Kurzemes Vārds

02:51 Otrdiena, 14. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Brīdināt tā, lai to dzird
Inita Gūtmane

Pirms jaunietis ar ceļojuma koferi rokās aizvēra dzīvokļa durvis, viņu mamma apbēra ar padomu gūzmu. Viņa kārtējo reizi atgādināja, ka svešā zemē jābūt ļoti uzmanīgam, ka somu vajag turēt, piespiestu pie vēdera, ka vajag uztaisīt pases kopijas, ka naudu vajag glabāt dažādās vietās, ka vajag pierakstīt telefonu numurus, uz kuriem zvanīt, ja gadījusies kāda liksta, ka... Puisis tikai atmeta ar roku, nīgrā balsī atgādinot, ka viņam jau ir divdesmit gadu un ka līdz šim ir spējis par sevi parūpēties.

Kādā Londonas centra autobusa pieturā students apsēdās uz soliņa, lai sašņorētu kedu. To traucēja izdarīt lielā soma, un viņš to nolika sev blakus. Ceļotājs cēlās, lai dodos tālāk. Bet – somas vairs nebija. Tās bija tikai dažas sekundes, un no viņa redzesloka bija izgaisusi pase, lidmašīnas biļete un nauda. Par laimi, pieraduma pēc viņš bikšu kabatā bija ielicis mobilo telefonu. Liepājnieks visai ātri aptvēra divas lietas. Pirmkārt, ceļojums ir izbojāts. Otrkārt, bez mājinieku un Latvijas vēstniecības Anglijā palīdzības viņš mājās nenokļūs. Un tā arī bija.

Tas ir tikai viens gadījums, kas rāda, ka nekad nevar zināt, kas sagaida ārzemēs, un, ka cerot uz labāko, ir jārēķinās ar sliktāko. Un zādzība tik tiešām nav lielākā katastrofa. Cik nav dzirdēts, ka ļaudis kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem. Ir daudzi gadījumi, ka darba meklētājam tiek sasolīta debesmanna, bet rezultātā viņš kļūst par vergu, kuram par smieklīgu atalgojumu liek darīt piespiedu darbu vai sniegt kādus pakalpojumus. Turklāt sadzīves apstākļi neatbilst nekādām cilvēciskām normām. Tāpat daudzas sievietes kļūst par fiktīvo laulību upuriem vai arī viņas piespiež nodarboties ar prostitūciju.

Šī tēma īpaši aktuāla ir pašlaik, jo tūlīt jaunieši absolvēs mācību iestādes un domās, ko darīt tālāk. Daudzi paliks tepat Latvijā, bet daļa dosies uz ārzemēm – citi studēt, citi strādāt, citi atkal iesaistīsies kādās apmaiņas programmās. Lai arī jauniešiem šķiet, ka viņi ir gana gudri, lai neiekristu, tomēr prakse rāda ko citu – jaunā paaudze nereti pārāk vieglprātīgi uzticas svešām personām, nepārbauda viņu identitāti, neuzzina ko vairāk par iestādi, ko tās pārstāv, un arī neiedziļinās darba līgumā.

Tieši tāpēc ir uzslavējami tas, ka pagājušo nedēļu Latvijas Valsts policijas darbinieki un Jaunatnes centra pārstāvji uzsāka izglītojošu semināru ciklu 12.klašu skolēniem, kurā stāsta par cilvēku tirdzniecības novēršanu, par vervēšanu, par fiktīvo laulību sekām un uzsver, kas jāzina un jāņem vērā pirms došanās uz ārzemēm. Turklāt pie vidusskolēniem dodas arī Jaunatnes centra jaunieši. Tas ir ļoti svarīgi, jo, kā zināms, jaunie cītīgāk ieklausās savos vienaudžos. Semināra dalībnieku rīcībā nonāk arī acīm saistoši un viegli uztverami informatīvi bukleti, ko var ielikt kabatā, dodoties uz citām zemēm.

Preses konferencē kāda žurnāliste Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvei Vitai Kalotei vairākkārt lūdza, lai viņa min gadījumus, kad kas nelāgs ārzemēs ir noticis ar mūspuses cilvēkiem. Jā, Kalotei bija ko pastāstīt. Bet viņa vairākkārt uzsvēra ko citu: ka šo semināru ciklu rīko, lai nekas tāds neatgadītos, lai nebūtu piemēru, ko minēt.

Mums ir jāpieņem un jārēķinās ar to, ka jaunā paaudze izbrauc uz ārzemēm. To apturēt nevar. Bet vismaz var mēģināt apturēt to, lai ar viņiem neatgadītos nekas tāds, kas apdraudētu jauniešu veselību vai pat dzīvību. Cerēsim, ka šis semināru cikls būs viens tāds glābšanas solis.