Kurzemes Vārds

18:16 Sestdiena, 22. februāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Intervija

Poļu acīs Latvija – otra Lietuva
Jātiek dziļāk par stereotipiem, kopīgi jālobē intereses Briselē
Nora Driķe

Pirmās atmiņas par mūsu valsti un Rīgu Polijas vēstniekam Latvijā JEŽIJAM MAREKAM NOVAKOVSKIM saistās ar ugunskuru dūmu aromātu no 1991.gada janvāra. Tad viņš bijis Polijas senāta delegācijā, kas veda sarunas ar Latvijas Augstākās Padomes priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu viesnīcā "Rīdzene" tovakar, kad omonieši turpat blakus apšaudīja Iekšlietu ministriju. Taču vēstnieks Latvijā viņš ir tikai no šā pavasara un Liepāju pagājušonedēļ apciemoja pirmo reizi, iegriezdamies arī uz interviju "Kurzemes Vārdā".

Kas ir galvenais jūsu darbā starp Latviju un Poliju?

– Mēs draudzējamies, esam sabiedrotie ES un NATO. Bet mans galvenais vēstnieka mērķis – panākt lielāku Polijas preču apgrozījumu Latvijā un atvest uz šejieni poļu investorus. Paradoksāli, vairāk ir Latvijas investīciju Polijā nekā Polijas investīciju šeit – 40 miljonu eiro, tas ir nožēlojami maz. Latvijā vajag vairāk Polijas firmu kā ekonomiskās dzīves subjektu.

Un tomēr varbūt vēl svarīgāk ir padziļināt savstarpējo sapratni vienam par otru – Polijai un Latvijai. Internetā var atrast karti, kurā redzama Eiropa ar dažādu nāciju acīm. Kā jums šķiet, kas ir Latvija poļu acīs? Tur ir dažādi stereotipi, piemēram, Vācija – Hitlers, Krievija – Katiņa, Lielbritānija – darba vietas. Kā saucas Latvija?

Nezinu.

– Lietuva II. Bet Igaunija – Lietuva III. Vienkārši ir tāds stereotips. No Polijas uz Baltijas valstīm visi raugās caur Lietuvu. Jāvēršas pie poļu žurnālistiem, jāatrod atraktīvas lietas, lai parādītu Latviju kā ES subjektu un kā mūsu vēsturisko partneri.

No politiskā viedokļa, ja paskaitām, kādas ir Polijas un Latvijas stratēģiskās intereses, ir ļoti grūti atrast citas valstis, kurām tik ļoti sakrīt galvenie politikas virzieni. Ir augsne tam, lai ļoti dziļi stratēģiskā līmenī sadarbotos. Attiecībā uz Briseli – mums vajag uzstāties kopā. Ir jāpadziļina konsultācijas abām valstīm par mūsu reģionu, par valstīm, kuras ir vairāk vai mazāk līdzīgas pēc attīstības līmeņa, pēc pieejas svarīgākajiem jautājumiem. Piemēram, mums kopīgi ļoti svarīgs ES politikas faktors ir Austrumu partnerība attiecībā uz Baltkrieviju un Krieviju.

Vēl – sadarbība drošības jomā. Šodien kopā ar citiem vēstniekiem piedalījos Baltijas valstu karakuģu mācībās ("Baltic Fortress" – N.D.). Tiks izstrādāti jauni NATO plāni, kur Polija un Baltijas valstis atradīsies vienā "grozā".

Kas Latvijā varētu interesēt poļu investorus?

– Ja būs labi sagatavots piedāvājums, viņi nāks. Galvenais investoram ir nopelnīt naudu. Ir interese par to gan maziem, gan lieliem uzņēmumiem. Ir pētījums par to, cik nozīmīgas ir aizrobežu investīcijas uzņēmumu attīstībā. Šis darbs parāda, ka nav iespējams stabili un pastāvīgi attīstīties uzņēmumam, ja tam nav saiknes ar ārzemēm – investīcijas ārzemēs, partneri un tamlīdzīgi, tas ir pavisam jauns faktors Polijas ekonomikā. Pēdējos 20 gados līdzīgi kā Latvija daudz aicinājām investorus uz Poliju, lai tie atnestu naudu. Par laimi, tagad poļu firmām ir tik daudz naudas, ka ir jāmeklē vietas, kur investīcijas ieguldīt ārzemēs. Latvija ir viens no prioritāriem virzieniem, jo tā ir tuva valsts, kuru var saprast, balstoties uz poļu pieredzi, no daudziem aspektiem, ieskaitot korupciju, kas pastāv daudzās valstīs pēc komunistiskās sistēmas sabrukuma. Otrkārt, Latvija ir ES, tas nozīmē, ka uzņēmējiem ir pazīstami noteikumi – juridiski, tehniski, valūtas ziņā. Un, treškārt, caur Latviju vieglāk ieiet Austrumu tirgos – vispirms Baltkrievijā un Krievijā.

