Kurzemes Vārds

09:48 Ceturtdiena, 12. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novados

"Drīzāk esmu jauna elpa"
Dana France

Grobiņniecei Ilonai Laizānei tūlīt būs 31, taču viņa šķiet jaunāka. Tas nav tikai divkrāsu matu sakārtojuma dēļ. Šoreiz uzmanību saistīja viņas mākslas darbi – līdz svētdienai Grobiņā, Zentas Mauriņas muzejā, apskatāmas studiju laikā tapušās rotas. Ilona sevi par mākslinieci nedēvē, taču pēc tikšanās ar viņu šķiet – tā tomēr ir pārlieku liela pieticība.

Pārsteigt, nevis šokēt

Rotās attēloti zivs simboli un apelsīna šķēles. Vaicāta, kāpēc tāda izvēle, Ilona rausta plecus. "Aizrāvos ar stilizāciju, un zivis patika apspēlēt. Man zivis likās interesantas," Ilona meklē iemeslu un piebilst, ka jūra neesot bijusi iedvesmas avots. "Jūra ir jūra, bet zivis ir zivis," smaidot nosaka māksliniece.

Izstādītās rotas gatavotas no sudraba un melhiora. Ilona piekrīt, ka tās ir savdabīgas, taču šokēt cilvēkus ar saviem darbiem neesot bijis viņai prātā. Drīzāk pārsteigt un iepriecināt. "Es tajā brīdī, kad tās veidoju, nedomāju, ko domās citi vai kāds citiem būs par to priekšstats," saka Ilona.

Ilonas bērnība pagājusi, vērojot mammas Verēnas Krūčes darbošanos šūšanas nodarbībās. Līdz ar to apgūta prasme darboties ar diegu un adatu. Nav pārsteigums, ka tieši tādēļ savulaik izglītība iegūta Liepājas Mākslas vidusskolā, izvēlēta gan Metāla dizaina nodaļa. Pēc tam ieguvusi vizuāli plastiskās mākslas skolotājas izglītību Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, tagadējā Liepājas Universitātē. Mācīties radošu arodu bijis viņas nepārprotams aicinājums.

Barters kā samaksa

Pašlaik Ilona strādā par pārdevēju, jo štata samazināšanas dēļ pirms gada atbrīvota no Metāla izstrādājumu dizaina nodaļas pedagoģes amata Liepājas Mākslas vidusskolā.

Paralēli darbam veikalā māksliniece mājās veic dažādus pasūtījumus. Reiz kāzām veidota glezna, kā arī pārzīmēts portrets no fotogrāfijas. Nopelnīt ar to īsti gan nevarot. "Es priecātos, ja vienreiz mēnesī man pasūtītu gleznu," ar nopūtu saka Ilona. Tagad pasūtījumu esot diezgan maz, un, ja ir, tad no paziņām un draugiem, un par samaksu Ilona saņem kādu dāvanu.

Pašlaik māksliniece gatavo rotas no plastikas un dekoratīvajām pērlītēm. Sudraba vai zelta rotu izgatavošanai trūkstot nepieciešamās tehnikas. Izstādē aplūkojamās greznumlietas Ilona veidojusi ar rokām, talkā ņemot speciālus zāģīšus un āmuriņus. Sudrabu par materiālu Ilona izmantojusi tam piemītošo īpašību dēļ: "Sudrabs ir silts. To var variēt, tas ir plastisks."

Pie galīgās domas par gatavojamo darbu Ilona parasti nonāk skiču veidošana procesā. "Idejas rodas spontāni," ar smaidu nosaka māksliniece.

Grobiņnieki bīstas jaunā

Ilona labprāt glezno, arī abstraktas gleznas, "kad gribas izlikt kaut ko no sevis ārā", vada nodarbības rotu veidošanā, veido arī dažādus matu sakārtojumus draugiem un paziņām. Jo matu sakārtojums neierastāks, jo labāk. "Es pati sev griežu matus. Man liekas, ka cilvēkam vajag kaut ko interesantu, nevis vienkāršu frizūru ar parasto pakāpīti," uzskata Ilona.

Reiz grobiņniece restaurējusi gleznu, kas bijusi tik bēdīgā stāvoklī, ka tās īpašniece neesot pat cerējusi to atgriezt dzīvē. Ilonai nav restauratora izglītības, taču viņa priecājas, ja var otram palīdzēt. "Banāli skanēs, bet, ja tu otram dari prieku, tad tu pats arī esi priecīgs," pārliecināta ir Ilona.

Sarunas beigās Ilona dalās savās sajūtās par to, kas un kāda īsti viņa ir. "Nevaru pateikt: o, jā! Es esmu māksliniece! Tāds tituls ir jānopelna. Es esmu cilvēks ar māksliniecisku dvēseli, bet vai mākslinieks? Priekš sevis es esmu mākslinieks, radiniekiem, draugiem un paziņām es esmu mākslinieks. Vai es būtu mākslinieks visai Liepājai, Grobiņai?" retoriski jautā Ilona un piebilst, ka drīzāk viņa esot "jauna elpa".

