Kurzemes Vārds

20:44 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Politika

"Man patika risināt šaha etīdes"
Andžils Remess

Līdz Saeimas vēlēšanām vairs tikai četrarpus mēnešu. Ir sācies laiks, kad arī Liepājā arvien biežāk ieradīsies politisko spēku līderi, lai pārliecinātu, ka tieši viņu partija ir tā, par kuru jābalso. Pirms katras vizītes aicināsim mūsu lasītājus iesūtīt jautājumus šiem politiķiem. Pirmais, kas uz tiem atbildēja, bija Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

– Vai Šķēles kungs ir oligarhs, kā viņu dēvē?
– Vārda būtība ir peldoša un mainīga. Katrs tajā ieliek savu saturu. Es tādās reizēs smejos, ka oligarham obligāti pieder prese, un man pieder 2 procenti žurnāla "Dārzs un Drava". Arī mana pašreizējā ietekme politikā ir pārspīlēta. Protams, ka es šo ietekmi mēģināšu atjaunot.

Kā saprast to, ka Šķēlem un viņa ģimenei piederošie īpašumi ieķīlāti par 70 miljoniem latu? Vai tas nozīmē, ka nauda noguldīta ārzemju bankās un Šķēle vajadzīgā brīdī nozudīs no Latvijas?
– Man un maniem radiniekiem piederošie uzņēmumi ir iegādāti no iepriekšējiem īpašniekiem, kuriem ekonomiskās krīzes laikā bijušas grūtības. Bet nekādās ārzemju bankās nekādu noguldījumu man nav. Un kāpēc man kaut kur būtu jānozūd? Tieši otrādi, man ir profesionāla interese sakārtot sarežģītus projektus. Kādreiz man patika spēlēt šahu, risināt etīdes un atrast negaidītus gājienus. Nekad neviens ar Šķēles vārdu saistīts uzņēmums nav bankrotējis. Arī tagad visi strādā, visos ir darba vietas. Visi sakārtoti, pārstrukturēti, sameklēti jauni investori, akcionāri.

Plašsaziņas līdzekļos Tautas partiju un tās biedrus vaino visās valstī esošajās grūtībās. Kādēļ partija neaizstāvas? Vai tai nav ko teikt?
– Varu piekrist, ka tā ir mana kļūda, ka Tautas partija nav agresīva, ka tā neplēšas. Kad pirms pieciem mēnešiem atkal sāku vadīt Tautas partiju, nospriedām, ka jārīkojas, ja tā var teikt, pēc maksimāla mēģinājuma principa. Mūsu ministri katrā Valda Dombrovska vadītās valdības sēdē iesniedza desmitiem jautājumu. Tie risinājumi, kurus Dombrovskis iesniedza Starptautiskajam valūtas fondam, nav pareizi, tie ir izgāzušies. Tos nespēs izpildīt. Mums saka, Tautas partija graujot budžetu, ka tā negribot ieņēmumus. Bet pirmajā ceturksnī no plānotajiem ieņemti tikai 11 procentu. Tā ir cilvēku tracināšana, kas pašreiz notiek. Bet atlikušajos piecos mēnešos līdz vēlēšanām mēs norādīsim skaidri un gaiši, kur mums bijusi pilnīga taisnība. Tik brutālu ekonomikas saspiešanas ceļu, kādu dara, pakalpojot starptautiskajiem finanšu oligarhiem, Latvijas tauta nebija pelnījusi. 228 tūkstoši darba meklētāju. Katra diena Valda Dombrovska valdības laikā Latvijas parādu ir audzējusi par vairāk nekā 5 miljoniem.

Lai Šķēle pasaka, kādi uzņēmumi viņam pieder ārzonās.
– Nav nekāda pamata runāt par uzņēmumiem ārzonās. Ārzonu loma pasaulē jau labu laiku būtiski mazinājusies. Mēs varam runāt par Eiropas Savienību, bet ārzonās man uzņēmumi nepieder.

Kā Šķēle jūtas pēc valsts nozagšanas? Un ko vēl atradis šajā valstī zogamu, ja tā raujas pie varas?
– Ja valsts būtu nozagta vai izzagta, diez vai tādai valstij aizdotu 7,5 miljardus. Acīmredzot vēl Ivara Godmaņa valdības otrajā pusgadā finanšu stāvoklis bija labs. Cita lieta, ka tik lielas summas mums nevajadzēja aizņemties. Bet, ja aizdeva, tad aizdevēji droši vien bija pārliecināti, ka no šīs valsts naudu dabūs atpakaļ.

