Kurzemes Vārds

21:08 Piektdiena, 20. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novados

Pienīgu govi nedrīkst nokaut
Ilze Šķietniece

Lažas pagasta zemnieku saimniecība "Birzītes-1" ir viena no tām, kas nodod pienu SIA "Elpa". Tātad no tās produkcijas top tuvu un tālu izslavētais Kazdangas siers ar zaļumiem. Šī iemesla dēļ saimniecība pērn rudenī saņēma "Zaļo karotīti". Ja nebūtu klapatu ar banku un neatbalstošās valdības politikas, strādāt varētu bez lielām raizēm, saka saimnieki.

Bez siena nevar arī vasarā

"Teļi piepludināja visu kūti," saimnieks Andrejs Silenieks sūkstās, sastapts ar darbarīkiem rokās. Jaunlopi saplēsuši dzirdni. Lai teļiem būtu, kur spēku izlikt, saimnieks pie silēm uzlicis vecas riepas. Taču šoreiz arī tas nav līdzējis. Saimniece Vizma Sileniece novērojusi, ka lopiņiem tīk ne tikai ālēties, bet arī spēlēties. Tie saslapina zodu ūdenī un tad velk pa plastmasas apmali tā, lai čīkst. Kad skaņa vairs nenāk, tie no jauna mērc zodu ūdenī un rotaļu atkārto.

Kūtī ir aptuveni 270 galvu, no tām – 131 govs. Lopus visu gadu tur kūtī nepiesietus, tādēļ par kustību trūkumu neesot jāuztraucas. Tomēr, ņemot vērā iespējamās Eiropas prasības, pastaigu laukuma izveide tomēr ir padomā.

Saimnieks ar traktoru trīs četras reizes dienā lopiem pieved barību. Tā tiek vākta 200 hektāru platībā, sagatavojot skābsienu un sienu. "Sienu nepieciešams piemaisīt, lai nodrošinātu sausni. Tā ir pats pamats, lai lops justos paēdis," skaidro V. Sileniece. Dienā ganāmpulks apēd deviņas līdz 10 tonnas barības.

Lopiem dod arī labību un raušus, ko saimniecība iepērk. Labības audzēšana ir cita nozare, un tai nepieciešama cita tehnika, saimnieki skaidro, kādēļ graudus neaudzē paši.

Uzstāda ultimātu "Piensaimniekam"

Gadā "Birzītēs-1" no govs vidēji izslauc septiņas, astoņas tonnas piena. "Pienu dabūt var daudz, taču tas dārgi izmaksā. Ja ir, kas piemaksā, varu pierādīt, cik lieli izslaukumi var būt," A. Silenieks puspajokam, pusnopietni saka. Jo lielāki izslaukumi, jo vairāk problēmu – tesmeņu ārstēšana prasa daudz līdzekļu.

Lielajā tveicē gan izslaukumi jūtami samazinājušies. Lai arī kūtī nodrošināta laba ventilācijas sistēma, gaisa temperatūra svārstījusies ap plus 30 grādiem. Karstā laikā lopi mazāk ēd, tādēļ arī dod mazāk piena. Lai nākamvasar šāda situācija neatkārtotos, saimnieks iecerējis izveidot gaisa atvēsināšanas sistēmu.

Pienu "Birzītes-1" jau aptuveni pusotru gadu nodod Kazdangas piena pārstrādes uzņēmumam "Elpa". Pirms tam bijusi ilgstoša sadarbība ar SIA "Rīgas piensaimnieks". Taču tad lielākās saimniecības kopējiem spēkiem gribējušas panākt augstākas piena iepirkuma cenas. Uzstādījušas ultimātu, ka pretējā gadījumā "Piensaimnieku" pametīs. Uzņēmums nav piekāpies, tādēļ lauksaimnieki savus draudus bijuši spiesti īstenot.

Taču arī ar SIA "Elpa" sadarbība esot laba. Saimniecība pērn rudenī saņēmusi "Zaļās karotītes" zīmogu "par shēmas dalībnieka atbilstību Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām".

Otrreiz kredītu neņemtu

Zemnieku saimniecības "Birzītes-1" aizsākumi meklējami 1991. gadā. "Šķēle sāka ar vienu tulpi, mēs – ar vienu govi," teic A. Silenieks. Saimniecība palēnām augusi un paplašinājusies. Daudzus gadus kūtī "Birzīšu" sētā turētas vairāk nekā 40 govju. "Automātiski notika tikai slaukšana piena vadā. Pārējais bija roku darbs," atceras V. Sileniece.

Kad lielākie bērni – Didzis un Linda – aizgājuši savā dzīvē, vecāki prātojuši, ko darīt tālāk. Visu likvidēt nav gribējies, arī zemi pārdot dāņiem nav cēlusies roka, bet esošos darbus paveikt vairs nav spējuši, jo trūcis darba darītāju. Tad arī izlēmuši ņemt kredītu un būvēt jaunu kūti. "Būtu zinājis, ka būs tāda birokrātija, neko nedarītu," tagad apgalvo A. Silenieks.

