Kurzemes Vārds

20:42 Svētdiena, 27. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novados

Nīcas novadā meklē tūrisma iespējas
Dina Belta

Labprāt uzņemtu vairāk tūristu, ja vien viņi brauktu, saka Prenclavu dzirnavu saimnieks Arnis Kupšis. Tieši tādi objekti, kuros saglabājušās aizgājušā laikmeta smaržas un sajūtas, viesus varētu piesaistīt – tam piekrīt šonedēļ Nīcas novadā notikušā semināra dalībnieki.

Viesu namu vietā kempingi

Otrdien un trešdien Nīcas novadā notika seminārs "Lauku sēta – lauku tūrisms". Pirmajā dienā, kad viesnīcā "Jūrnieku ligzda" tūrisma jomas uzņēmēji un interesenti pulcējās uz teorētiskajām lekcijām, dalībnieku bijis vairāk, bijuši ne tikai nīcenieki, bet arī liepājnieki un Pāvilostas novada ļaudis, stāsta viena no semināra organizatorēm Arta Cinkus. Otrajā dienā, kad dalībnieki devās apskatīt tūrisma objektus, palikuši tikai izturīgākie – paši nīcenieki.

"Tāds seminārs ļoti noder," saka Valentīna Zignere. Nīceniecei ir mantotas mājas Alsungas novadā, kur būtu laba vieta tūristu uzņemšanai. Vislabākā palīdzība biznesa attīstīšanai būtu tīri praktiskas dabas, piemēram, zāles pļāvējs apkārtnes sakopšanai, tāpēc V. Zignere jau skatās "LEADER" projektu virzienā. Viņai piekrīt arī Valda Šķilvalte, kura jau pāris gadu strādā tūrisma jomā. Tagad nīceniece plāno, ka varētu izmantot līdzās mājām esošo Bārtas vecupi – tur būtu iespējams pasākt kādas ar laivošanu saistītas aktivitātes.

Abas semināra dalībnieces nedomājot par viesu namiem ar ēdināšanu un tamlīdzīgām lietām, jo tas pārāk dārgi un kontrolējošo institūciju prasības pārāk stingras. Bet aktīvā atpūta, kempings – to iespējams attīstīt arī šajos laikos.

Virziens – Lietuva

Par speciālisti tūrisma un vides jautājumos kopš šā mēneša Nīcas novadā strādā Diāna Ansule. Viņa jau tikusies ar daudziem novada iedzīvotājiem, kas vēlas pievērsties tūrisma nozarei. Saprotot, ka tūristam tagad vairs nepietiek ar naktsmītni vien, viņa gatava atbalstīt uzņēmējus savas vietas meklēšanā. Kad tās atrastas, piedāvājums tiktu publicēts gan novada mājaslapā, gan arī citādi paskandināts, lai to sadzirdētu iespējami daudz tūristu.

D. Ansule spriež, ka nīceniekiem īpaši vajadzētu orientēties uz Lietuvas tirgu.

Prenclavu dzirnavās semināra dalībnieki ierodas no zemnieku saimniecības "Līvmaļi", kur iepazinušies ar piedāvājumu aktīvās atpūtas cienītājiem – izjādēm ar zirgiem. Tās bija jāizmēģina arī pašiem dalībniekiem. "Tik forši bija!" emocionāli izsaucas Dzintra Dzintare. Pēc tam paredzēta viesošanās pie "Laivenieku" saimnieka Jāņa Slavicka, kurš savā saimniecībā ierīkojis laivu bāzi.

Šķindeļi no 19. gadsimta

Tagad Prenclavu dzirnavas stāv klusas. Pēdējais īstais malums tur biris pirms gadiem septiņiem, stāsta saimnieks Arnis Kupšis. Viņš un sieva Pārsla Kupše ir tiešs zars no dzirnavu cēlēja dzimtas koka.

Viss dzirnavu mehānisms arī tagad esot darba kārtībā, taču remonts nepieciešams pašai ēkai. Mūri, lai arī no iekšpuses un ārpuses šķiet stipri, vidū izdrupuši, koka vainagi, balsti un šķērskoki sākuši plaisāt. Dzirnavnieks šovasar plāno tikt galā ar mūriem, tad ķerties pie pārējiem darbiem. Darīšanas vaina vien jau esot, jo materiāli jau sagādāti par Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajiem līdzekļiem.

Gandrīz ar visu A. Kupšis tiekot galā paša spēkiem, jo tad, ja zina, kas un kā jādara, jau nemaz tik smagi neesot. "Un te ir daudz jādomā," viņš piebilst. Uz to dzirnavniekam laikam nags, jo amatu viņš savulaik, vēl kolhoza laiku beigās, tā vien apguvis – staigājot pa pēdām vecajam melderim.

Kad būs tikts galā ar šiem darbiem un būs izremontēts dzirnavu lejasstāvs, saimnieks domāšot arī par to, kā dzirnavām atpakaļ uzlikt to spārnus. "Un, kad spārni būs, tad jau gribēsies tos arī likt lietā," viņš pasmaida, atbildot uz jautājumu, vai tiem būs tikai dekoratīva nozīme. Tagad nu jau vairāk nekā pusgadsimtu dzirnavas darbina ar elektrību.

