Kurzemes Vārds

23:37 Otrdiena, 19. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sabiedrība

Bezdarbs nedaudz sarucis
Sarmīte Pelcmane
Līvija Leine

Marta beigās pirmo reizi pēc ilgāka laika Liepājā un tās apkārtnē statistika uzrādīja bezdarba pieauguma apstāšanos. Proti, tā procentuālais rādītājs bija palicis aptuveni tāds pats kā mēnesi iepriekš. Bet aprīļa sākumā Liepājā, tāpat kā vidēji Latvijā, pirmo reizi divu gadu laikā bezdarba līmenis ir nedaudz pazeminājies.

Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā operatīvā informācija rāda, ka pašlaik bezdarba līmenis Latvijā ir 17,2 procenti, kas ir par 0,1 procentu mazāk nekā marta beigās. Pēc NVA direktores Baibas Paševicas teiktā, marta beigās NVA datu bāzē bija reģistrēti 194253 bezdarbnieki, bet tagad tie ir 192950 cilvēki. Vislielākais bezdarba līmeņa pazeminājums bijis Dobeles filiālē – par 0,5 procentiem, bet Saldus, Liepājas, Alūksnes un Krāslavas filiālēs – par 0,4 procentiem. Rīgā bezdarbs ir 12,8 procentu apmērā, kas ir par 0,1 procentu mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.

B. Paševica uzskata, ka bezdarba līmeņa pazeminājums, visdrīzāk, ir saistīts ar sezonas darbu uzsākšanos. Pašlaik vēl nav zināms, kādi būs bezdarba rādītāji mēneša beigās. Tomēr NVA direktore norāda, ka pēdējo reizi bezdarba līmeņa neliela pazemināšanās Latvijā tika novērota pirms diviem gadiem arī aptuveni šajā pašā laikā – 2008.gada martā un aprīlī.

Arī Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītājas vietniece Baiba Tomase pievienojās viedoklim par sezonas ietekmi uz bezdarba rādītājiem. "Bezdarba līmeņa nelielā pazemināšanās varētu būt saistīta ar sezonas darbu sākšanos. Taču īpaši pētījumi filiālē šajā jomā nav veikti," atzīst B.Tomase. "Darba rosība palielinās ceļu būves uzņēmumos, laukos. Liepājā 12.aprīlī, salīdzinot ar 31.martu, bija par 0,3 procentiem bezdarbnieku mazāk. Bez darba joprojām ir 19,3 procenti cilvēku no visiem darbspējīgā vecuma liepājniekiem. Arī bijušā Liepājas rajona teritorijā ir samazinājies bezdarbnieku skaits: no 21 procenta 31.martā līdz 20,6 procentiem 12.aprīlī."

Aptaujātie Liepājas uzņēmējdarbības pārstāvji vērtē, ka bezdarba pieauguma tempa samazinājumam var būt dažādi iemesli, un apšauba, ka tas liecinātu par Latvijas ekonomikas straujas atveseļošanās sākumu.

Kaut arī vairāki eksportētāji atzīst, ka viņu uzņēmumos nedaudz pieauguši apjomi un arī palielināts darbinieku skaits, tomēr tas diezin vai liecina par kopējo tendenci. Lielāki apjomi, piemēram, ir akciju sabiedrībā "Liepājas papīrs", tāpat akciju sabiedrībā "Lauma Lingerie", abos uzņēmumos arī nedaudz palielināts darbinieku skaits, kas pašlaik nostabilizējies.

Tomēr, pēc "Liepājas papīra" prezidenta Jāņa Vilnīša domām, lai bezdarbs patiešām reāli saruktu, ir jāuzlabo Latvijas ārējā konkurētspēja, kas panākama tikai ar nodokļu samazinājumu.

Bet kopumā ražotāji Latvijā atzīst, ka pašlaik produktivitāti visefektīvāk var kāpināt ar darba vietu samazināšanu, tādējādi vienam cilvēkam saražojot vairāk, tomēr šāds ieguvums nav uzturams ilgtermiņā.

"Iespējams, bezdarba līmeņa pazemināšanās izskaidrojama ar to, ka lielākā daļa cilvēku, kas varēja, jau no Latvijas aizbraukuši, tāpēc bezdarbnieku uzskaitē nestājas. Un droši vien tikpat daudz ir cilvēku, kuriem tiesības uz bezdarbnieka statusu un pabalstu jau sen beigušās, bet oficiāls darbs joprojām nav atrasts. Tāpēc viņi droši vien vai nu piestrādā kaut kur nelegāli, vai arī ir aizbraukuši, vai arī dzīvo badā. Citu iespēju es neredzu," daudz kritiskāks ir nelielā uzņēmēja – skārdnieku darbnīcas vadītāja Ilgoņa Lukstiņa viedoklis. Viņš par šo realitāti esot pārliecinājies savā uzņēmumā, kā arī paziņu lokā. Vairāki no viņa darbiniekiem jau pērn devušies peļņā ārzemēs, bet citi vietā nav meklēti, jo palikušajiem darba nav. Arī draugu un paziņu ģimenēs aizbraucēju netrūkst. "Kur tad mums radīsies jauni bezdarbnieki, ja lielākā daļa no viņiem dodas prom?" saka I.Lukstiņš. Viņš nenoliedz iespēju, ka arī pats varētu šovasar pievienoties aizbraucēju tūkstošiem.