Māksliniece domā, ka grobiņnieki baidoties no visa jaunā, taču, viņasprāt, tas esot lieki. "Vajag taču kaut ko darīt, citādāk viss ir pelēks. Darbošanās ir pati svarīgākā. Ko tas man dotu, ja es tagad uztaisītu skaistas rotas, šokētu visus, taisītu izstādes un ietu ar paceltu galvu pa Grobiņu? Es esmu savējais. Neesmu iedomīgs cilvēks," beigās nosaka Ilona, kura tagad cer, ka drīzumā varēs izstādīt arī savus gleznojumus. Tā būtu otrā personīgā izstāde viņas mūžā.

Zemi Rīvā sadalīs

Pāvilostas Novada dome atcēlusi izsoli pašvaldības zemes īpašumam "Sakas novada lauki". Pašvaldības vadītājs Uldis Kristapsons skaidro, ka vairāki lauksaimnieki no Rīvas vērsušies domē ar lūgumu zemi sadalīt mazākos gabalos un tad pārdot. "Mēs esam ieinteresēti, lai nopirktu vietējie," saka U. Kristapsons.

Tādēļ marta sēdē deputāti nolēma 16 hektāru lielos "Sakas novada laukus" sadalīt piecos atsevišķos īpašumos. "Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" noteicis, ka šī lauksaimniecības zeme Rīvā ir 6200 latu vērta.
 

Rezultāti pārspēj cerības
Ilze Šķietniece

Uz Skolēnu dziesmu un deju svētkiem Rīgā dosies 13 tautas deju kolektīvu no astoņiem Liepājas puses novadiem. Vēl trīs iekļuvuši rezervistu pulkā.

Ja no 20 skates dalībniekiem 13 ir tikuši uz svētkiem, tas ir daudz labāk, nekā bija domāts, saka astoņu novadu Dziesmu un deju svētku koordinatore Aija Niedola. "Mēs cerējām, ka puse tiks, bet rezultāti visas mūsu cerības pārspēja," viņa priecājas.

Rezervistiem gan esot neliela iespēja piedalīties lielkoncertā. Viņi uz svētkiem varēs braukt tikai tad, ja būs kolektīvi, kas objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nepiedalīsies.

Lielkoncerta "Deja kāpj debesīs" dalībnieki Rīgā ieradīsies 6. jūlija vakarā, pēc tam trīs dienas būs mēģinājumi. 10. jūlijā no rīta notiks svētku gājiens, pulksten 18 "Daugavas" stadionā būs ģenerālmēģinājums, uz kuru jau varēs iegādāties biļetes. Svētku koncerti, kuros piedalīsies Liepājas puses kolektīvi, notiks 11. jūlijā pulksten 11 un 16. Valsts izglītības satura centra mājaslapā internetā teikts, ka 29 dejās un deju svītās trijos koncertos dejos 12 500 lielu un mazu bērnu no visiem Latvijas novadiem.

Skate astoņu novadu tautas deju kolektīviem notika marta beigās Lieģu Kultūras namā. Sagatavotos priekšnesumus vērtēja horeogrāfi Baiba Šteina, Agris Daņiļevičs, Olga Freiberga, Skolēnu dziesmu un deju svētku Kurzemes zonas virsvadītāja Lita Freimane un projekta vadītāja Ilze Mažāne.

uzziņai

Deju svētku dalībnieki
/
Grobiņas vidusskolas 2. klašu deju kolektīvs;
/ Grobiņas vidusskolas 3. klašu deju kolektīvs;
/ Grobiņas pagasta sākumskolas 1. – 4. klašu deju kolektīvs;
/ Vērgales pamatskolas 1. – 4. klašu deju kolektīvs;
/ Aizputes vidusskolas 1. – 2. klašu deju kolektīvs "Sauleszaķēni';
/ Nīcas vidusskolas 3. – 4. klašu deju kolektīvs;
/ Grobiņas vidusskolas 4. klašu deju kolektīvs;
/ Aizputes pagasta pamatskolas 3. – 6. klašu deju kolektīvs;
/ Dzērves pamatskolas 3. – 6. klašu deju kolektīvs;
/ Apriķu pamatskolas 3. – 6. klašu deju kolektīvs;
/ Grobiņas vidusskolas 6. klašu deju kolektīvs;
/ Pāvilostas Kultūras nama 3. – 6. klašu deju kolektīvs;
/ Grobiņas ģimnāzijas 10. – 12. klašu deju kolektīvs "Spararats".

Rezervē
/ Gaviezes pamatskolas 3. – 6. klašu deju kolektīvs;
/ Pāvilostas Kultūras nama 5. – 9. klašu deju kolektīvs;
/ Grobiņas ģimnāzijas 7. – 9. klašu deju kolektīvs "Mazais spararats".