Nākotnē līdzās dzirnavām būs arī klēts, A. Kupšis jau saņēmis atļauju nojaukt "Šķilu" klēti un no jauna to uzcelt te.

Bet vēl 90. gados te malts naski, citreiz dzirnakmens nestājies pat diennakti no vietas. Dzirnavu klientu rinda stiepusies visa piebraucamā ceļa garumā.

Uzziņai

1. jūnijā pulksten 16 Nīcas Novada domē notiks seminārs par tūrisma produktiem. To vadīs nozares speciālists Artis Gustovskis.


Rucavā jau pošas "Zvejnieka drauga festivālam"
Dana France

10. jūlijā Rucavas novada Papē zvejnieku svētku laikā pirmo reizi notiks "Fishermans Friend Festival", tajā piedalīsies arī ārzemju viesi. Ideja radusies pēc iedzīvotāju pieprasījuma, norāda pasākuma organizatore un projektu vadītāja Linda Čable.

Patlaban beigusies pieteikšanās atlasei par piedalīšanos festivālā. Dalību tam pieteikuši mākslinieki ne vien no Latvijas, bet arī no Lietuvas un Ungārijas. Šobrīd organizatori gatavojas festivāla iesildīšanas pasākumam, kas notiks sestdien Rucavas Kultūras nama dārza estrādē.

Tad arī žūrija, izvērtējusi iesūtītos materiālus, izlems, kuras grupas piedalīsies festivālā. Pēc tam diskotēka. Īpašie viesi DJ Sky, DJ Vlad un grupa "Draugi".

Iepriekš Papē īpaši Zvejnieku svētku pasākumi neesot notikuši, taču, ņemot vērā ļaužu lielo pieprasījumu, izlemts rīkot festivālu, kurā visas dienas garumā līdz pat vēlai naktij būs iespēja piedalīties gan dažādās sporta aktivitātēs, gan novērtēt jauno mūziķu priekšnesumus.

Svētku dienā uz divām skatuvēm, kuras izvietot piekritusi kāda firma no Liepājas, uzstāsies dažādi jaunie mākslinieki. Lai visi gribētāji varētu nokļūt festivālā, organizatori lūguši Rucavas pašvaldību sarūpēt transportu, klāsta L. Čable.

Pasākuma ieejas maksa būšot simboliska. Organizatori festivālu rīkojot savam priekam un norādot, ka necer atpelnīt svētku tapšanā ieguldītos līdzekļus.

Apmeklētājiem būs iespēja izmantot arī bezmaksas telšu laukumu, kuru naktsmītņu izvietošanai atvēlējis kāds papenieks.

L. Čable norāda, ka iedzīvotāju interese par pasākumu esot liela, jo sevišķi no vecākās paaudzes, kas interesējas, vai festivālā notikšot arī kāds viņiem piemērots pasākums. Organizatore apstiprina, ka interesanti būšot visiem.


Vasarsvētkos atkal skan kordziesmas

Katru gadu maijā, kad visa kristīgā draudze visā pasaulē svin svētkus pateicībā par Dieva gādību un piešķirto spēku, Nīcas evaņģēliski luteriskajā baznīcā norisinās Vasarsvētku festivāls. Šogad tas pulcināja piecus korus no Nīcas, Skodas un Kretingas.

"Dievs. Daba. Mūzika" – tā festivālu raksturo tā iniciatore un krustmāte, kordiriģente Līga Amerika-Ansiņa. Jau vairāk nekā piecus gadus viņa Nīcā pulcē korus un citus muzikālos kolektīvus no Latvijas un ārvalstīm. Vasarsvētku festivālā piedalījies Gunārs Kalniņš ar savu "GG Choir", koris "Sam" no Vācijas, Skodas Kultūras centra jauktais koris, Grobiņas un Durbes kori, Liepājas Mūzikas vidusskolas zvanu koris, vokālie ansambļi no Otaņķiem un Liepājas, kā arī citi dalībnieki.

Šogad, 23. maijā, Vasarsvētku festivālā kopā ar mājiniekiem – Nīcas sieviešu kori (diriģente Līga Amerika-Ansiņa, kormeistare Inese Egle), Nīcas vīru kori (diriģents Jēkabs Ozoliņš, kormeistars Aldis Jurga) un Nīcas vidusskolas jauniešu kori (diriģente Līga Amerika-Ansiņa) uzstājās divi kori no Lietuvas – Skodas Kultūras centra jauktais koris (diriģente Kristina Rimiene, kormeistare Rasa Nikartiene) un Kretingas rajona Kultūras centra kamerkoris (diriģents Tomas Ambrozaitis). Muzikālos priekšnesumus sniedza arī vijolnieks Edgars Ziņģis un mežradznieks Aivars Vadonis.

Koncertu iesāka nīcenieces, pārsteidzot ar dziesmu "Aleluja", kurā solo izpildīja skolniece Anna Vēliņa. Ļoti aizkustinošs bija skodenieku priekšnesums ar dziesmu latviešu valodā, bet izskaņā apvienotais koris skandēja himnisko "Uz priekšu, Kurzeme!".