Kurzemes Vārds

19:16 Trešdiena, 3. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Parādu lietas krājas
Kristīne Pastore

Vienudien – 20, nākamo – 22, vēl nākamajā – 16. Tāda ir parādu piedziņas lietu statistika Liepājas tiesā skatāmajām civillietām. Vienu nedēļu šo lietu skaits ir mazāks, citu – lielāks, un pavisam reta ir diena, kad nav nevienas parādu piedziņas lietas. Tie ir parādi bankām, tie ir parādi, ko no cilvēkiem mēģina atgūt ar parādu piedzinēju starpniecību, tie ir parādi par mājokli un komunālajiem maksājumiem, tie ir uzņēmumu savstarpējie parādi, tie ir neizmaksātas algas vai atvaļinājuma kompensācijas parādi, ko cilvēki vēlas atgūt no bijušajiem darba devējiem u.tml. Statistika ir skaudra, un, vērtējot tiesā iesniegto parādu lietu skaitu, ir pilnīgi skaidrs, ka gada beigās tieši tās dominēs pār visām citām.

Šī gada sākumā, runājot ar Liepājas tiesas priekšsēdētāju Ilgvaru Jaunģelži par iepriekšējo gadu, viņš mazliet paironizēja: rodas sajūta, ka mūsu valstī katrs iedzīvotājs kādam ir kaut ko parādā. Tiesu portāls www.tiesas.lv vēstī tikai par tām lietām, kas nonāk līdz iztiesāšanai. Bet daudz vairāk ir to, kuras tiesa vispirms mēģina risināt, parādniekam nosūtot paziņojumu. Ja risinājums nerodas, tikai tad lieta nonāk līdz tiesas zālei.

Statistika rāda, ka 2009.gadā izsūtīto brīdinājumu skaits par parādiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš bija palielinājies septiņas reizes. Septiņas! Pavērtējot šī gada pirmajos četros mēnešos izskatīšanai novirzītās parādu lietas, ir pilnīgi skaidrs, ka tiesas priekšsēdētāja teiktais ir vietā: parādu lietas aug augumā.

Statistika ir laba lieta, ja vien dažkārt tā nebūtu tik sāpīga, tik personiska un, būsim pavisam godīgi, nedraudētu vēl daudziem citiem tajā iekļūt. Daudz to cilvēku, kas vēl pirms gada pat iedomāties nevarēja, ka nespēs samaksāt kārtējos maksājumus par elektrību, siltumu vai komunālajiem pakalpojumiem, kas bija atbildīgi aprēķinājuši savas finansiālās iespējas, pirms ņēma kredītu vai dārgu mantu iegādājās līzingā, tagad ir pavisam nopietnā izmisumā, jo nespēj vairs savilkt kopā galus, kas nozīmētu vismaz izdzīvošanu no algas līdz algai, protams, maksājot visus maksājumus.

Diemžēl arī tiesa nav galīgais risinājums. Starp citu, to godīgi atzīst arī tiesneši, kuri šīs lietas izskata. Var, protams, tiesai nodot parādnieku sarakstus, var parādniekiem piespriest parādus maksāt, bet, ja nav ko maksāt, tad nav ko maksāt. Bet lietu skaits tikmēr krājas, un galu tam neredz.