Kurzemes Vārds

19:19 Pirmdiena, 22. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Mūzika

Orķestris meklēs jaunus noieta tirgus
Anda Pūce

Tik saraustīta laikam taču nav bijusi neviena no Liepājas Simfoniskā orķestra sezonām. Juridiskā statusa, vadības un galvenā diriģenta maiņa sezonas vidū ir pietiekami nopietnas pārmaiņas, kas ietekmē gan organizatoriskos, gan mākslinieciskos procesus. Un kā vieni, tā otri sabiedrībā tiek vērtēti dažādi – orķestri gan slavē, gan peļ. Orķestrim noslēdzot sezonu, vērtējām, kā ir aizvadīts laiks pēc pārmaiņām.

"Uzskatu, ka orķestris ir izcili pārcietis šo grūto pārmaiņu laiku, kas mums bija saspringts un arī finansiāli smags, jo diemžēl vēlreiz sezonas laikā nācās samazināt algas. Es varu tikai apbrīnot mūsu mūziķu motivāciju šajā situācijā spēlēt aizvien labāk," saka Valsts Liepājas Simfoniskā orķestra valdes loceklis Uldis Lipskis.

Atceroties sezonas panākumus, viņš piemin gan jaunā galvenā diriģenta Atvara Lakstīgalas debiju, vadot liepājnieku programmu Latvijas orķestru kopkoncertā Lielajā ģildē, gan darbu ar galveno viesdiriģentu Lioru Šambadālu, un citas programmas. "Sadarbība ar izcilo pianistu Vestardu Šimku izdevās tik laba, ka viņš izteicis vēlmi strādāt ar mums atkal. Arī diriģents Tadeušs Voicehovskis vēlas turpināt sadarbību ar orķestri," saka U. Lipskis. Viņš ir gandarīts arī par Pianisma zvaigžņu festivālu, kas gandrīz pilnīgi tika īstenots pēc Imanta Rešņa plāna.

Sezonas otrajā pusē repertuārs mainīts, lai klausītājiem piedāvātu pazīstamu komponistu pazīstamus skaņdarbus, kas reizē ļauj turpināt kolektīva mākslinieciskā snieguma kvalitātes uzlabošanu, un šāds virziens orķestra darbā tiks ieturēts arī turpmāk. Atvars Lakstīgala saka: "Uzskatu, ka visi koncerti orķestrim ir bijuši veiksmīgi, bet man personīgi daudz kas varēja būt labāk, jo turpinu strādāt pie savas izaugsmes. Viss, ko gatavojām, man bija kas jauns, un diriģēt pirmo reizi nav tas pats, kas diriģēt kārtējo reizi."

Bet U. Lipskis norāda uz sezonas būtisko jaunumu – Liepājas Latviešu biedrības nama zāles izvēli par stabilu koncertvietu, ko atzinīgi novērtējuši mūzikas eksperti. "Mums bija īpašs mēģinājums, kad biedrības namā spēlējām stundām un burtiski par pāris metriem pārsēdinājām mūziķu grupas, meklējot to īpašo izvietojumu, kad orķestrim ir optimāls skanējums. Redziet, akustika biedrības nama zālē ir īsti fenomenāla, bet atkarībā no tā, kā orķestris ir izvietots, vai nu kāda grupa dominē vai akustiski tiek "apēsta". Tāpēc tas nebija tik vienkārši – tikai nomainīt zāli," skaidro U. Lipskis.

Savukārt, runājot par finansiālo situāciju, direktors to sauc par piesardzīgi optimistisku. "Pirktspēja ir vēl sliktāka, nekā varējām domāt decembrī. Mums nav milzu peļņas no koncertiem, jo visu laiku izjūtam, ka cilvēki grib apmeklēt koncertus, bet nevar to atļauties. Līdz ar to savus rožainos nākotnes plānus nākas krietni šķirot," viņš saka.

