Kurzemes Vārds

21:32 Piektdiena, 20. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

"Ja students ir izglītojies par valsts naudu, taču studijas pametis pusceļā, viņam ir jāsaņem kāds sods par valsts naudas nelietderīgu tērēšanu," – tādu uzskatu paudis Latvijas Studentu apvienības prezidents Edgars Bērziņš. Viņš domā, ka ir atbalstāma ideja paredzēt nosacījumu, ka šādiem studentiem jāatmaksā visa valsts ieguldītā nauda vai vismaz jāparedz kāds līgumsods.

Studentam jāzina, kad un par ko jāmaksā
Ilma Neimane,
Liepājas Universitātes prorektore

Ideja studentiem pašiem samaksāt aizņemtās budžeta studiju vietas, ja viņi pamet mācības, manuprāt, vērtējama no dažādām pusēm. Ne tikai no tās, ka students ir ļaunprātīgi aizņēmis kāda cita vietu un iztērējis valsts naudu. Domāju, ka šādi noteikumi jāietver līgumā, kuru jaunietis slēdz ar augstskolu, sākot studijas. Tāpat kā tas ir skaidri formulēts Eiropas Savienības finansētām studiju programmām un doktorantūras studiju programmām.

Budžeta vietas augstskolām piešķir Izglītības un zinātnes ministrija, un tai ir jāizvērtē situācija tautsaimniecībā, paredzot to skaitu noteiktām studiju programmām.

Taču valstī ekonomiskā situācija ir neskaidra, tā strauji mainās, un students, kurš iesācis studijas konkrētā specialitātē un cerējis uz darba vietu pēc studiju pabeigšanas, pēc pāris mācību gadiem var vilties. Studiju programmas izvēlei ir saistība ar darba tirgu, kura pieprasījums mūsu valstī strauji mainās. Ja valstī var nebūt vajadzīga viņa profesija, jaunietim var nebūt darbs un līdz ar to iespējas pelnīt naudu. Jaunajiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību, trūkst sociālo garantiju.

Protams, jaunietim var likt daudz nopietnāk izturēties pret mācībām apziņa, ka var nākties samaksāt valsts ieguldīto naudu viņa izglītībā. Jo nav noslēpums, ka pašreizējos apstākļos, kad vidusskolu absolventiem darba tirgū praktiski nav nekādu iespēju, ir puiši un meitenes, kuri vienkārši nolemj studēt, jo nekā cita viņiem nav ko darīt. Taču, uzņemot jaunos studentus, mēs esam pārliecinājušies, ka vairums jauniešu savu izvēli ir izdarījuši mērķtiecīgi un pārdomāti, apsverot gan savas sekmes, gan finansiālās iespējas.

Tāpēc varu teikt, ka, jau stājoties augstskolā, topošajam studentam ir skaidri jāzina studiju budžeta vietu prasības un noteikumi. Un vēl labāk, ja viņš un viņa ģimene to zina jau tad, kad puisis vai meitene vēl mācās vidusskolā. Tāpēc šāds ierosinājums prasa pamatīgu izstrādi un situācijas apzināšanu.