Kurzemes Vārds

13:05 Otrdiena, 12. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Talka

Nesakoptās vietas gaida mūsu darbarokas
Kirils Bobrovs

Pilsētas sakopšanas talkas ir ne tikai svarīga, bet arī visnotaļ vajadzīga lieta. Talkas arī vieno cilvēkus, it kā uzturot kolektīvisma garu. Iespējams, tie ir kārtējie cēlie vārdi. Taču tos nevar arī pilnīgi noliegt. Vecākā paaudze pie sestdienas talkām pieradusi kopš padomju laikiem. Bet diez vai vērts atcerēties to, kas tajās bija slikts un kas labs. Tādēļ ka pēdējos gados uzkrāta cita, daudz izprotamāka pieredze. Un vērtīgāk būtu atcerēties to, kas pie mums tika paveikts pagājušajā vai aizpagājušajā pavasarī.

Apmeklējot dažādas pilsētas vietas un vērojot mikrorajonos notiekošo, rodas secinājums, ka nemaz nav obligāti jāizsludina Spodrības mēnesis. Jo arī bez tā pavasara sakopšanas darbi rit diezgan raiti, un tas notiek daudzviet. Iespējams, izņemot tās teritorijas, kas atstātas gaidāmās talkas brīvprātīgajiem dalībniekiem. Un izņemot atsevišķas bez ievērības atstātas vietas, kurās garām braukušie pilsētas vadītāji nekā slikta nav saskatījuši. Lai ieraudzītu nepievilcīgas ainas, būtu labāk iet kājām, jo mašīna pārāk ātri aiztraucas garām.

Pērn galvenā pavasara talka notika 18.aprīlī. To nosauca par Lielo talku. Šogad tā paredzēta 24.aprīlī. Toreiz izdevās sapulcināt diezgan daudz ļaužu, kuri vēlējās pastrādāt savas pilsētas labā. Daudz talcinieku bija Vecajā kapsētā, Cietokšņa kanāla krastā Zaļajā birzē. Dienvidu fortos pie Pērkones kanāla gružus un lielgabarīta drazas vāca pašvaldības policisti un domes darbinieki. Ūdenslīdēji no pilsētas kanāla dibena cēla augšā visneiedomājamākās lietas. Cita pēc citas uz izgāztuvi brauca mašīnas ar drazu kravām. Jādomā, ka arī šogad notiks kaut kas līdzīgs. Bet darbu galvenais koordinators acīmredzot atkal būs domes Vides nodaļa. Tai būtu jāpublicē galveno talkas objektu saraksts, norādot talcinieku pulcēšanās vietu un laiku.

Aģentūras "Nodarbinātības projekti" ieguldījums šogad ir daudz jūtamāks, pateicoties ļoti daudzu tā saucamo simt latu stipendiātu iesaistīšanai. Viņi jau izcirtuši krūmiem aizaugušās ceļmalas pilsētas nomalēs, savākuši gružus Karostas teritorijā. Viņiem tas bija ikdienas darbs, taču vēl būs kur pielikt roku arī 24.datumā. Starp citu, gribu piebilst, ka daudz kas atkarīgs tieši no tā, cik racionāli tiek izmantoti šādi bezdarbnieki. Pagājušajā rudenī apsaimniekošanas biedrības "Ezerskats" priekšsēdētāja Marija Multāne neapjuka un paņēma sev divus cilvēkus, kuri sakopa teritoriju pie biedrības trim mājām, daļēji izcirta saaugušos kokus un krūmus. Un tagad šie darbi vairs nav aktuāli.

Izveidojusies šāda prakse: tur, kur strādā sētnieki, lielas talkas nav vajadzīgas. Ja nu vienīgi jānozāģē kāds satrunējis koks, jāsakārto bērnu rotaļlaukums, jāsakopj tuvumā esošs klajums. Jo sētnieki regulāri seko tīrībai tiem uzticētajā iecirknī.

Iepriekšējos gados rakstījām par vairākām nesakoptām vietām. Diemžēl toreiz uz šīm publikācijām neviens tā arī nereaģēja. Kā piemēru varētu minēt līdz galam neuzbūvēto māju Dārza ielā 38, kura tagad pārvērtusies par milzīgu izgāztuvi. Pērn pēc publikācijas redakcijai zvanīja iemītnieki no tuvējām mājām, kuras ir ļoti sakoptas. Viņi apgalvoja, ka neviens no šo māju iedzīvotājiem gružus tur nenes, un maisus ar atkritumiem tur vedot ar mašīnām. Tad jau tur tik tiešām ir visīstākā atkritumu izgāztuve! Pat tad, ja 24.aprīlī tur norīkotu lielu entuziastu grupu ar transportu, problēmu atrisināt vienalga neizdosies. Mājai jābūt aiznaglotai un nožogotai. Izskatās, ka šim objektam īpašnieka nav, un tādos gadījumos atbildība jāuzņemas pašvaldībai. Un nevis kā tādai, bet gan konkrētiem domes darbiniekiem.

