Kurzemes Vārds

09:56 Trešdiena, 18. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Jaunumi

Gružu kaudzēm pa pēdām
Kristīne Pastore

Divas prāvas papīra atkritumu kaudzes, kurās skaidri saskatāmi dažādu uzlīmju pārpalikumi. Citi veseliem ruļļiem, citi uz lielām lapām. Citi jau krietni papluinīti, citi vēl pavisam svaigi. Tāds skats paveras Pulvera ielā 2 un 2c, kas atrodas starp 15.vidusskolu, Internātpamatskolu un Karostas kanālu.

Rodas aizdomas, ka šī nekārtība varētu būt saistīta ar uzņēmumu "Liepājas papīrs". Ieraugot nofotografētos atkritumus, "Liepājas papīra" vadītājs Jānis Vilnītis ir pārsteigts: tā patiešām ir produkcija, kas uzņēmumā savulaik ražota. Tikai tas bijis krietni sen. Vairāku uzņēmumu, kam bija paredzētas šīs uzlīmes, sen vairs nav. "Es nezinu, kā šie atkritumi, turklāt pēc tik ilga laika, varējuši parādīties," viņš brīnās un sola skaidrot, kas noticis. "Par brāķētas vai citas nederīgas produkcijas izvešanu mums ir noslēgts līgums ar uzņēmumu "EKO Kurzeme". Katru mēnesi tas no mūsu uzņēmuma izved aptuveni 23 tonnas."

Uzzinot par nesmuko atradumu, uzņēmuma "EKO Kurzeme" vadītājs Andris Karlsons pats dodas apskatīt šo vietu. Pārsteigts ir arī viņš, atzīstot, ka viņam nav versiju, kā kaut kas tāds ir varējis notikt. Atbildes uz šo jautājumu nav arī SEZ pārvaldniekam Guntaram Krieviņam. Liepājas domes Nekustamā īpašuma pārvaldē uzzinām, ka šī teritorija ir reģistrēta uz Satiksmes ministrijas vārda un nodota apsaimniekošanā SEZ pārvaldei. "Teikšu jums atklāti – mēs gadiem ilgi mokāmies ar šo teritoriju," saka G.Krieviņš. "Tas ir vecais militārais mantojums un iznomāt to nav iespējams, taču tur regulāri saimnieko dažādi nelūgti viesi. Mēs laiku pa laikam cenšamies šo teritoriju sakopt, arī šopavasar to darīsim, bet tas arī viss."

G. Krieviņš solīja, ka SEZ pārvalde to satīrīs. Tikmēr kopīgiem spēkiem ķerties pie šīs teritorijas sakopšanas ir gatavi arī J.Vilnītis un A.Karlsons.


Orķestris vilina ar akcijām

Valsts Liepājas Simfoniskais orķestris nācis klajā ar vairākām mārketinga aktivitātēm. Sadarbībā ar Liepājas teātri, izrādes "Ceplis" apmeklētāji, uzrādot 18. un 30. aprīļa izrāžu biļetes, orķestra koncertus 30.aprīlī un 16.maijā Liepājas Latviešu biedrības namā varēs apmeklēt, par biļeti maksājot par 40 procentiem mazāk. Tieši tāpat koncertu apmeklētāji varēs lētāk iegādāties biļetes uz "Cepļa" izrādēm 26.maijā un 13.jūnijā.

Tāpat visiem, kas uz Liepāju brauks baudīt orķestra koncertus, būs iespēja saņemt 50 procentu atlaidi nakšņošanai viesnīcā "Europa City Amrita Hotel" standarta vai luksusa klases numuriņos.

Jaunums ir arī Simfoniskā orķestra informatīvie raidījumi radio "Cityradio" ēterā, kas turpmāk izskanēs ik ceturtdienu. Tajos tiks izspēlēti arī dažādi konkursi, kuros varēs laimēt ielūgumus uz koncertiem.


