Kurzemes Vārds

03:49 Sestdiena, 18. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Iespēja izvēlēties pašiem
Andžils Remess

Saeimas vēlēšanu maratonā sācies jauns posms – partiju aģitācijas laiks, kuru plašsaziņas līdzekļu darbinieki parasti uztver ar divējādām izjūtām.

Būtu naivi neatzīt, ka tas redakcijām ir izdevīgs laiks, jo politiskās reklāmas būtiski papildina ienākumus. Un žurnālisti mēdz jokot, ka būtu priecīgi, ja vēlēšanas notiktu biežāk.

Bet tas ir arī laiks, kas virs redakcijām savelk aizdomu ēnas. Vēlēšanu tuvošanās sakāpina emocijas, uzskrūvē prātus kā partijām piederošajiem, tā sabiedrībai. Pietiek kādu partijas izvirzīto kandidātu laikrakstā minēt negatīvā nozīmē, kā redakciju jau tur aizdomās par ļaunu nodomu šo partiju gremdēt. Un pietiek kādu kandidātu minēt kaut vai viņa ikdienas darba sakarībā, lai rastos aizdomas, ka redakcija to reklamē, tātad nopirkta. Ja saliktu kopā visus pārmetumus, kādi gadu gaitā vēlušies pār "Kurzemes Vārdu" saistībā ar vēlēšanām, tad izrādītos savdabīga situācija, proti, ka mēs esam gan speciāli cildinājuši, gan speciāli nomelnojuši visas partijas, kādas vien vēlēšanās piedalījušās. Jo nav tāda politiskā spēka, kuram nebūtu bijušas aizdomas, ka laikraksts to tīšuprāt gribējis parādīt sliktā gaismā, toties politiskos sāncenšus popularizējis.

Kā rīkoties? Uzskatīt, ka četru mēnešu laikā līdz vēlēšanām šo cilvēku, kuri kandidē, vispār nav? Saudzēt ar negodīgām norisēm saistītu cilvēku tikai tāpēc, ka viņš ir kandidāts? Un nelikties ne zinis par cilvēku, kas piedalās tādu vai citu jautājumu risināšanā, tikai tāpēc, ka viņš ir kandidāts?

Varētu jau darīt arī tā, taču esmu pārliecināts, ka pat tad mums pārmestu. Pārmestu par to, ka redakcija, noklusējot kandidātu darbību un neradot iespēju par viņu saņemt informāciju, apgrūtinājusi vēlētāju izvēli.

Ar to tikai gribu teikt, ka ļoti trausla ir robeža, kas atdala lietišķu informāciju par deputātu kandidātu darbību no viņu reklamēšanas vai antireklamēšanas. Lai šo robežu nepārkāptu, manuprāt, galvenais ir žurnālista darba pamatprincips – objektivitāte. Nevis izvairīšanās publikācijās pieminēt kandidātus, bet vienlīdzīga attieksme pret visiem. Tāpēc arī turpināsim objektīvi informēt, neizvairoties ne no negatīvā, ne pozitīvā. Lai cilvēkiem radītu iespēju pašiem izvēlēties. Lai viņi varētu labāk iejusties vēlēšanu gaisotnē un 2. oktobrī nepalikt malā.