Kuras partijas bija tās, kas pārņēma "Parex banku" valsts īpašumā un noslēdza neizdevīgu līgumu ar šīs bankas īpašniekiem?
– Vai Latvijas valstij vajadzēja pārņemt "Parex banku"? Jā, vajadzēja. Vai pārņēma profesionāli? Nē. Izmeklēšana to droši vien parādīs. Vairāk nekā trīs nedēļas neapturot šīs bankas kontus, aizplūda ļoti būtiskas summas, aptuveni miljards. Te tika pārkāpts katram saprotams princips – ja tev uzdod revidēt noliktavu, tad pirmām kārtām aiztaisi visas durvis. Un tad sāc uzskaitīt to, kas tur atrodas. Nevis tā: viens nes kastes ar naglām iekšā, otrs nes ārā. Un tad brīnās, ka gali neiet kopā. Nedomāju, ka no valsts puses tur būtu bijusi ļaunprātība, bet augstā mērā neprofesionalitāte gan.

Vēlētos dzirdēt, kā Šķēles kungs praktiski domā izvest valsti no krīzes.
– Mēs katrā valdības sēdē mudinājām lietas darīt daudz ātrāk, precīzāk, prātīgāk. Bet sapratām, ka valdība darbojas pēc izdzīvošanas principa, un tas turpināsies līdz vēlēšanām. Ka Dombrovska kungam pieejami 4,1 miljardu lieli aizdevuma līdzekļi. Ja būs cilvēku nemieri, protesti, ar tiem aizbāzīs caurumus. Tas viens. Otrs – būs bijis ienaidnieks, kas valsti novedis tik tālu, un tā izrādīsies Tautas partija. Kādus padomus dot? Viens no mūsu priekšlikumiem, ka daudz mazāka loma jāatvēl valstij, bet lielāka pašvaldībām. Nevienā Rīgas kabinetā nedomā, kā Latvijā radīt jaunas darbavietas. Ietekme, finanses jānovirza pašvaldībām. Otra lieta – nodokļi vairāk nav paaugstināmi.

– Vai Šķēles kungs saprot, ka ar savu darbību un interesēm iedzinis Latviju tur, kur tā tagad atrodas?
– Gribu pateikt skaidri un gaiši: Latvijas valsti tur, kur tā atrodas, ir iedzinis neoliberālisms. Atzīstu, ka savulaik tam nespēja stāties pretī arī daži vadošie Tautas partijas pārstāvji. Ir iedzinusi eiforija, kāda valdīja pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Tas bija kā pusaudzim ieejot lielveikalā. Kārdinājums – preces cita par citu skaistākas, kredītus met pakaļ. Nenobriedušo sabiedrību uzsēdināja uz finanšu narkotikas adatas. Cilvēki neizvēlējās ņemt lāpstu vai gumijas zābakus, bet spilgtākas drēbes, otro vai trešo automašīnu. Tagad ir nākamā stadija. Tagad valdība redz, ka var aizņemties naudu, un aizņemas.

Cik Liepājas Autobusu parka akciju Šķēle paspējis nokampt?
– Jā, pagājušajā gadā viena no manām investīciju kompānijām iepirka daļu akciju. Lai uzņēmumam izdotos pārdzīvot grūtos laikus. Varbūt izdosies Liepājas Autobusu parka mērogus paplašināt, nopērkot klāt vēl kādu kompāniju. Šādas sarunas notiek.

Tie bija mūsu lasītāju jautājumi. Bet tagad "Kurzemes Vārda" jautājumi. Kādreiz Tautas partijai Saeimas vēlēšanās vislielākais atbalsts bija Liepājā. Tagad mūsu pilsētā veiktā aptauja rāda, ka no visiem politiķiem visnegatīvākais vērtējums ir tieši jums. Kāpēc attieksme tik krasi mainījusies?
– Pret mani nežēlīgi vērsās mediji. Jo es stāvu pretī tiem, kuri gan cilvēkus iedzinuši parādos, gan tagad valsti iedzen parādos. Es nekad nebūšu mīļš visiem. Ja 85 procenti ir pret mani, tad es runāju ar tiem 15 procentiem, kuri man uzticas.