Turpina tradīcijas zem cita jumta

Liepājas literātiem atkal ir vieta, kur satikties. Tā laika gaitā sanācis, ka nebija vairs vietas, kur savulaik pulcējās dzejnieki un rakstnieki – Karostas "Dzejnieku namiņš", arī "Krāsu aplis" ir ciet. Bet ir palikusi mākslinieku, dzejnieku un rakstnieku radošās izpausmes griba. Tāpēc literāti visai priecīgi atsaucās "Tējas istabas" saimnieces Antras Mazikas aicinājumam pulcēties pie viņas. Piektdienas vakarā notika tāda kā iepazīšanās ar jauno vietu, tās apzināšana. Skanēja Valentīna, Guntas Šnipkes, Inetas Stadgales, Janas Egles, Gunitas Bokas sacerējumi, viņiem pievienojās jaunais dzejnieks Henriks Eliass Zēgners no Rīgas, raisījās sarunas, muzicēja ģitāristi – Austras bērni.


Vēlas atjaunot skeitparku

Lai atjaunotu un uzlabotu skeitparku Jūrmalas parkā, Liepājas dome gatavojas izmantot iespēju piedalīties Izglītības un zinātnes ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā. Veiksmes gadījumā tā varētu iegūt 3000 latu atbalstu jauniešu aktīvās atpūtas laukumam.


Par muzeju nav aizmirsts

Šonedēļ ostas padziļināšanas kompānija "Dredging Internatinal N.V." nolēmusi ķerties pie ostas vidējos vārtos dusošā grimekļa izcelšanas. Tāpēc noslēgta vienošanās ar SIA" Skaldis", kas specializējusies tieši zemūdens darbu veikšanā.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš preses konferencē informēja, ka vraka izcelšanas gaita pārrunāta SEZ valdes sēdē. Grimekļa atsegšanu no smilšu sanesumiem un izcelšanu koordinēs pieredzējis ūdenslīdējs. Ļoti iespējams, ka dzelmē atrodas ne tikai smagas metāla atlūzas, bet arī apjomīgas dzelzsbetona konstrukcijas. To izcelšana varētu apgrūtināt darbu norisi.

Nedēļas beigās pārvaldē paredzēta sanāksme, kurā apspriedīs pirmos rezultātus. J.Lapiņš teica, ka neesot aizmirsts arī par pilsētas un ostas vēstures saglabāšanu. Toreiz, kad uzsāka rekonstruēt kuģa avārijā cietušo Kalpaka tiltu, izgriezts prāvs metāla gabals, kas nogādāts muzejā. Arī tagad paredzēts rīkoties līdzīgi.


Plānojot slēgt līgumu ar "Scandline"
Pēteris Jaunzems

Kaut gan aprīlis teju būs pusē, nav piepildījušies apgalvojumi, ka Liepājas ostā jau pirms Lieldienām atkal ieraudzīsim ienākam prāmi. Taču aktualitāti, kā apgalvoja Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš, šis jautājums neesot zaudējis un pašlaik tiekot darīts viss iespējamais, lai līniju uz Travemindi Vācijā atjaunotu.

Ne velti arī nupat aizvadītajā zonas valdes sēdē runāts par šīm lietām. Prāmju īpašniekus galvenokārt neesot apmierinājušas pastāvošās cenas. Lai līnija būtu konkurētspējīga pārvadājumu tirgū, ir nācies izmainīt speciālo ostas maksu. Izvērtējot, kāda ir situācija ro-ro kravu pārvadājumiem Baltijas jūras reģionā, valde nolēmusi pastāvīgo maksu par vienu ostas apmeklējumu samazināt no 1339 eiro līdz 200 eiro. Tā esot summa, kas aptuveni tiekot maksāta arī citās ostās.