Piemēram, pianisma festivāla programmu bija iespējams īstenot, vien pateicoties būtiskajam sponsoru atbalstam. "Ja mēs strādātu tikai uz biļetēm un mērķis būtu nonākt līdz nulles bilancei, kad ieņēmumi sedz izdevumus, tad, ņemot vērā šo zāles izmēru un apmeklētību, biļetei vajadzētu maksāt no 30 līdz 70 latiem. Skaidrs, ka to neviens klausītājs nevar nopirkt, tāpēc mums vispirms šis produkts ir jāpārdod sponsoriem," skaidro direktors.

Bet, ieskicējot nākotnes plānus, viņš saka: "Gatavojam prezentācijas materiālus, lai pircējus meklētu ārpus Latvijas gan turnejām, gan ierakstiem. Mums ir izveidojusies ļoti cerīga sadarbība ar uzņēmumu "Latvijas koncerti", ir vairāki jau apstiprināti projekti, kuros piedalīsimies rudenī. Mūsu mērķis, tāpat kā citiem Latvijas ražotājiem, ir meklēt citus noieta tirgus, un tāpēc, piemēram, meklēsim kontaktus ar dažādu valstu kinofirmām par filmu mūzikas ierakstīšanu. Rudenī turpināsies sarunas ar novadu un pilsētu pašvaldību kultūras cilvēkiem, lai budžetos tiktu rezervēta nauda orķestra koncertdarbībai citviet Kurzemē, kur visstiprākās sadarbības saites pašlaik mums ir ar Ventspili."

U. Lipskis atzīst, ka orķestra administrācijas darbs tagad ir ļoti būtisks, lai nodrošinātu veiksmīgu orķestra darbību. Tomēr, ja mūziķi lielākoties ir apmierināti ar pārmaiņām orķestrī, tad administrācijas veidošanas politika bieži vien sabiedrībai bijusi nesaprotama. Baumas par administrācijas veidošanas procesiem direktors komentēt atsakās, vien skaidro, ka konkursu rīkošana uz amatiem nav bijusi obligāta un darbinieki tikuši izvērtēti kaujā, turklāt administrācija joprojām ir 10 cilvēku liela, kāda tā esot bijusi arī I. Rešņa laikā.

"Administrācija strādā, un viss notiek. Situācija ir sarežģīta un slodze liela, ne visi šādos apstākļos var pildīt tiem uzticētos pienākumus tajā nenormālajā tempā, kā pašlaik strādājam. Svarīgs ir tikai rezultāts – kā skan orķestris un kā klausītājus interesē mūsu koncerti. Un ar visiem projektiem mēs esam tikuši galā veiksmīgi," viņš saka. U. Lipskis gan piekrīt, ka, iespējams, ir pieļāvis kļūdas, būdams direktora amatā, jo ir "nevis Dievs, bet mūziķis ar pieredzi administratīvajā darbā". Viņš norāda, ka administrācijas darbs vēl tiks pārskatīts vasarā, meklējot vislabāko modeli tās turpmākajam darbam.

Liepājai vasarā liks skanēt kā simfonijai

Vēl precizējot programmas aprises, orķestris šogad nācis klajā ar vērienīgu ieceri – starp sezonām piedāvāt klausītājiem daudzveidīgu koncertprogrammu "Liepājas simfoniskā vasara", tādējādi atjaunojot senu muzikālu tradīciju. "Nākotnē mēs to redzam kā visas vasaras festivālu, kurā piedalās arī citu valstu simfoniskie orķestri, kamermūzikas kolektīvi un citas mūzikas grupas," īsi ieskicē U. Lipskis. Solis pretī šim festivālam tiks sperts jau šovasar, un ar jūliju, kad orķestris atgriezīsies no atvaļinājuma, tas ciklā "Liepājas simfoniskā vasara" kopumā piedāvās 12 koncertu.