Bet uzņēmuma projektu vadītājs Uldis Hmieļevskis prognozē, ka valsts atkopšanās no krīzes un ekonomiskās situācijas uzlabošanās nebūs uzreiz manāma nodarbinātības ziņā. "Bezdarbs samazināsies ar kaut kādu laika nobīdi," viņš uzskata. Pašreizējais nelielais procentuālais bezdarba samazinājums vēl ne par ko neliecina, jo svārstības ir iespējamas gan uz vienu, gan uz otru pusi. Vasarā arvien nedaudz palielinās nodarbinātība, ir jāskatās, kas notiks šā gada rudenī.

Kopumā valstī NVA uzskaitē šā gada marta sākumā bija 192032, marta beigās – 194253 bezdarbnieki. NVA datubāzē ir reģistrētas 1850 brīvas darba vietas – uz vienu vakanci pretendē 104 reģistrēti bezdarbnieki.


Liepājas Universitāte – pilsētai un reģionam
Norišu ieskice sociologu skatījumā
Daina Meistere

"Socioloģija nenodarbojas tikai ar datu vākšanu, vieni tie neko nodod, tie ir jāpēta un jāanalizē kopsakarībās," stereotipus par to, ko dara sociologi, mēģināja lauzt Liepājas Universitātes Socioloģisko pētījumu centra vadītājs Arturs Medveckis.

"Socioloģisko pētījumu centra darbība neaprobežojas tikai ar to, lai noskaidrotu kādu atsevišķu jautājumu vai problēmu, kas varētu interesēt tikai liepājniekus. Mūsu pētnieciskā darbība, lai arī par liepājniekiem un Kurzemes reģionam aktuāliem jautājumiem, jāskata plašākā kontekstā," turpināja vadītājs. Viņš informēja, ka pašlaik Liepājas Universitāte strādā lielā projektā "Augstskolu pētnieciskais potenciāls – reģionālās attīstības veicināšanai". Tas ir pasākumu komplekss, kurā darbojas kopā piecas Latvijas augstskolas.

Te paveras plašs darbalauks Socioloģisko pētījumu centram, kas piedalās pētniecības programmu izstrādē, veicot, kā paskaidroja A.Medveckis, lauka darbu, tas ir, iegūst nepieciešamo informāciju, veicot aptaujas un intervējot uzņēmējus, pašvaldību amatpersonas, ekspertus, izpētot dokumentus, salīdzinot datus un analīzējot. Tāpat centrs piedalās kā starpnieks, lai zinātniskās inovācijas sasniegtu uzņēmējus.

"Mēs esam veikuši vairākus pētījumus un noskaidrojuši Liepājas iedzīvotāju viedokļus par mūsu pilsētas vidi, par vides pieejamību un tās saglabāšanas jautājumiem. Uz šo pētījumu bāzes tika izstrādāta Liepājas vides aizsargāšanas rīcības programma. Un šī programma ir aktuāla ne tikai Pilsētas domei, bet arī tām institūcijām un iestādēm, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem," turpināja ieskatu centra darbībā Arturs Medveckis.

Viens no kompleksajiem pētījumiem ir vērsts uz reģionālo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un kaitīgo izmešu problēmu risināšanu. LiepU Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūts izstrādā projektu, kādā veidā varētu pilnveidot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, lai efektīvāk savāktu metāna gāzi, ko savukārt pārvērstu izmantojamā enerģijā. Socioloģisko pētījumu centra uzdevums šajā procesā ir apkopot pozitīvo pieredzi par sadarbības iespējām, kas turpmāk varētu noderēt gan pētniekiem, gan uzņēmējiem, gan politikas veidotājiem, risinot ekoloģijas, tautsaimniecības problēmas. "Te mēs, sociologi, vides zinātnieki, fiziķi, strādājam kopā ar Grobiņas RAS darbiniekiem," precizēja A.Medveckis.

"Ja ir kaut kas pētīts, tad ir jāsaskata, kur rezultātus var izmantot un pielietot. Tāpēc jau tajā iestrādāta ne tikai konstatējošā daļa, bet arī secinājumi, nereti rekomendācijas," sacīja Socioloģisko pētījumu centra projektu administratore Liene Romaņuka. Projektos ir iesaistīti gan lietišķās socioloģijas studiju programmu studenti, gan no vides studiju programmām. Studentiem ir prakse, kursa un diploma darbi, kuros viņi ir pievērsušies dažādiem Liepājas un novada iedzīvotājus interesējošu jautājumu pētījumiem, piemēram, nodarbinātības problēmai.

"Pašlaik es vadu studentei bakalauresa darbu, kurā viņa pēta pilsētnieku iepirkšanās paradumus," pastāstīja L.Romaņuka, sakot, ka pēc tam, kad būs apkopoti rezultāti, jau varēs veidot zināmu liepājnieka portretu. "Iegūtie dati, tos apkopojot, parādīs, kā cilvēks jūtas šajos grūtajos krīzes laikos," piebilda Liene.

"Esam veikuši pētījumus par dažādiem jautājumiem – par vērtībām, uzskatiem, pievērušies jaundzimušo dzīves kvalitātes izpētei un jaunās paaudzes iespējām saglabāt savu veselību, par iespējām pašrealizēties, iekļauties perspektīvā darba tirgū, saistot jauniešu nākotnes nodomus ar dzīvi Liepājā, Latvijā vai plašajā pasaulē," teica A.Medveckis. Gadiem ejot, mainās uztvere, vērtības, pat skatījums uz vienu un to pašu notikumu, un ir vērtības, kas nemainās. Par to var pārliecināties cita žanra izdevumā – "Liepājas Universitātes darbinieku dzīvesstāsti", kuri tapuši ar Socioloģisko pētījumu centra gādību. Jau iznākušas trīs grāmatas, kurās iekļauti divdesmit deviņi dzīvesstāsti. Top ceturtā grāmata.