Kurzemes Vārds

21:04 Piektdiena, 20. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Neprāts ko tādu palaist vējā
Inita Gūtmane

Līdz ar teltīm, guļammaisiem jauns pāris no mašīnas izcēla un uz privātmājas pagalmu nesa arī vairākas palielas plastmasas kārbas. Caurspīdīgie vāciņi ļāva saskatīt, ka vienā no tām atrodas sacepta speķa šķēles, citā – desmaizītes, vairākās sānu pie sāna bija sagūluši sagriezti gurķi un tomāti. Arī telšu pilsētiņas iemītnieki no savām mugursomām ņēma ārā un naktsmītnes iekšpusē novietoja čaukstošas čipsu pakas, limonādes un alkoholisko dzērienu pudeles. Daudzi pārtikas preces bija veduši pat no savām dzimtajām pilsētām, lai nebūtu jātērē nauda festivāla teritorijā, kur viss ir dārgāks nekā veikalā.

Droši vien tas bija viens no iemesliem, kāpēc šogad festivāla "ZZ Baltic Beach Party" laikā veikali nebija stāvgrūdām pilni, pie gatavajiem ēdieniem rindā stāvošie cits uz citu neskatījās zvērojošām acīm, baidoties, ka kāds neaizsteidzas priekšā un nepaņem pēdējo salātu picku. Pat pilsētas iecienītākajās kafejnīcās varēja atrast pa kādam brīvam galdiņam.

Un tomēr – pēc kārtīgas ballītes apetīte aug, un čipsu pakas un ceptā speķa trauks strauji tukšojās, un arī dzērienu saturs kritās neticamā ātrumā. Cilvēkiem nekas cits neatlika, kā vien doties uz Liepājas veikaliem. Kas no tā iegūst? Protams, mūsu pilsētas uzņēmēji. Ne viens vien mazā veikaliņa īpašnieks festivāla dienas gaida ar lielu nepacietību cerībā, ka gūtā peļņu biznesam dos pozitīvu atspērienu un, iespējams, kādu nakti tā saimniekam vairs nebūs jādomā, vai neklapēt bodīti ciet.

Lai arī festivāla "Baltic Beach Party" publika ar katru gadu paliek arvien jaunāka un jauniešiem kabatas ir daudz tukšākas nekā pieaugušajiem, tomēr tikai retais iebraucējs Liepājā ierodas ar pāris santīmiem makā. Katrs tomēr rēķinās ar tēriņiem un vasaras pirmajā pusē ir veidojis uzkrājumu vai arī uz dāsnumu iežēlinājis vecākus. Piemēram, studenti no Jelgavas – Andris un Kaspars – festivāla dienās bija paredzējuši iztērēt simt latu.

Taču no šiem pašiem naudas tērētājiem šogad nācās dzirdēt vēl ko: vairāki Liepājas veikali laiž garām izdevību nopelnīt. Respektīvi, piektdien un sestdien jau ap pulksten septiņiem vakarā vairākos veikalos smalkmaizīšu plaukti bija tukši un nebija vairs pieejami dažādu salātu veidi, liekot klientiem doties kur citur, kaut vai uz to pašu festivāla teritoriju, kur šogad bodītes bija uzslējušas vairākas Rīgas firmas.

Ja plānā maciņa un taupības dēļ veikali dažbrīd bija patukšāki, tad to noteikti nevar attiecināt uz Liepājas viesnīcām, kurās istabiņas bija rezervētas vairākus mēnešus pirms lielā notikuma. Uz tā rēķina nopelnīja arī daudzi iedzīvotāji, festivāla laikā izīrējot savus dzīvokļus. Kāda rīdziniece nespēja slēpt sajūsmu, sakot, ka savus trīs Liepājas dzīvokļus, par kuriem mēnesī viņa no īrniekiem prasījusi 30 latu, festivāla trijās dienās izīrējusi par 75 latiem katru.

Vārdu sakot, lai cik ļoti mums patiktu vai nepatiktu pludmales festivāls, lai arī cik dziļas rievas mums pierē iegultu, skatoties uz to nekārtību ielās un pludmalē, kas paliek pēc šī vairāku desmitu tūkstošu apmeklētā pasākuma, tomēr tā ieguldījums pilsētas labā ir pārāk liels, lai no kā tāda atteiktos. Tāpēc ceru, ka pašvaldība un festivāla rīkotāji tomēr atradīs kompromisu un festivāls Liepājā tomēr notiks arī nākamgad.