Tomēr domstarpības starp stividorkompāniju un kravu pārvadātājiem ar to vēl pilnīgi neesot atrisinātas. "Mēs sarunās, kas risinās starp diviem uzņēmējiem, cenšamies piedalīties un aizstāvam savu pozīciju. Zinu, ka arī jaunie piestātņu apsaimniekotāji ir ieinteresēti saglabāt prāmju satiksmi," sacīja J.Lapiņš. Savukārt uzņēmuma "Ave Lain" direktors Rauls Štukas vakar "Kurzemes Vārdam" teica, ka, neraugoties uz termiņu atlikšanu, vēlēšanos strādāt Liepājā uzņēmēji neesot zaudējuši. "Mēs vakar ienācām Ventspilī, ieiesim arī Liepājā," direktors apņēmīgi sacīja. Līdzīgu viedokli pauda arī komercdirektors Harijs Rapoports, kurš pastāstīja, ka turpinoties sarunas ar "Terrabalt" vadītājiem. "Pašlaik nav runa par ostu, bet par piestātnēm," viņš teica. Tikmēr stividoruzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš paziņoja, ka līgums ar "Ave Lain" nav noslēgts, par velti strādāt stividori nevarot un tāpēc aprīļa beigās vai maija sākumā "Terrabalt" gatavojoties noslēgt līgumu ar dāņu kompāniju "Scandline".


Piemin gan amerikāņu, gan poļu traģēdiju
Nora Driķe

Pieminot gan pirms 60 gadiem netālu no Liepājas krastiem bojā gājušos Amerikas Savienoto Valstu lidotājus, gan sestdien pie Smoļenskas notikušo poļu tautas traģēdiju, kad aviokatastrofā gāja bojā Polijas prezidents un daudzas Polijas valsts amatpersonas, pirmdien Liepājā pie pieminekļa bojā gājušiem zvejniekiem un jūrniekiem tika noturēts klusuma brīdis.

Liepājā godināt savu tautiešu piemiņu bija ieradušies ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere un ASV vēstniecības Latvijā militārais atašejs Kolins D. Smits. Dž. Gārbere, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš un vairākas Latvijas militārpersonas nolika ziedus pie pieminekļa, uz kura postamenta ir piestiprināta piemiņas plāksne arī 1950. gada 8. aprīlī jūrā PSRS Bruņoto spēku notriektajiem amerikāņu lidotājiem, kuri, pēc vienas versijas, atradušies virs PSRS teritoriālajiem ūdeņiem, pēc citas – neitrālajā zonā.

Īsajā svinīgajā piemiņas sarīkojumā Jūras spēku flotiles kapelāns Viesturs Kalniņš, Dž. Gārbere un U. Sesks sacīja uzrunas, kurās pieminēja arī Eiropas kopīgo traģēdiju – pirms dažām dienām notikušo poļu valdības lidmašīnas katastrofu. Pēc tam lūgti viesi devās jūrā ar Jūras spēku kuģi "Virsaitis", lai viļņos ielaistu vainagu jūrā pazudušo ASV pilotu piemiņai.

Notriekto amerikāņu lidotāju varbūtējās pēdas Liepājas tuvumā vēl aizvien tiek meklētas, pastāstīja vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš. Vēl aizvien nav atrasts ne lidmašīnas vraks, ne lidotāju mirstīgās atliekas, un ir jaunas versijas, ka jāmeklē tur, kur tas vēl nav darīts. Vakar piemiņas brīdī piedalījās arī ASV un Krievijas apvienotās komisijas bezvēsts pazudušo meklēšanai pārstāvis, atvaļināts PSRS kontradmirālis un vēsturnieks Boriss Novijs, ar kuru kopā G. Silakaktiņš arī šonedēļ nolēmis apciemot kādu iespējamo amerikāņu traģēdijas liecinieku.


Jautājumi ministram

Tas, ka Liepājas stacijā ir slēgtas dzelzceļa kases, turpina satraukt daudzus, jo vairāk tādēļ, ka nav aiz kalniem vasaras atvaļinājumi. Grupa "Kurzemes Vārda" lasītāju pēc palīdzības vērsušies pie Saeimas deputāta Valērija Agešina. Viņš informēja redakciju, ka nosūtījis satiksmes ministram Kasparam Gerhardam deputāta pieprasījumu, lūdzot paskaidrot, vai, kases slēdzot, ir izsvērti visi par un pret, kā arī to, kā paredzēts pārdot biļetes uz vilcieniem, kas atiet no Rīgas, un kas darīts, lai informētu iedzīvotājus. Par rezultātiem V.Agešins sola informēt laikrakstu.