Kāpēc Polijai veicas attīstīties, kamēr apkārt ir pasaules finanšu un ekonomiskā krīze?

– Ir vairāki faktori, kas atbalstīja Polijas attīstību pēdējos pāris gados. Pirmais – viens no daudziem paradoksiem. Polija mazāk nekā citas ES valstis ir iekļauta pasaules preču apgrozījumā. Nozīmīgākā daļa apgrozījuma ir iekšējais tirgus. Tas stabilizēja apgrozījumu un attīstību. Poļiem naudas bija tikpat, cik agrāk. Cenas bija tās pašas vai zemākas.

Otrs – arī paradokss. Kad bija krīze Vācijā, Polijas eksports uz Vāciju palielinājās. Daži ekonomisti vērtē, ka poļu preces Vācijā ir visai zema prestiža, lētākas un bieži uzskatītas zemākas kvalitātes. Kad vācieši – pensionāri, strādnieki – zaudēja savu naudu, viņu ienākumi kļuva zemāki, varbūt viņi sāka pirkt poļu preces. Jau agrāk ir bijis tā, kad Vācijā atgadījušās mazākas krīzītes, tādos brīžos ir palielinājies Polijas eksports uz Vāciju.

Trešais faktors – sava valūta, lai gan nupat uzņēmēji aicinājuši valdību ātrāk ieviest eiro, jo no jauna ir sācies zlota kursa kritums. Šķiet, Polijas valūtai ir visbrīvākais kurss ES. Tas arī kļuvis par ļoti svarīgu faktoru, kas atbalstījis Polijas ekonomiku. 25 procentu kursa pazemināšana attiecībā pret eiro paaugstināja iespēju eksportam. Otrkārt, visā Polijas pierobežā lielākā daļa pircēju bija ārzemnieki. Arī no Latvijas, lai gan ceļš pirkuma cenu palielina. Simtiem tūkstoši cilvēku no Slovākijas un citām valstīm iepirkās pie mums. Un tas saglabāja ekonomiskās attīstības līmeni visā Polijas pierobežā. Piemēram, mēs vienīgie Eiropas Savienībā pērn pārdevām vairāk jaunu mašīnu nekā 2008.gadā. Pēc tām brauca vācieši un slovāki, jo te tās ir 20–25 procentus lētākas.

Kāda poļu sabiedrībā ir attieksme pret eiro? Vai ļaudis to vēlas?

– Uzņēmēji – jā. Jo tas stabilizētu ekonomisko rezultātu.

Bet starp iedzīvotājiem apmēram 50 pret 50 ir par un pret eiro.

Visām jaunajām ES valstīm ir vienošanās un politiskais pienākums ieviest ES valūtu. Polija ir pateikusi, ka pievienoties eirozonai būsim gatavi apmēram 2015.gadā. Nesen saņēmām EK novērtējumu, ka Polija vēl nav gatava. Atklāti sakot, neviens Polijā par to neuztraucas. Sava valūta dod lielāku iespēju valdībai regulēt ekonomisko politiku. Krīzēs pasaulē vieglāk ir valstīm ar savu valūtu. Kad krīze pāries, augs spiediens paātrināt eiro ieviešanu.

Kāds jums ir priekšstats par Liepāju?

– Brīnišķīga pilsēta. Man šķiet, ka Liepājā cilvēki pa ielu iet ātrāk nekā Daugavpilī. Tas nozīmē, ka Liepājā cilvēki dzīvo aktīvāk. Liepāja man tik ļoti iepatikās, ka apsolīju pilsētas galvam, ka vēlākais pēc diviem mēnešiem te atgriezīšos ar saviem darbiniekiem, lai precizētu dažādas sadarbības iespējas.