Kurzemes Vārds

10:27 Sestdiena, 7. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Kā iet pa dzīvi?

Darbs, kas silda sirdi
Agnese Pakule

Kaut arī šis laiks ir ekonomiski grūts un ne vienam vien rodas pārdomas par to, cik izdevīga ir viņa profesija, skolotāja un bibliotekāre ELĪNA KRANCIŅA šopavasar domā pozitīvi.

– Ar ko tagad nodarbojaties?
– Pēc profesijas esmu latviešu valodas un literatūras skolotāja, bet tagad strādāju Valtera bibliotēkā par bibliotekāri un mācu kristīgo mācību Liepājas 8.vidusskolā pašiem mazākajiem, pirmās līdz trešās klases skolēniem. Abās darbavietās diezgan daudz sanāk strādāt ar bērniem, jo bibliotēkai ir izveidojusies laba sadarbība ar apkārtnes bērnudārziem un skolām, tāpēc mazo apmeklētāju ir ne mazums. Galvenokārt jau viņi nāk interneta dēļ, tomēr diezgan daudz lasa arī grāmatas.

Kas jūs šajos darbos saista?
– Ja es strādātu finansiālu apsvērumu dēļ, tad droši vien kristīgās mācības skolotājas amatu būtu atstājusi, jo slodze bija neliela un līdz ar to arī atalgojums mazs. Bet tas ir mans sirds darbs, tādēļ neskatos, vai finansiāli tas man ir izdevīgi vai nav. Arī darbs bibliotēkā vispirms jau sniedz gandarījumu, jo mani saista un interesē literatūra.

– Jūs teicāt, ka kristīgās mācības mācīšana ir sirds darbs. Vai tie ir mazie skolēni, kuri sniedz gandarījumu?

– Esmu piedzīvojusi, kā Dievs bērnus maina. Šajos gados, kopš viņus mācu, esmu redzējusi, kā bērni kļūst paklausīgāki. Ir prieks, ja kāds, kurš agrāk mani ignorēja, tagad stundās ļoti uzmanīgi klausās. Bērnos var redzēt Dieva mīlestību. Ģimenēs tagad neklājas viegli, bērniem trūkst mīlestības. Vai nu vecāki ir ārzemēs, vai arī stundām ilgi strādā un mājās ir vēlu, tādējādi veltot maz laika bērniem. Bet tieši vecāku mīlestība, mazajiem cilvēkiem augot, ir visvairāk nepieciešama. Gribu šos bērnus mācīt, lai viņi zinātu, ka arī tad, kad ir vieni, viņi nav atstāti. Mācu arī viņus darīt labus darbus, lai izaugot viņos būtu vairāk labestības.

– Ar kādām izjūtām sagaidāt vasaru?
– Nesen atcerējos kādu stāstu par diviem cietumniekiem, kas lūkojās uz ārpasauli caur restēm. Viens redzēja tikai dubļus, turpretī otrs skatījās zvaigznēs. Zinu, ka katram cilvēkam ir izvēle, uz ko viņš lūkosies, es esmu izlēmusi vērst savu skatienu uz augšu – zvaigznēs.