Tiek risinātas sarunas ar sponsoriem, no Liepājas Kultūras pārvaldes ir saņemts atbalsts kamermūzikas koncertiem, ko lielākoties nodrošinās orķestra mūziķu veidotie kamersastāvi. Tāpat panākta vienošanās ar kompāniju "Latvijas koncerti" par trīs koncertu rīkošanu Liepājā: būs džeza, senās mūzikas koncerts un, iespējams, arī ļoti neordinārs koncerts "Balkānu brokastis Brazīlijā". "No 7. jūlija katru trešdienu viesnīcas "Promenāde Hotel" Hika zālē būs kamermūzikas koncerti, festivālu atklāsim 30. jūnijā, kad brīvdabā atskaņosim Imanta Kalniņa 4. simfoniju un kopā ar Marta Kristiāna Kalniņa grupu "Autobuss debesīs" spēlēsim īpaši aranžētu programmu ar dziesmām no muzikālām izrādēm. Augustā esam paredzējuši Liepājā spēlēt Siguldas Opermūzikas svētkiem gatavoto mūziklu programmu ar solistiem, tāpat vasaras otrajā pusē būs vairāki garīgās mūzikas koncerti sadarbībā ar kori "Latvija" un Ventspils kamerkori Ivara Cinkus vadībā," par programmu stāsta U. Lipskis.

Bet A. Lakstīgala pauž savu redzējumu par jaunās sezonas programmu. "Mēs gribētu dot iespēju izpausties jaunajiem latviešu solistiem un diriģentiem. Tāpat turpināsim latviešu komponistu mūzikas spēlēšanas tradīcijas, ko iedibinājis Imants Resnis, bet pastiprinātu uzmanību pievērsīsim arī krievu mūzikai, jo, runājot ar klausītājiem, esam secinājuši, ka viņiem tās pietrūkst," viņš saka.

"Koncentrēsimies uz dažām ļoti vērienīgām programmām, bet paralēli veidosim arī jaunu pasākumu ciklu, aicinot klausītājus pie sevis Graudu ielas zālē uz tādām kā jaunrades laboratorijām, lai varētu piedāvāt ko bez liekas pompozitātes, bet par ļoti pieņemamu cenu tiem īstenajiem simfoniskās mūzikas faniem, kam biļetes jau tagad ir par dārgu. Dalību lielajos projektos noteiks iespējas piesaistīt papildu finansējumu. Ja šāda atbalsta nebūs, meklēsim sadarbības partnerus, kas gatavi nopirkt orķestra pakalpojumu gatavā veidā, kur mums nav riska un ir iespēja gūt kaut minimālu peļņu," savukārt piebilst U. Lipskis.

Fakti

* No 2010. gada Valsts Liepājas simfoniskais orķestris sāk darbu kā valsts kapitālsabiedrība. Darbu sāk jaunais valdes loceklis – orķestra direktors Uldis Lipskis.
* Imantu Resni galvenā diriģenta amatā nomaina viņa skolnieks Atvars Lakstīgala.
* No mūziķu vidus tiek izvēlēta orķestra mākslinieciskā padome, kas kopā ar galveno diriģentu lemj par repertuāru, analizē orķestra izpildījumu sagatavotajās programmās, risina snieguma kvalitātes uzlabošanas jautājumus. Padomi vada Mārtiņš Zālīte, tajā darbojas Ilze Zariņa, Dzintars Jurgelaitis, Juris Tereščuks un Ēriks Kiršfelds.
* Orķestra jaunā administrācija tiek veidota, neizsludinot konkursus uz vakantajām vietām. Par izpilddirektori darbā tiek pieņemta Dace Bluķe, kas iepriekš kopā ar Uldi Lipski startēja uz kapitālsabiedrības valdes locekļa vietu.
* Martā, dažas dienas pirms Pianisma zvaigžņu festivāla, tiek atlaista producente Ilona Janukoviča un sabiedrisko attiecību un reklāmas speciālists Gundars Venens, maijā pēc dažiem nostrādātiem mēnešiem darbu atstāj arī jaunais producents Māris Bindars.
* Top jauns orķestra logo, filozofija, tiek rekonstruēta interneta mājaslapa.
* Orķestris atstāj Liepājas teātri un par savu koncertzāli izraugās akustiski ļoti veiksmīgo Liepājas Latviešu biedrības nama zāli.
* U. Lipskis vairs nerunā par iespēju atsevišķās programmās sadarboties ar I. Resni, jo sarunas starp bijušo māksliniecisko vadītāju un orķestri risina juristi.
* Notiek tiesvedība arī starp orķestri un bijušo I. Rešņa asistenti Lauru Stašu, kuras galvenais uzdevums ir noskaidrot, vai jaunā kapitālsabiedrība ir pašvaldības orķestra saistību pārņēmēja.
* Orķestris ir apņēmības pilns turpināt Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla organizēšanu un šovasar uzsāks festivāla "Liepājas simfoniskā vasara" rīkošanu.

