Kurzemes Vārds

19:10 Trešdiena, 3. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Vēstis

Mērķis – "Dvēseles veldzes dārzs"

Lai arī pašlaik aizņemts ar universālā dizaina popularizēšanu, izskaidrošanu un standartu izstrādi, Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis sācis virzīt jaunu ideju. Tās pagaidu nosaukums ir "Dvēseles veldzes dārzs", kāda pašlaik Latvijā cilvēkiem ar redzes traucējumiem nav.

Tāpēc biedrība Liepājas apkārtnē meklē lauku māju ar zemi, kur izveidot rehabilitācijas un atpūtas mītni cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Uz šādu domu M.Ceiruli pamudinājusi nesena ikdienas epizode, kad kāda neredzīga sieviete atzinusies, ka nepazīstot maijpuķīšu smaržu. "Kā lai es to pazītu, ja mežā piecpadsmit gadu neesmu bijusi," sieviete sacījusi. "Vienudien braucam uz Aizputi. Šoferis stāsta, cik skaisti zied ābeles. Nu, labi, ka zied, bet man to nav. Es tās neredzu, un nevaru arī iet svešā īpašumā ābeles pasmaržot un aptaustīt. Es tikai aptuveni varu iedomāties, kā tas ir. Vai arī – es tā gribētu pats noķert zivi! Tas būtu ekskluzīvi," stāsta M.Ceirulis. Biedrībā strādājot, viņš daudzas reizes saticis cilvēkus, kuri nav bijuši ārā no mājas, dzīvodami blakus jūrai, nav bijuši peldēties, nezina, kā pogo lakstīgala, gadiem nav izbaudījuši sejā lietu un vēju.

"Ja neredzīgam cilvēkam nav pašam savu lauku, nav radu, pietrūkst uzņēmības – tad tas viss viņam ir liegts. Bet vai tad Dievs tas kungs ir gribējis, lai cilvēks nīkst? Mūsu organizācijas uzdevums ir motivēt viņu un ļaut baudīt dzīvi ar to maņu atlikumu, kas viņam ir," saka M.Ceirulis. Tāpēc viņš gribētu izveidot tādu vietu laukos, kur neredzīgi cilvēki varētu izbaudīt, pataustīt, izsmaržot, pieredzēt dabu, mežu, ūdeni, dārzu. Kur viņi varētu gan veldzēt dvēseli un atpūsties, gan arī satikties ar citiem cilvēkiem un dalīties pieredzē. Tā būtu vieta, kur invalīdiem varētu būt subsidētas darba vietas. M.Ceirulis klaušina: "Varbūt kāds vēlētos savu īpašumu nodot labdarīgiem mērķiem?" Ja kāds vēlas palīdzēt un ideju atbalstīt, Māris Ceirulis lūdz zvanīt biedrībai pa tālr. 63431535.


Prokurori apvienojas biedrībā

Pagājušās nedēļas beigās Rīgā notika prokuroru sanāksme, lai nodibinātu Latvijas Prokuroru biedrību. Dalību tajā pieteikuši arī 9 no 14 Liepājas prokuratūras prokuroriem. No Kurzemes Tiesu apgabala prokuratūras Liepājā esošajiem prokuroriem pagaidām neviens nav iesaistījies jaunajā biedrībā. Taču tās valdē ievēlēts Liepājas prokuratūras virsprokurors Atis Dzērvēns. Stāstot, kāpēc šāda biedrība ir nepieciešama, sarunā ar "Kurzemes Vārdu" viņš sacīja, ka prokurori ir gandrīz vai vienīgie, kam nav savas profesionālās biedrības. Jaunajai organizācijai, pēc viņa teiktā, būs divi galvenie uzdevumi. Pirmais – prokuroru profesionālā darbība, tālākizglītība u.tml. Otrs – ar darba apstākļiem, materiālo nodrošinājumu, sociālajām garantijām un citām lietām saistīti jautājumi. Pašlaik no aptuveni 460 prokuroriem jaunajā biedrībā reģistrējušies 99.


Nomniekiem izvirza konkrētas prasības
Pēteris Jaunzems

Presē izskanējusi informācija, ka Rīgas ostas valde nolēmusi lauzt līgumus ar nomniekiem, kuri nav īstenojuši solītos biznesa projektus. Tas varētu notikt gadījumā, ja uzņēmēji atteiksies maksāt bezdarbības dēļ ostai nodarītos zaudējumus. Liepājas ostā šāda problēma nav novērojama. Zemes nomas process mūsu ostas teritorijā ir sadalīts divās daļās. Pirmā no tām ir nomnieku interesējošās teritorijas rezervēšana, par ko lemj Speciālās ekonomiskās zonas valde. Otrā – līguma slēgšana. Parasti termiņš, ko sākotnēji apņēmības apliecināšanai dod uzņēmējiem, ir 12 līdz 24 mēneši. Šajā laikā tiem tiek izvirzīti konkrēti nosacījumi, viņiem pieprasa izstrādāt biznesa plānu, kā arī sagatavot tehnisko dokumentāciju līdz pat skiču projekta iesniegšanai. "Ja tomēr kādu iemeslu dēļ reālā darbība nenotiek, tad rezervācijas līgums tiek lauzts," saka SEZ Mārketinga un investīciju daļas vadītājs I.Koliņš. Viņš pieļauj, ka daži izņēmuma gadījumi, kas gadu gaitā ir pieļauti, nav spējuši ietekmēt ostas attīstību.