Kurzemes Vārds

21:24 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sports

Valērijs Voroņins: "Komplektējot sastāvu, pieļāvām kļūdu"
Andris Sudmalis

Lai arī savu aizejošās sezonas pēdējo oficiālo spēli SK "Liepājas metalurgs" hokejisti jau ir aizvadījuši, sezona Latvijas vicečempioniem beigsies tikai 13. maijā, kam sekos atvaļinājums līdz 1. jūlijam. Atskatīties uz aizvadītajiem astoņiem mēnešiem lūdzām VALĒRIJU VOROŅINU, kurš pērnvasar bija metalurgu toreizējā galvenā trenera Vladimira Goluboviča asistents, neilgi pirms Baltkrievijas čempionāta sākuma pārņēma HK "Vitebsk" grožus, bet novembra beigās atgriezās Liepājā jau metalurgu galvenā trenera statusā.

– Kāds kopumā ir jūsu skatījums uz aizvadīto sezonu metalurgu izpildījumā?

– Saprotams, ka ar sezonas iznākumu neesmu apmierināts. Šajā ziņā esam parādā saviem līdzjutējiem, kuru dēļ mēs spēlējam, un protams, jāuzdod jautājums, kāpēc ir tāds rezultāts. Manā skatījumā tam ir vairāki iemesli. Galvenais ir tas, ka, pirms gada komplektējot sastāvu, pieļāvām kļūdu un aicinājām komandai pievienoties nevis tos spēlētājus, kuri mums bija vajadzīgi, lai risinātu sezonas uzdevumus, bet ņēmām tos, kuri bija pieejami. Virkne spēlētāju savas meistarības dēļ nebija gatavi spēlēt tādā līmenī un tādā režīmā, kad mači sekoja cits citam ik pēc divām trim dienām. Tas arī bija viens no daudzo traumu iemesliem. Spēlēt bez traumām arī ir sava veida meistarība. Tas nav gļēvums, bet gan prasme pareizi novērtēt situāciju, un, ja meistarīgam hokejistam noteikta rezultāta sasniegšanai ir vajadzīga neliela piepūle, tad zemāka līmeņa spēlētājam pastāvīgi ir jādarbojas uz savu spēju robežas. Vēlmes trūkumu mums nevar pārmest, bet, lai sekmīgi darbotos pret organizētām un meistarīgām komandām, ar vēlmi vien ir par maz.

– Kā skaidrojat zaudējumu Latvijas čempionāta finālā?

– Latvijas čempionātā mēs fiziskās sagatavotības dēļ zaudējām otrās spēles pirmo trešdaļu, bet pārējā laikā šajā rādītājā bijām vienlīdzīgi ar pretinieku. Trešajā, ceturtajā un piektajā spēlē mēs brīžiem izskatījāmies pat svaigāki. Finālsērijā sadūrāmies ar labi organizētu un meistarīgu pretinieku. Komandas "Dinamo/Juniors" līderi bija hokejisti, kas divas sezonas izgāja KHL skolu, kā arī guva Vankūveras olimpisko spēļu rūdījumu. Rīdzinieku līderi – abi Rēdlihi, Cibuļskis, Sotnieks, Bukarts un Meija – deva lielāko ieguldījumu savas komandas veiksmīgajā rezultātā. Dinamiešiem piekāpāmies tieši meistarības ziņā. To apstiprina arī statistikas rādītājs, kas vienmēr ir bijis meistarības apliecinājums – spēle vairākumā. Mēs piecos mačos vairākumu realizējām tikai divreiz, bet sāncenši pie gandrīz vienāda soda minūšu skaita to izdarīja septiņas reizes.

Arī bez veiksmes palīdzības ir grūti gūt lielus panākumus, bet no mums veiksme novērsās jau fināla pirmajā spēlē, kad pēc rikošeta ielaidām pirmos vārtus, un pēc rikošeta zaudējām vārtus arī piektā mača pagarinājumā.

