Kurzemes Vārds

10:02 Otrdiena, 26. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novados

Niedru sezona beidzas
Dana France

No niedrēm varot pagatavot jebko, ja vien to kvalitāte ir pietiekami augsta. Aprīlis ir niedru sezonas beigu mēnesis, un pēdējos niedru kūļus steidz sacirst SIA "Spīlas".

"Spīlu" pārstāvis Aldis Preiss atzīst, ka ar šo uzņēmējdarbību ejot visādi. Niedres varot pārdot, ja vien to kvalitāte ir pietiekami augsta. "Niedrei jābūt jaunai, taisnai. Tā nedrīkst būt līka, pelēka un ar lielu pušķi," skaidro A. Preiss.

Niedres izmantojot ne tikai jumtu izveidei, bet arī grīdu siltināšanai. No tām veido žogus un pin segas. SIA "Spīlas" galvenokārt nodarbojas ar eksportu un niedres sūta uz Vāciju un Lietuvu. Lietuvā strādājot pārpircēji, un tur esot vairākas firmas, kas liek niedru jumtus, zina teikt A. Preiss.

Parasti niedres ievāc no decembra līdz aprīlim. Tad atgriežas putni, sāk dēt olas, un pļāvēji niedru augšanas vietās vairs "nedrīkst rādīties", skaidro A. Preiss. Sliktā laikā uzņēmums nestrādā, jo slapjas niedres nevienam nav vajadzīgas, norāda uzņēmuma pārstāvis.

Par niedru cenu parasti vienojoties ar klientu. A. Preiss atzīst, ka no ietirgotā iespējams vien izdzīvot. Dažkārt pļāvumu nācies atdot par pašizmaksu, jo tā kvalitāte nav bijusi pietiekami augsta. Niedru kūli, kura apkārtmērs ir 60 centimetru, varot pārdot par 50 līdz 70 santīmiem gabalā.

Pašlaik Rucavā darbojas vēl vismaz viens niedru pļaušanas uzņēmējs.


Neuzticas bankām un latam
Ilze Šķietniece

Durbes Novada dome pēc reģionālās reformas izveidoja tādu pārvaldes sistēmu, kurā darbojas priekšsēdētājs, viņa vietniece un izpilddirektors. Pārvalžu vadītāju pagastos nav, bet savā ziņā šīs funkcijas pilda līdzšinējie pašvaldību vadītāji Mārtiņš Bite un Andrejs Radzevičs vecākais, strādājot Teritoriālo jautājumu pastāvīgajā komitejā.

Piedzimst dēls

Durbes Novada domes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs pusgada laikā pašvaldībā nopelnījis vairāk nekā četrus tūkstošus latu. Pirms tam, būdams Valsts kancelejas parlamentārais sekretārs, – aptuveni 13 tūkstošus latu sešos mēnešos. 2008. gadā Valsts kancelejā saņemts vairāk nekā 21 tūkstotis latu. Pēdējā laikā A. Radzeviča makā ienākusi arī apdrošināšanas atlīdzība – 2008. gadā "Gjensidige Baltic" izmaksājusi aptuveni 130 latu, pērn "BTA" – vairāk nekā 1600 latu. Abas reizes kāds apskādējis viņa spēkratu.

Vēl no Lauku atbalsta dienesta regulāri tiek saņemtas subsīdijas par Cīravas pagastā esošo zemnieku saimniecību "Mazpoļi", kas nodarbojas ar graudu audzēšanu. Pagājušajā gadā tās bijušas gandrīz deviņu tūkstošu latu apmērā. A. Radzevičs saņēmis arī aptuveni 5,5 tūkstošu latu lielu pabalstu no VSAA. Viņam pērn piedzimis dēls.

Aptuveni tikpat lieli kā iepriekš ir A. Radzeviča skaidrās naudas uzkrājumi. Viņš glabā 11,5 tūkstošus latu, 200 eiro, 300 litus. Dažādās bankās eiro un latos glabājas vairāk nekā 13 tūkstoši latu. Gadu iepriekš uzkrājumi tika turēti tikai divās bankās un bija tikai latos. Summa gan pērn par aptuveni tūkstoti sarukusi. "Pagājušais un aizpagājušais gads pierādīja, ka banku sistēma nav droša. Nav skaidrs, kurai bankai kādu brīdi uzliks liegumu," Durbes Novada domes priekšsēdētājs skaidro, kāpēc ietaupījumus glabā gan bankās, gan skaidrā naudā.

Papildina autoparku

Lai gan pašreizējais Durbes novada vadītājs, tāpat kā viņa tēvs, gadu gadiem uz citu amatpersonu fona izcēlies ar plašu autoparku, pērn A. Radzevičs jaunākais to vēl papildinājis. Par 8500 latiem nopirkta kravas automašīna "Volvo FH 12", bet par 2900 latiem – piekabe. Vēl Durbes Novada domes priekšsēdētājam pieder divi traktori, septiņas piekabes, viens ekskavators, 10 vieglās un septiņas kravas automašīnas. Transportlīdzekļi ir dažāda vecuma un pirkti dažādos laikos. "Daļa ir saimniecības tehnika, daļa palikusi no laikiem, kad nodarbojos ar autosportu. Vesela strīpa ir utilizējami, bet pagājušajā gadā vēl nenorakstīju, jo bija lielas rindas," stāsta A. Radzevičs.