Šai izgāztuvei garām vecāki ved savas atvases uz bērnudārzu. Mazo zemapziņā veidojas priekšstats, ka gružu kaudzes ielās ir normāla parādība. Un vēlāk būs grūti viņus pārliecināt, ka saldējuma iesaiņojumu nedrīkst mest zemē, kur pagadās. Kapsētas ielā vienā no nelieliem klajumiem atrodas milzīgs betona grods, kura iekšpusē pastāvīgi krājas atkritumi. Un nevienā no pēdējo gadu talkām nav izdevies to aizvākt. Kā būs šogad? Joprojām atliks tikai cerēt uz kultūras līmeņa celšanos?

Pagājušajā gadā avīzē bija publicēti vairāku reidu materiāli. Dažas replikas tajos atkārtojās pat vairākkārt. Varbūt tieši talku varētu izmantot kārtības ieviešanai? Piemēram, pie mājas Krūmu ielā 55 pēc kanalizācijas akas remonta mētājas nevajadzīgas konstrukcijas. Protams, visām negācijām var atrast visneiedomājamākos attaisnojumus. Šī teritorija atrodas namu pārvaldes "Jaunliepāja" pārziņā, tādēļ tai bija jāpieņem remontstrādnieku paveiktais darbs. Nauda noteikti tika samaksāta, bet darba kvalitātei var uzspļaut. Nebūtu slikti, ja valdes priekšsēdētājs Aivars Puisītis 24.aprīlī atvestu šurp savus padotos, lai beidzot nodotu ekspluatācijā šo objektu.

Kārtības ieviešanai varētu ieteikt daudz priekšlikumu. Bet kāda būs talkas organizatoru attieksme pret ieteiktajiem darbiem, kas neaprobežojas ar gružu, pērno lapu un zaru vākšanu un izvešanu? Piedāvāt "Liepājas enerģijai" vēlreiz noizolēt cauruli, kas atrodas bērnudārza teritorijā Kaiju ielā? Bet šim uzņēmumam pat bez talkām ir jāseko, lai šādas caurules nesildītu gaisu! Karostā, Lazaretes ielā, likvidēja kaut kādu firmu, tā atstāja savā neapsargātajā teritorijā mucas vai nu ar mazutu, vai arī kādu citu degvielu. Kaimiņi ir nobažījušies, kaut tikai neizceltos ugunsgrēks vai sprādziens. Vai nevarētu kādu aizsūtīt tur ieviest kārtību? Kaut gan uzņēmumu likvidācijas procedūra arī bez talkām ir likumdošanā strikti noteikta. Tam visam ir jānotiek it kā pašam par sevi. Pat ar visu sakopšanu. Tieši tādēļ pilsētā redzams tik daudz novecojušu reklāmu un izkārtņu. Protams, arī tas mazliet iziet ārpus 24.aprīļa ietvariem. Bet galu galā kādreiz taču būtu viss jāsakārto. Kādēļ gan nesarīkot, teiksim, simtlatnieku reidu ar visiem nepieciešamajiem instrumentiem un trepītēm?

Varētu pieļaut, ka pašvaldība gluži vienkārši visu nevar paspēt. Pretējā gadījumā varētu vēl daudz ko ieteikt. Nevienam, kurš izmanto caurstaigājamo pagalmu Lielajā ielā 12, nevar palikt nepamanīts aiznaglotais bijušais bērnudārzs. Būtu vēlams sakopt šo teritoriju, kur kopš pagājušā gada stāv neaizvāktas gružu kaudzes. Žogs izskatās pavisam nepievilcīgi. Un nepārspīlējot var apgalvot, ka tas bojā minētās mājas pagalma kopskatu. Diemžēl pilsētas Lielās talkas programma neparedz žogu labošanu.

Un pēdējais – ziemā ielu bārstīšanai izmantotās grants savākšana. Par to jau nesen bija rakstīts avīzē. Lai arī dažās vietās granti cenšas savākt, taču darbu organizācija ir pilnīgi nepieņemama: bieži var ieraudzīt, ka viena ielas puse sakārtota, bet cita palikusi nesakopta. Vai arī notekas iztīrītas, bet brauktuves vidū smiltis palikušas. Piemēri nav tālu jāmeklē – tas viss redzams pašā pilsētas centrā gan uz asfalta, gan uz bruģa. Un 24.aprīlī komunālie darbinieki ar savu tehniku varētu parādīt, ko viņi spēj.