Un vēl – es nevairos no atbildības un negribu, lai tiesāšanas pieminēšana izklausītos pēc attaisnošanās, un nedomāju, ka tiesneši bija negodīgi, tomēr nav saprotama federācijas pozīcija soģu jautājumā. Ja finālā spēlē valsts labākās komandas, tad ir jātiesā arbitriem, kuri atbilst fināla līmenim. Baltkrievijas čempionāta izslēgšanas spēles jau iepriekš bija plānots aizvadīt ar diviem galvenajiem tiesnešiem, tāpēc jau ceturtajā riņķī tiesāja divi galvenie arbitri. Latvijā nebija tik savlaicīgas pārejas uz diviem soģiem, un finālā šos pienākumus uzticēja cilvēkiem, kuri iepriekš to nebija darījuši. Tā ir cita metodika, tam nepieciešama sagatavošanās un prakse, kas no Latvijas tiesnešiem labākajā gadījumā bija Gintam Zviedrītim.

– Kuri no metalurgiem finālsēriju aizvadīja savā līmenī, bet kuri pievīla?

– Sēriju kopumā labā līmenī aizvadīja vārtsargs Dima Žabotinskis. Līdzīgi bija ar pirmo maiņu, kuras aizsardzībā Vents Feldmanis spēlēja kopā ar Sergeju Tjoluškinu, bet vēlāk ar Edmundu Knikstu, savukārt uzbrukumā bija Juris Ozols, Valērijs Fiļimonovs un Vladimirs Mamonovs. Šī maiņa nospēlēja savā līmenī, finālā gūstot piecus no mūsu deviņiem vārtiem.

Toties pretenzijas ir pret Māri Grāvīti un Ediju Brahmani, kura gūto vārtu mums ļoti pietrūka. Ar otro maiņu ļoti rēķinājāmies, gan spēlējot vienādos sastāvos, gan vairākumā. Otrā piecnieka spēle tika būvēta ap Brahmani, bet šī maiņa iemeta tikai vienu ripu. Grāvītis psiholoģiski nebija gatavs, un pret viņu kā pret centru ir vislielākās pretenzijas, jo malējie uzbrucēji ir atkarīgi no spēli organizējošā un virzošā centra uzbrucēja snieguma. Brahmaņa zemajai rezultativitātei ir vairāki iemesli. Pretinieki, zinot par Edija snaipera dotībām, pievērsa viņam pastiprinātu uzmanību, spēlēja cieši, asi un neļāva izvērsties.

Trešais uzbrucēju trijnieks – Vitālijs Pavlovs, Toms Zeltiņš un Lauris Bajaruns – mums kļuva par patīkamu atklājumu. Viņi iemeta divas ripas un pozitīvi izcēlās ar noskaņošanos, pašatdevi, kustību un prasmi uzspiest pretiniekam cīņu.

– Baltkrievijas čempionātā no izslēgšanas spēļu astoņnieka SK "Liepājas metalurgs" atpalika par 15 punktiem, kas nav ne ļoti maz, ne arī ļoti daudz. Vai esat pētījuši, kur šie punkti pazuda, varbūt sezonas sākumā, kas bija izgāšanās – pirmajās astoņās spēlēs tikai četri punkti, turklāt zaudējumi lielākoties bija ar vienas ripas starpību?

– Komandai tiešām ļoti neveiksmīgs bija pats sezonas sākums. Tas notika tādēļ, ka daļa mūsu līderu tā vietā, lai atvaļinājuma laikā sadziedētu visas traumas un atgrieztos gatavi strādāt, sāka ārstēties tikai tad, kas startēja gatavošanās jaunajai sezonai. Puslīdz regulāri punktu bilanci komanda sāka papildināt tikai no septembra beigām, oktobra. Tomēr arī vēlāk bija spēles, kad nevajadzīgi zaudējām punktus, piemēram, mačā Bobruiskā, kad, rezultātam esot 3:3, pēdējā minūtē ielaidām vārtus. Sezonas gaitā šādi punktu zaudējumi salasās, un tos summējot arī mēs būtu turpat pie play-off zonas.

– Paraugoties uz Baltkrievijas čempionāta tabulu, nākas secināt, ka spēle aizsardzībā nebija metalurgu jājamzirdziņš – 166 ielaistas ripas tomēr ir pārāk daudz.

