Kurzemes Vārds

16:04 Trešdiena, 20. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Grābeklis mazohistiem
Nora Driķe

Šķendēšanās par korupciju, tādu un šitādu, un par nodokļu nemaksāšanu, lielu un mazu, Latvijā ir ikdienišķa kā mūžu ēsta rupjmaize. Tā – šķendēšanās – ielu, paziņu sarunās un pa tālruni jau ir kļuvusi tik pierasta kā dūmi no martena skursteņiem, kā tramvaja šķindoņa aiz loga un kā katoļu baznīcas zvani rītā, pusdienā un vakarā.

Korupcijas uztveres indekss Latvijā vēl aizvien ir starp zemākajiem Eiropas Savienības valstīs – jo zemāks indekss, jo lielāka korupcijas izplatība. Tas norāda, ka korupcija nav izdomāta pie vakariņu galda, bet tiešām pastāv.

Šā gada martā Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka veicis pētījumu, aptaujājot apmēram 600 uzņēmēju, – par pētījuma rezultātiem rakstījusi "Diena". Secinājums: 60 procentu no aptaujātajiem maksā kukuļus, lai panāktu lietu virzību sev vēlamā gultnē, arī valsts iepirkumos. Tikai nedaudz mazāk par 40 procentiem no uzņēmumu nodarbinātajiem nemaksā aplokšņu algas, bet pārējie to mēdzot darīt vairāk vai mazāk. Tikai trešdaļa uzņēmēju apliecinājuši, ka ir godīgi.

Vairāk nekā puse aptaujāto uzskatījusi par pieļaujamu ienākumu slēpšanu un nodokļu nemaksāšanu, un gandrīz puse uzņēmēju apgalvojusi: kukuļošana Latvijā ir pieņemama.

Jautājums: kāpēc Latvijas sabiedrība gadu gadiem ir palikusi pie šķendēšanās? Kāpēc nekas gadu gadiem nav mainījies?

Varbūt tieši tāpēc, ka mūsu neapmierinātība ar negodīgajiem "viņiem", kuri nemaksā nodokļus, dod vai ņem kukuļus, krāpj valsti, nav īsti godīga. A.Saukas secinājumi parāda, ka ārkārtīgi liela sabiedrības daļa šādu rīcību akceptē par normu, samierinās ar to, pieņem ienākumu slēpšanu, nodokļu nemaksāšanu, aplokšņu algas kā normu.

Pieļauju, ka sabiedrības akcepts puslegālai vai nelegālai uzņēmējdarbībai, sīkiem vai lielākiem ienākumiem "no malas" ir vēl lielāks, nekā to parāda pētījums, jo daudzi no mums ir no šiem ienākumiem un no šādiem darba devējiem atkarīgi. Un zinātnieki jau jautājumus nav uzdevuši tiem, kuri tur pilnīgi nelegālus rūpalus un iemanījušies valsti ignorēt vispār.

Tādēļ, šķendējoties par korupciju, mēs esam kā mazohists, kurš nepārtraukti aiz brīvas gribas kāpj uz grābekļa un dabū ar to pa pieri. Kā to izbeigt? Tagad vajadzētu teikt, ka attieksmes maiņa ikvienam jāsāk ar sevi. Bet īstas atbildes man nav. Latvijā sabiedrība nav parādījusi, ka patiešām vēlas situāciju mainīt.

Ir tikai skaidrs, kurp ved šāds ceļš. Protams, mēs esam dusmīgi, kad valsts budžetā ir augošs ozona caurums, pietrūkst naudas skolotāju algām, pensijām, skolēnu grāmatām, studentu stipendijām, bērnu ārstēšanai, nekam nav īsti pietiekami, un galu galā mēs kliedzam: "Valsts ir izzagta!"

Vienkāršie pilsoņi ar naudu piebāztas aploksnes devuši par autovadītāja apliecības saņemšanu, vizīti pie ārsta, būvatļaujas saņemšanu, pat lai samazinātu summu, kas jāmaksā nodokļos valstī – tas skan tik pazīstami, taču nav teikts par Latviju, bet gan par Grieķiju žurnālā "Ir". Grieķijas budžeta krīze ir vēl dziļāka nekā Latvijā. Grieķijā "korupcijas tradīcijas novedušas pie situācijas, kad valsts ir ar lielu uzblīdušu vēderu, bet tās iemesls ir bads" un "ievērot likumus skaitās negods. Tevi sauks par muļķi, ja sāksi to darīt," žurnālā "Ir" citēts grieķu profesors, ekonomisko noziegumu pētnieks Stavross Katskis. Cik tas ir pazīstami! Viņa secinājums: "Galvenā problēma, ka mums nav spēcīgas pilsoniskās sabiedrības."