit latiem par hektāru. Pierīgā tās esot līdz četrdesmit latu par hektāru. "Ja cilvēkam ir 0,1 vai 0,2 hektāru lielas zemes platības, tad jau viņš to var samaksāt," uzskata J. Gusts.

"Tur ir tikai elektrība un darbinieku algas. Vēl nāk klāt ekspluatācijas izdevumi, sūkņi ir jāremontē," par uzturēšanas izmaksām skaidro J. Gusts un norāda, ka problēmas polderos ir sakrājušās gadiem. No piecām sūkņu stacijām divās ir palikuši vecie sūkņi. "Tie ir jau no 80. gadiem. Kāds iziet no ierindas," problēmu cēloņus izklāsta J. Gusts.

Pašlaik Eiropas finansējuma saņemšanai esot iesniegti vairāki dambju rekonstrukcijas pieteikumi, šogad varētu sākties Jēčupes dambja rekonstrukcija, norāda J. Gusts. Lielas nedienas sagādājot bebri, kas dambjos izrakuši alas, un, ja ūdens līmenis ir augstāks, dzīvnieku darbošanās dambi varot pārraut. To, vai šogad varētu notikt kas līdzīgs, J. Gusts neņemas apgalvot, viņš norāda, ka ūdens daudzums nebūšot īpaši liels, tomēr viss esot atkarīgs no tā, cik strauji kusīs sniegs un ledus.

Rucava nevar noteikt līmeni

Tomēr lielākās nedienas esot ar Papes ezeru, kur par ūdenstilpes slūžām atbildīga esot Rucavas Novada dome. "Domē ar tām valdībām ir paslikti. Nav noteikts, kādam jābūt ezera līmenim. Pašlaik ir tā, ka ūdens līmenis netiek pienācīgi uzturēts, un mēs beram ciet grāvjus. Iznāk, ka mēs Papes ezera ūdeni sūknējam pa riņķi un, ja ūdens līmenis nokrītas, tad mēs slūžas veram vaļā," izklāsta meliorators.

Pavisam piejūras zemienes polderu platība ir 10 100 hektāru. Teritorija ir zemāka par jūras līmeni, tādēļ, lai lauksaimnieciski apstrādājamās zemes neapplūstu, pa apvadkanāliem no tām tiek savākts ūdens, skaidro J. Gusts. Tālāk ūdens aiztek uz maģistrālo kanālu. Ir ziemas, vasaras un ražas novākšanas ūdens līmenis, kas tiek regulēts ar sūkņu palīdzību.

Ingus Misiņš kopš pagājušā gada strādā Bolderu sūkņu stacijā. Viņam jāseko līdzi sūkņu darbībai un ūdens līmenim, kas ziemā nedrīkst būt augstāks par 1,6 metriem. Ja nepieciešams, jāsūknē ūdens, jāattīra sūkņu režģis. "Koku var ieraut sūkņos, kādreiz nācies atrast iesprūdušus spaiņus vai gumijas zābakus," par darba gaitās piedzīvoto smejas I. Misiņš.
Viss ūdens no Bolderu stacijas aizplūst uz Bārtas upi.


Par telpām tomēr būs jāmaksā
Ilze Šķietniece

Atbalstot biedrības "No idejas līdz attīstībai" darbību, Pāvilostas Novada domes deputāti piekrituši nodot tai telpu Stadiona ielā. Taču izrādās, ka telpas nedrīkst ļaut lietot bez maksas.

"Esmu apvainojusies," neslēpj biedrības "No idejas līdz attīstībai" vadītāja Inta Vīgante. Viņa pirmdien saņēmusi informāciju no pašvaldības, ka par telpu izmantošanu būs jāmaksā 50 santīmu kvadrātmetrā. Tas noteikts līgumā.

Telpas atrodas Pāvilostā, Stadiona ielā 6, kur darbojas arī bērnudārzs, to platība ir 17,4 kvadrātmetri. "Tie ir astoņi lati mēnesī, kur lai tādu naudu ņemam?" neizpratnē ir I. Vīgante. Biedrība "No idejas līdz attīstībai" nodarbojas ar tūrisma un uzņēmējdarbības aktivizēšanu, rīko bezmaksas izglītības pasākumus, pastāsta domē.

Sākotnēji pašvaldība tiešām nolēma, ka telpas un vienu interneta pieslēguma vietu varēs izmantot bez maksas, apstiprina Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Taču pašvaldības juriste norādījusi – tā kā biedrība nav reģistrēta kā sabiedriskā labuma organizācija, tai telpas bez atlīdzības nedrīkst piešķirt. Citādi pašvaldībai varot nākties taisnoties par tās mantas izšķērdēšanu. "Piecdesmit santīmu kvadrātmetrā ir simboliska samaksa, lai nosegtu rēķinus par siltumu, elektrību, apkuri," apgalvo U. Kristapsons.

Pašvaldībām aizliegts valsts vai pašvaldību mantu nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā, teikts likumā par valsts un pašvaldības mantas izšķērdēšanu. Noteikti arī izņēmuma gadījumi, taču šis nevienam no tiem neatbilstot.


Kopā dosies uz lauksaimniecības izstādi

Pāvilostas novada lauksaimniekiem būs iespēja ar pašvaldības atbalstu un kopīgu transportu doties uz starptautisko lauksaimniecības, lopkopības, mežkopības un lauku celtniecības izstādi "Pavasaris – 2010". Tā notiks izstāžu kompleksā "Rāmava" no 8. līdz 11. aprīlim.

Brauciens novada lauksaimniekiem un citiem interesentiem plānots 10. aprīlī. Līdz 1. aprīlim tam iespējams pieteikties pie novada lauku attīstības speciālistēm Ainas Kreicbergas vai Rudītes Bērziņas.


Būs Lieldienu tirdziņš

27. martā pulksten 10 Kultūras centrā "Robežnieki" būs Lieldienu tirdziņš, kurā pašu produkciju varēs pārdot jebkurš interesents. Tirdziņā būs iespējams iegādāties zemnieku ražotu pārtiku, kā arī dažādus rokdarbus. Lai pieteiktu savu dalību tirdziņā, līdz 25. martam jāzvana pa tālruni 26705855.

Pēc tirdziņa turpat "Robežniekos" notiks koncerts "Pavasara gaidās", kurā uzstāsies vidējās paaudzes deju kolektīvi. Pēc koncerta – balle.


Tiksies asprāši un muzikanti

1. aprīlī Vērgalē pulcēsies asprātīgākie anekdošu stāstītāji, kā arī muzikanti, kas dažādos laikos ballēs spēlējuši uz šī Kultūras nama skatuves, informē Kultūras nama vadītāja Velga Freimane.

Šajā dienā notiks nu jau tradicionālais humoršovs "Zvaigzne numur 5", kur savu stāstnieka prasmi varēs izrādīt gan pašu novada ļaudis, gan ciemiņi no citām pilsētām un pagastiem. Bet pēc tam būs Vērgales muzikantu salidojums. Grupas "Tandēms" dalībnieks Aivars Laumanis patlaban cenšoties apzināt visus, kas kādreiz šeit spēlējuši. Gan anekdošu stāstītāji, gan muzikanti aicināti jau laikus pieteikties, zvanot V. Freimanei pa tālruni 29189223.