– Piekrītu. Labi spēlētāji, arī labi aizsargi, ir deficīts. Labs aizsargs, kas prot izjaukt pretinieku uzbrukumu, sekmīgi ievada savas komandas uzbrukumus un vēl arī rezultatīvi tos pabeidz, ir retums. Mūsu komandā šajā jomā līderis ir Feldmanis, šiem kritērijiem atbilst Kniksts, par patīkamu atklājumu kļuva 1991. gadā dzimušā jaunā aizsarga Nerija Ališauska sniegums. Attiecībā par pārējiem aizsargiem – gribētos, lai šī līnija mums būtu augstākā līmenī.

– Kāpēc komandas līderi joprojām ir pieredzējušie spēlētāji, kas Liepājā spēlē kopš komandas izveidošanas, bet klusē jaunie un nosacīti jaunie?

– Mums ir vai bija tādi spēlētāji, kuri ir apstājušies izaugsmē. Iepriekšējā sezona Aldim Āboliņam bija ļoti sekmīga, un mēs nevarējām vien nopriecāties par viņu, domājot – redz, kā Rīga viņu zaudējusi, bet šogad Aldis nelīdzinājās pats sev. Liels avanss ir ticis izsniegts Daņilovam, kurš jau trīs sezonas skaitās jaunais, daudzsološais.

Attiecībā uz jauno spēlētāju mākslīgu iekļaušanu komandā, ko pēdējos gados paredz daudzu valstu čempionātu nolikumi, mana pozīcija vienmēr ir bijusi noteikta – jauniešu obligāta iekļaušana pieteikumā neko nedod. Uzskatu, ka jaunajam spēlētājam ir vispirms jāiztur konkurence ar saviem vienaudžiem un jābūt konkurētspējīgam arī pieaugušo vidē. 20 gadu vecumā jaunietim ir jābūt spējīgam iekļūt kādā no četriem piecniekiem paša spēkiem. Cik ilgi tad vēl gaidīt – ka viņš atvērsies 25 gadu vecumā? Mūsu komandā ir gana jauno spēlētāju, kuriem arī šajā sezonā tika uzticēts diezgan liels spēles laiks. Protams, jāņem vērā, ka pāreja no junioru hokeja uz pieaugušo nav vienkāršs karjeras posms.

– Dažiem spēlētājiem pēc sezonas beidzās līgumi, vai varat pateikt, kurus hokejistus Liepājā vairs neredzēsim un kas nāks viņu vietā?

– Man ļoti negribētos uzkāpt uz pērnā gada grābekļa, un mēs jau esam pateikuši paldies un atvadījušies no puišiem, kuri, mūsuprāt, neatbilst nākotnē izvirzīto uzdevumu līmenim. Pašlaik mums notiek pārrunas ar vairākiem spēlētājiem, kuri šo to jau prot hokejā. Aicināsim spēlētājus uz konkrētām pozīcijām, kas mums ir vajadzīgas – centra uzbrucēji, laba līmeņa aizsargs.

– Bet no kuriem spēlētājiem jau esat šķīrušies?

– Prom ir Jānis un Gints Puriņi, Sergejs Tjoluškins, Mihails Kokļins, Gatis Gricinskis, Andrejs Lavrenovs, Grigorijs Čirkovs. Nebūs arī ilggadējo "Liepājas metalurga" hokejistu Jura Ozola un Eduarda Ivanova, kuri spēlēja Liepājā kopš komandas izveidošanas un ir daudz devuši komandas tapšanā. Visa treneru kolektīva vārdā gribu pateikties šiem spēlētājiem par ieguldīto darbu, tomēr laiks ņem savu, abiem hokejistiem ir bijis daudz traumu, un tas ir galvenais šķiršanās iemesls.

– Vai īpaši izceļams ir kāds no kluba jauniešiem?

– Mēs esam ļoti apmierināti ar Ališausku, visai interesants uzbrucējs ir Diļevka. No 1991. gadā dzimušajiem puišiem visi ir diezgan daudzpusēji spēlētāji, savam vecumam itin labi sagatavoti. Jaunatne mums ir laba, bet viņiem ir vajadzīgs laiks un pats galvenais – pieredzējuši partneri blakus. Neliksi taču divus jaunos aizsardzībā. Tas būtu posts, mēs viņus nobeigtu psiholoģiski, bet, ja jaunais spēlēs pārī ar pieredzējušo, tad progress būs straujāks.

