Kurzemes Vārds

09:55 Otrdiena, 26. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Cīņa par direktoriem vai par bērniem?

Nora Driķe

Vai taupības dēļ četru sporta skolu vietā atstāt tikai divas, par to šodien spriedīs Liepājas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā. Lēmuma projekts paredz, ka atsevišķas Tenisa sporta skolas un atsevišķas Vingrošanas sporta skolas pilsētā vairs nebūs. Abu skolu direktori uzskata – apvienošana tikai uz četru administrācijas algu rēķina ir bezjēdzīga, sporta veidu attīstība un bērni būs zaudētāji.

Reorganizācija vajadzīga, lai saliktu pareizus akcentus – mazāk būtu administrācijas darbinieku, vairāk sporta naudas atvēlētu bērnu iesaistīšanai un meistarības celšanai, pamato Sporta komisijas vadītājs, deputāts Jānis Vilnītis, kurš uzskata, ka Liepājā varētu būt arī tikai viena sporta skola, bet teju gada garumā ilgušās diskusijas par pārmaiņām sporta skolās bijušas neauglīgas. Viņam nav izdevies sasniegt savu izvirzīto mērķi, tāpēc viņš uzrakstījis iesniegumu, ka atsakās Sporta komisiju vadīt.

Skolas jāapvieno ekonomisku apsvērumu dēļ, teic domes Sporta pārvaldes vadītājs Artis Lagzdiņš. "Kopš 2009. gada rudens sporta skolu administrāciju uztur pašvaldība. Četru skolu administrācija izmaksā 51 tūkstoti latu gadā. Citās pašvaldībās veido sporta skolas ar 800 un vairāk audzēkņiem. Latvijā mazākā sporta skola ir Liepājas tenisa skola." Taču viņš atzīst, ka iespējamie ekonomiskie ieguvumi vēl tiek vērtēti. Samazinot par divām administrācijas algu likmēm katrā reorganizējamajā skolā, tiktu ietaupīti 22 tūkstoši latu, ja tagadējiem skolu vadītājiem netiktu piedāvāts nekāds amats, bet, ja viņiem piedāvātu amatu "uz kādu projektu vai kā", tad ietaupījuma summa būtu mazāka. "Domāju, ka sporta attīstība tādēļ netiks kavēta, bērni un sporta bāzes paliks turpat. Iespējamie zaudējumi varētu būt tikai morāli – ir bijusi sporta skola ar savu vietu profesionālā sportu skolu sistēmā, un tagad tās vairs nebūs. Pašvaldība darīs visu, lai sporta veidi neciestu," saka A. Lagzdiņš.

"Tādā mazā pilsētā kā Liepāja sporta skolās iesaistīto bērnu skaits ir samērā niecīgs," apgalvo J. Vilnītis. Viņaprāt, apvienojot skolas, būtu iespējams vairāk dot treneriem, vairāk iesaistīt bērnus, un arī mazs ietaupījums ir tā vērts. Taču, lai pastāvētu viena apvienotā sporta skola, "to var panākt tad, ja ir cita struktūra, kas uztur sporta bāzes". Pašlaik sporta bāzu uzturēšanā aizņemti skolu vadītāji, kuri citādi varētu vairāk pievērsties tieši bērniem un sporta attīstībai, uzskata J. Vilnītis. Par sporta skolu apvienošanu pērn vienojusies Pilsētas domes koalīcija. Taču viņam minēti ļoti atšķirīgi skaitļi – varbūtējā ekonomijas summa no pērnvasaras sarukusi no 4 līdz 2 tūkstošiem latu mēnesī. Vai viņam esot jātic, ka tagad zāle ir sarkana, ja tad tā bijusi zaļa? "Šķiet, ka ar skaitļiem tiek manipulēts," saka deputāts. Neminot nevienu vārdā, viņš izsaka pārmetumus, ka esot bijuši gadījumi, kad sporta skolu vadītāji veidojuši paši savus fondus no bērnu iemaksām, apsaimniekošanā iesaistījuši ģimenes locekļus, kuri vairāk strādājuši mājās nekā skolā. Šādus gadījumus viņš cer izravēt ar skolu centralizāciju. Viņš personiski uzskata, ka varētu arī nebūt Sporta pārvaldes vienības, "tas varētu būt atsevišķs cilvēks Izglītības pārvaldē".

"Ja reorganizē, palielinot treneru algas, vai vairāk naudas būs sporta bāzēm, tad ir jēga, bet ja ne – pilsētai ieguvuma nav," saka deputāts, Kompleksās sporta skolas direktors Naums Vorobeičiks. "Ja jau var būt viena sporta skola, tad kādēļ neizveidot arī vienu apvienoto vidusskolu un vienu slimnīcu? No tādām slimnīcām ārsti bēg. Protams, ja saņemšu vingrošanas skolu, darīšu visu, lai sporta līmenis būtu labs, bet man būs jādala visiem. Bet, kur deviņi bērni – sporta veidi –, tur būs vieta arī vienpadsmit. Tā ir koalīcijas lieta. Varēja arī ar mums konsultēties. Grib apvienot, bet spēles noteikumi nav zināmi."

Tenisa sporta skolas direktors Imants Andersons un Vingrošanas sporta skolas direktors Genādijs Makarovs uzskata, ka apvienošana, pretēji J. Vilnīša teiktajam, sagraus izveidoto skolu sistēmu, šie sporta veidi paliks bez prasmīgas vadības, apvienotajās skolās vadītājiem nebūs ne tādas intereses, ne laika rūpēties par tenisu un vingrošanu, šie sporta veidi paliks bāreņos un pagrims.

G. Makarovs: "Lielas skolas prasa lielus izdevumus. Tādas skolas, kurās visi sporta veidi samesti kopā, ir vakardiena, tās ir kā kolhozs, kas neved sporta veidu attīstības virzienā. Tā nevar izveidot skolu ar sportiskiem uzdevumiem. Tad sakām, sports nav vajadzīgs, veidojam vienkārši sporta interešu centru. Ekonomiskā efekta nebūs. Jēga ir veidot un saglabāt sporta skolas, ņemot vērā pilsētas tradīcijas, rezultātus, kvalifikāciju. Un, ja apvieno, tad pēc sporta veidu profiliem. Šāda apvienošana ir pašiznīcināšanās, gribam sabojāt pašus pamatus."

Uzziņai:
Ar 2011. gadu
Tenisa sporta skolu (176 audzēkņi) pievienot Sporta spēļu skolai,
Vingrošanas sporta skolu (350 audzēkņu) pievienot Kompleksajai sporta skolai.

Iespējamais ietaupījums:
Pēc atšķirīgām aplēsēm – 22 līdz 48 tūkstoši latu gadā.