Viedokļi

Muzikoloģe Aija Engelmane:
− Līdz ar orķestra statusa maiņu janvārī koncertu darba ritms necieta – turpinājās sadarbība ar galveno viesdiriģentu Lioru Šambadālu, ar orķestri muzicēja citi latviešu diriģenti, marts atnāca ar kārtējo Pianisma zvaigžņu festivālu. No sezonas otrās puses atmiņā palikuši vairāki spilgti momenti, piemēram, daudzsološais jaunā galvenā diriģenta Atvara Lakstīgalas pirmais uznāciens Liepājā. Daudziem klausītājiem pārsteigums bija diriģents Mārtiņš Ozoliņš, kas programmā "No jaunās pasaules" atraktīvi parādīja gan Antonīna Dvoržāka 9. simfonijas, gan Džordža Gēršvina svītas "Porgijs un Besa" tēlus. Jauna un apsveicama iniciatīva bija Lieldienu koncerti baznīcās, ieguvums noteikti ir arī Liepājas Latviešu biedrības nama zāle, kura akustiski labi piemērota orķestra koncertiem. Un sezonas izskaņas koncertā atskaņotā Hektora Berlioza "Fantastiskā simfonija" bija orķestra laba dāvana galvenajam diriģentam Atvaram Lakstīgalam dzimšanas dienā.

Diriģents Jēkabs Ozoliņš:
– Vislielākā veiksme šosezon ir tas, ka Liepājā joprojām turpina darboties viens no Baltijas vecākajiem simfoniskajiem orķestriem. Tas pats par sevi ir nozīmīga vērtība. Mums ir jāgādā, lai arī valsts orķestra statusā kolektīvs turpinātu slavināt Liepājas vārdu.

Ļoti labi sevi apliecinājis jaunais galvenais diriģents Atvars Lakstīgala – jauns un talantīgs mūziķis ar labu izglītību, kurš spēj orķestrim dot jaunu redzējumu. Vienīgais vēlējums, protams, ir, lai orķestra un diriģenta sadarbība būtu ilgstoša, jo tikai tad iespējama stabila izaugsme. Bažas par to, ka diriģents ir pārāk jauns un nepieredzējis un ka orķestris audzina diriģentu, nevis diriģents – orķestri, ir liekas, jo rezultātu tomēr veido divas puses un abām jābūt gana talantīgām un spējīgām, kas ir pierādījies.

Situācijā, kad jaunā koncertzāle joprojām vēl ir tikai projekts, noteikti veiksme ir arī Liepājas Latviešu biedrības nama zāles izvēle par stabilu koncertēšanas vietu, turklāt arī orķestra mēģinājumiem būtu jānotiek šajā pašā koncertu vietā – tā kā rītos zāle ir tukša, tas ir visnotaļ iespējams.