"LIEPĀJAS METALURGS" 2009. – 2010. SKAITĻOS

BALTKRIEVIJAS ČEMPIONĀTA TABULA

(spēles, uzvaras, zaudējumi, vārti, punkti)

1. "Junostj" 52 43 9 205:85 129
2. "Šahtjor" 52 38 14 185:114 112
3. "Gomeļ" 52 36 16 183:110 107
4. "Sokil" 52 36 16 169:116 107
5. "Himvolokno" 52 30 22 143:132 92
6. "Keramin" 52 30 22 157:140 86
7. "Neman" 52 29 23 175:163 86
8. "Vitebsk" 52 27 25 116:120 76
9. "Metallurg" 52 25 27 133:134 74
10. "Liepājas metalurgs" 52 21 31 126:166 61
11. "Dinamo/Juniors" 52 15 37 134:203 49
12. "Brest" 52 15 37 115:179 48
13. "Šiņņik" 52 11 41 116:203 35
14. "Himik/SKA" 52 8 44 103:195 30

SPĒLĒTĀJU STATISTIKA

(dzimšanas gads, pozīcija, spēles, punkti (vārti+piespēles), soda minūtes, lietderības koeficients)

Valērijs Fiļimonovs (1979) U 44 36 (15+21) 38 -1
Māris Grāvītis (1981) U 48 26 (12+24) 28 +1
Vents Feldmanis (1977) A 50 30 (13+17) 68 -2
Juris Ozols (1977) U 37 30 (8+22) 26 -2
Vladimirs Mamonovs (1980) U 42 29 (9+20) 32 0
Edijs Brahmanis (1983) U 27 24 (17+7) 44 0
Eduards Ivanovs (1978) A 39 14 (2+12) 46 +3
Jānis Puriņš (1987) U 36 13 (6+7) 50 -5
Gunārs Skvorcovs (1990) U 46 11 (5+6) 16 -10
Sergejs Daņilovs (1989) U 32 11 (5+6) 18 -1
Vitālijs Pavlovs (1989) U 49 11 (4+7) 28 -12
Sergejs Tjoluškins (1983) A 46 11 (3+8) 46 -8
Toms Zeltiņš (1986) U 22 10 (5+5) 18 +1
Edmunds Kniksts (1982) A 29 10 (2+8) 34 -3
Aldis Āboliņš (1985) U 48 9 (4+5) 8 -11
Lauris Bajaruns (1989) U 39 6 (2+4) 4 -7
Mihails Kokļins (1985) U 24 6 (2+4) 14 -3
Gints Puriņš (1988) A 37 5 (2+3) 6 -6
Maksims Širokovs (1982) A 11 5 (1+4) 14 +1
Artūrs Mickēvičs (1991) U 35 4 (3+1) 6 -6
Renārs Demiters (1986) A 39 4 (2+2) 38 -5
Gatis Gricinskis (1988) U 14 3 (1+2) 10 +1
Edgars Brancis (1985) U 13 3 (1+2) 22 -2
Georgijs Čirkovs (1979) A 45 3 (0+3) 36 -9
Nerijs Ališausks (1991) A 31 2 (1+1) 14 +3
Egils Kalns (1991) U 14 2 (1+1) 4 -2
Toms Tiļļa (1990) U 14 1 (0+1) 2 -5
Bruno Zabis (1991) U 14 1 (0+1) 8 -3
Nils Semjonovs (1991) U 10 1 (0+1) 4 -3
Gļebs Rogoza (1991) A 39 0 20 -10
Kārlis Liepiņš (1990) A 32 0 10 -9
Edgars Āboliņš (1991) U 12 0 0 -6
Andrejs Lavrenovs (1982) A 5 0 0 +1
Viktors Jasjonis (1991) U 4 0 2 -1
Māris Diļevka (1992) U 3 0 0 0
Krišs Kupčus (1990) A 3 0 0 0

VĀRTSARGU STATISTIKA

(dzimšanas gads, spēles, ielaistas ripas, ielaists vidēji spēlē, atvairītas ripas, atvairīts vidēji spēlē, atvairīto metienu procents, rezultativitātes punkti)

Dmitrijs Žabotinskis (1980) 37 92 2,74 945 91,1 2 (0+2)
Māris Jučers (1987) 23 66 3,67 562 89,5 1 (0+1)
Jānis Kalniņš (1991) 2 4 4,30 17 81 0