Savulaik pirms vairākām Saeimas vēlēšanām jūs uzsvērāt, ka svarīgākais ir labējām partijām kopumā iegūt vairākumu. Un teicāt, ka Tautas partija darīs visu, lai kopumā uzvarētu labējās partijas. Vai arī tagad tāds ir Tautas partijas mērķis?
– To izdarīt būtu ļoti svarīgi. Bet jāatzīst, ka Latvijas politika šajos gados ir mainījusies, akcenti pārvietojušies. "Saskaņas centrs" vairāk virzīts uz centru un ļoti aktīvi piesaista latviešu vēlētājus. Pēc vēlēšanām valdošās koalīcijas salikums prasīs milzīgu savstarpēju uzticēšanos.

Vēl viens citāts no jūsu savulaik teiktā intervijā "Kurzemes Vārdam": "Aprēķina laulības ilgi nevar pastāvēt. Stabila sadarbība var būt tikai starp tām partijām, kurām ir kopēja ideja." Kāda Tautas partijai ir kopēja ideja ar "Saskaņas centru"? Jo Tautas partija taču veido sarakstu kopā ar Latvijas Pirmo partiju/"Latvijas ceļu", kurš savukārt sadarbojas ar saskaņiešiem.
– Es aicinātu pārāk nebaidīties, jo kļūdains bijis integrācijas process. Integrācija notika ļoti šauri. Ir radušās divas informatīvās telpas, no kurām viena ir ļoti nomācoša. Ja runājam par "Saskaņas centru", tad tas nav veidots pēc ideoloģiska principa, bet etniska principa. Tas politiķis, kas šo monoetnisko organizāciju piespiedīs sadalīties frakcijās – sociāldemokrātu, labējo, liberāļu –, tas būs ģeniāls cilvēks. Neesmu pārliecināts, vai tāds cilvēks radīsies jau šajās vēlēšanās, bet sniegšu roku tam, kurā jutīšu šo potenciālu. Domāju, ka arī es kaut ko izdarīšu šajā virzienā.

– Kāpēc Tautas partija tīšuprāt atbaida savus piekritējus?
– Kādā ziņā?

Atkal atgādināšu, ko jūs savulaik teicāt "Kurzemes Vārdam". Ka tāds politisks spēks, kas nedarbojas par, bet darbojas pret, lemts demontāžai. Kā Tautas partija darbojas tagad, Latvijai tik grūtos laikos, kad vajadzētu palīdzēt valstij un valdībai? Vai ne pret? Tautas partija aiziet no valdības, tādējādi izvairoties no atbildības, bet pēc tam cenšas pierādīt, cik valdība ir vāja.
– Tas ir jautājums par godīgumu. Mēs redzējām, ka valdība nestrādā pēc būtības, bet tikai lai izdzīvotu līdz vēlēšanām. Mēs neesam pārliecināti, ka valdība centīsies izpildīt to, ko tā sola tautai. Tādā valdībā mēs negribam piedalīties. Mēs negribam, lai pēc tam Tautas partijā noslaucītu kājas: ziniet, viņi bija tie, kuri visu izšeftēja.

Labi, tā ir Tautas partijas pašas lieta. Bet vai bīstamāk nav kas cits: jūs cenšaties pārliecināt, ka pie varas esošās partijas ir vājas, savukārt Tautas partijai pašai nav nekādu pārliecinošu piedāvājumu, un cilvēkiem rodas iespaids, ka nav nevienas labējās partijas, par ko vērts balsot. Ka tās prot tikai kašķēties. Un viņi vēlēšanām atmetīs ar roku.
– Tā nav, ka mums nekā nebūtu. Mums bijuši daudzi priekšlikumi, taču tos ignorēja. Mums ir sava pozīcija: nevis kā tērēt, bet kā ražot. Tā ir tā sarkanā līnija, kuru mēs ievērosim.

Bija laiki, kad "Kurzemes Vārds" sarunas ar jums beidza omulīgā toņkārtā – kā jūsu dārzā zied puķes, kā cīnāties ar bebriem... Tagad runājam par neuzticēšanos, par kašķēšanos. Kas Latvijā mainījies šajos gados?
– Sabiedrība iedzīta citā vērtību sistēmā. Sludināts, ka ģimene nav vērtība, sludināta patērētāja filozofija. Sabiedrība sašķelta. Pieradināta, ka dzīvot ar krīzi ir normāli. Krīze kļuvusi par tādu kā ģimenes locekli. Bet katra nācija, kura ar krīzi sāk sadzīvot kā ar pašsaprotamu lietu, vienmēr ir demoralizēta. Par puķēm un bebriem? Dabūju jaunus stādus, baidījos, vai ieaugs. Bet zied. Un bebrs nograuzis kociņu. Dzīvē viss kā dzīvē, labais mijas ar slikto.