Būvniecība tika pabeigta jau 2007. gada decembrī, bet šogad pavasarī kūts nodota ekspluatācijā. Tagad lielākā daļa darbu notiek automātiski, tādēļ pamatā pietiek ar pašu spēkiem. Pieaicināti tikai vēl divi slaucēji, kas strādā maiņās.

Taču jaunajai kūtij līdzi nākušas arī nedienas ar bankām. V. Sileniece izklāsta dažādus nepatīkamus gadījumus par sadarbību un uzsver: "Nedrīkst nokaut govi, no kuras vajag pienu. Bet viņi tieši to grib izdarīt."

Lūgušies, lai ļauj nopirkt vēl 30 govju, tad kūts būtu piepildīta un varētu darboties ar pilnu jaudu. Taču bankas pārstāvjus uz to nav izdevies pierunāt.

Ja nebūtu pagājušā gada...

"Piensaimniecība nav slikta nozare, tā atmaksājas," iesāk V. Sileniece, un saimnieks turpina: "Ja tikai nebūtu jācīnās ar pagājušā gada parādiem." Tie radušies zemās piena cenas dēļ un tālab, ka kredīta procenti palielinājušies no pieciem līdz 20.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu piena iepirkumu cena jūnijā, salīdzinot ar šo laiku pērn, pieaugusi vairāk nekā uz pusi, rāda Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības dati. Pagājušajā mēnesī tā sasniegusi 17,55 santīmus par kilogramu. Silenieki stāsta, ka Eiropa piena iepirkuma cenas ir līdzīgas, taču atšķiras izmaksas. Mikroelementi, medikamenti, degviela maksā mazāk, bet subsīdijas ir lielākas. "Ja valdība ļautu strādāt, mēs par dzīvi nesūdzētos," atzīst V. Sileniece.

Neviens no trim bērniem, pastarīti Ansi ieskaitot, gan neesot izrādījis interesi palikt laukos. "Andrejs vēl divdesmit gadu pats grib saimniekot," piebilst saimniece.

Uzziņai

/ Tuvākajā laikā piena iepirkuma cenas nepalielināsies, taču arī nekritīsies, kā tas bijis citās vasarās, prognozē Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

/ Cenu kāpums gada griezumā atsaucies arī uz tirgotājiem, paaugstinot produkcijas cenas par vidēji 10 santīmiem, apgalvo "Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņš.

/ Gala produkcijas cenas pieaugušas nevis tādēļ, ka palielinājusies pirktspēja, bet tāpēc, ka audzis eksporta apjoms.

No www.db.lv


Sakai dziedās populāri mūziķi
Dana France

Piektdien pulksten 21 notiks Sakas 780 gadu jubilejai veltīts koncerts Sakaslejas baznīcas dārzā.

Koncertā, kuru organizē Sakaslejas Ērģeļu un mūzikas attīstības fonds kopā ar mūziķi Uldi Marhilēviču, piedalīsies Latvijā pazīstami mūziķi, stāsta fonda locekle Agita Pētersone. Vasaras nakts koncertā piedalīsies Ance Krauze, Aisha, Olga Rajecka, Aivars Brīze, Valters Frīdenbergs, ērģelnieks Jānis Pelše. Vijoli spēlēs Dzintars Beitāns, uzstāsies perkusionists Ivars Kalniņš. Muzicēs arī Modris Laizāns un Uldis Marhilēvičs kopā ar Sakaslejas draudzes ansambli un Pāvilostas Mūzikas skolas kori.

"Izklausās, ka šis būs lielākais pasākums, kāds noticis Sakā," priecājas A. Pētersone. Sarīkojuma noskaņai baznīcas dārzu daiļos dažādi gaismas ķermeņi. "Lai interesantāk," saka rīkotāja. Lai iemēģinātu koncerta programmu, mūziķi Pāvilostas novadā būs jau dienas pirmajā pusē.

Bet 13. augustā par godu Sakas jubilejai tiks svinēti svētki ar koncertu un balli. Tad atklās arī Sakas Saieta namu.

Uzziņai:

/ Vārds saka pēc valodnieku skaidrojuma ir upes straumes zarojuma vieta.

/ Sakas vārds ar apzīmējumu "Saceze" rakstītajos avotos pirmo reizi minēts 1230. gadā.

/ Tajā laikā Durbes un Tebras satekā bijusi kuršu pils.

/ No šejienes neražas gadā Sakas ķēniņš Tavaiķis kopā ar dēlu Ulvi rīkojis kuršu sirojumu uz Gdaņsku, lai glābtu savu tautu no bada.

Avots: www.pavilosta.lv