A. Radzevičam pieder zeme Aizputes un Durbes novadā. Vēl viņam ir 16,9 sertifikāti gandrīz 500 latu vērtībā. A. Radzevičs vairs nav sporta biedrības "Dunalka" valdes priekšsēdētājs un sabiedriskās vides pārvaldes "Durbe" valdes loceklis.

Mazāk darbavietu, mazāk naudas

Priekšsēdētāja vietniece Santa Bucika Durbes Novada domē pagājušajā gadā nopelnījusi vairāk nekā piecus tūkstošus latu. Dunalkas Pagasta padome, kur līdz reģionālajai reformai viņa bija projektu koordinatore, izmaksājusi 4400 latu lielu algu jeb uz pusi mazāk nekā 2008. gadā. Dunikas Pagasta padomē, kur S. Bucika bija iepirkumu speciāliste, pērn nopelnīti gandrīz 1800 lati – aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš. Vēl 2008. gadā ienākumi gūti Vecpils un Priekules Pagasta padomē, Liepājas Rajona padomes Finansu nodaļā.

S. Bucikas parādsaistības, tāpat kā 2008. gadā, pērn bija 40800 eiro (aptuveni 30 tūkstoši latu). Viņa skaidro, ka aizņēmums izmantots mājas remontam. Toties S. Bucikai vairs nav skaidras naudas uzkrājumu 1600 latu apmērā, kā tas bija pirms gada. Viņai pieder dzīvoklis un lietošanā ir zeme Durbes novadā.

Prot ietaupīt

Durbes Novada domes izpilddirektors Vilnis Kārkliņš pērn pašvaldībā nopelnījis par 500 latiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad viņa alga Durbes Pilsētas domes izpilddirektora amatā bija mazliet lielāka nekā 10 tūkstoši latu. Toties tagad viņš deklarējis 4000 latu lielus skaidras naudas uzkrājumus. V. Kārkliņš skaidro, ka uzkrājumi viņam bijuši arī līdz šim, tikai pērn tie pārsnieguši 20 minimālo mēnešalgu apmēru un tādēļ bija jāuzrāda deklarācijā. Bankā naudu viņš neglabājot tādēļ, ka iepriekš bijusi nelāga pieredze ar uzkrājumu eiro – procentos iznācis mazāk nekā banka atvilkusi par naudas izņemšanu, pārvēršot latos.

Kopš 1996. gada V. Kārkliņam pieder tā paša gada automašīna "Audi A4", bet aizpērn nopirkta tajā pašā gadā ražota piekabe "Russo Balt".

Ienākumi 2007. gadā (Ls) 2008. gadā (Ls) 2009. gadā (Ls)

Andrejs Radzevičs 23 162 30 612 33 599
Santa Bucika 7450 13 599 11 273
Vilnis Kārkliņš 8627 10 142 9630


Finālā Rīgā piedalīsies arī kapela
Ilze Šķietniece

Kļuvis zināms, kuri jaunie folkloristi dosies uz konkursa finālu, kas notiks Rīgā maija sākumā. Par to informēja astoņu novadu dziesmu un deju svētku procesa koordinatore Aija Niedola.

Pagājušās nedēļas nogalē Grobiņā, Skolēnu interešu centrā, uz skati pulcējās jaunie folkloristi no Lejaskurzemes novadiem. Vērtēšana notika trijās kategorijās – piedalījās dziedātāji, dejotāji un muzikanti.

Dziedātāju konkursa "Dziesmu dziedu, kāda bija" finālam tika izvirzīti septiņi dalībnieki, visi saņēma Lielā dziedātāja titulu. Tie ir: 5. klases skolniece Anete Reimane no Liepājas MJC "Vaduguns" folkloras kopas "Ķocis", 2. klases skolnieks Almants Leilions no Gramzdas pamatskolas "Jumīša", 7. klases skolniece Jana Grasmane un 4. klases skolniece Egija Gaile no Bārtas pamatskolas folkloras kopas "Bārtenieki". Vēl Rīgas Latviešu biedrības namā 8. maijā uzstāsies Vecpils pamatskolas 4. klases skolniece Lelde Cinovska, kā arī 1. klases skolniece Diāna Santa Daize un 2. klases skolniece Ingrīda Veisbuka no Kalvenes Kultūras nama folkloras kopas "Kalvenīte".

Tradicionālo deju konkursā piedalījās divas deju grupas. Nomināciju "Sudraba dejotāji" saņēma abas. Līdz ar to uz Rīgu brauks gan divi deju pāri no Saldus novada Nīgrandes Mūzikas skolas, gan Kronvaldu Ata Krotes pamatskolas 5. klases audzēkņi Sabīne Kurdo un Dāvis Bekmanis.

Atzinību izpelnījās arī vienīgā kapela, kas skatē startēja tradicionālās muzicēšanas konkursā "Klaberjakte". Aizputes vidusskolas kopa "Misiņkalns", kuru vada Vija Līce, saņēma Sudraba muzikantu nosaukumu. Līdz ar to arī viņi izvirzīti konkursam Rīgā. Kapela izveidota tikai pagājušajā gadā.

Dalībniekus vērtēja A. Niedola, Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Zenta Bērtiņa un Skolēnu interešu centra metodiķe Mārīte Bruža.